Valmieras Drāmas teātra aktrisei Ingai Apinei, kura vēl pavisam nesen skatītājiem bija pazīstama kā Siliņa, aizgājusī vasara bijusi nebijušiem notikumiem un krāšņām emocijām bagāta.
Viņa pārpārēm izbaudīja lauku šarma burvību, kopā ar mīļoto cilvēku Aigaru Apini iestūrēja laulības ostā un nu, atpūtusies un laimīga, gatava ļauties rudens dabas un darbu pilnbriedam kā dzīvē, tā uz skatuves.
«Šī vasara bija diezgan gara – pēc izjūtām šķita, ka brīvais laiks ir daudz garāks nekā tikai mēnesis, un tas ir pozitīvi. Atvaļinājuma laiks bija ļoti piepildīts – bija daudz labu brīžu, patīkamas un pacilājošas emocijas,» atskatoties vasaras svelmē, aizvadīto laiku vērtē Inga.
Atpūsties caur darbu
Viņa smej, ka, tuvojoties vecumam, arvien vairāk iepatīkas dzīve laukos. «Esmu sapratusi, ka laukos, dabas tuvumā vislabāk var piepildīties ar garīgo spēku un gūt enerģiju. Varbūt jūtu to tik spilgti, jo ikdienā dzīvoju pilsētā,» viņa domā. «Man patīk darīt fizisku darbu un just, kā tas dod enerģiju, nevis ņem. Tas ir kā rituāls – atpūsties caur darbu. Arī miers, kas ir, esot pie dabas, neaprakstāmi bagātina un palīdz apstāties,» aktrise atzīst un atklāj, ka par saviem laukiem sauc krustmātes lauku mājas Vidzemē netālu no Valmieras – tur pavadīta gan visa vasara, gan katrs siltais atvasaras brīdis.
Straujā rudens tuvošanās Ingu nebiedē – tieši otrādi. Viņa stāsta: «Man patīk tīri gadalaiki – lai tad, kad ir ziema, tā patiešām arī ir, bet vasarā lai ir šim laikam atbilstoši apstākļi. Domāju, ka katrā gadalaikā ir ļoti liela burvība, bet šķiet, ka rudens man ir vismīļākais. Iespējams, tas ir tāpēc, ka esmu dzimusi rudenī. Īsti pat nespēju definēt, kas ir tas, kas piesaista, bet pēc karstās vasaras rudens ir kā atelpa. Man ļoti patīk rudens dzestrais un pilnīgais gaiss, krāšņās zvaigžņotās naktis – tajā slēpjas liela burvība. Daba ir pašā pilnbriedā.»
Nelaupa kāzu atmiņas
Nedēļu pēc atvaļinājuma sākuma Inga mija gredzenus ar savu ilggadējo dzīvesdraugu un kolēģi aktieri Aigaru Apini. Kāzu ceremonija notika tikai tuvāko cilvēku lokā, apzināti to plānojot no darba brīvajā laikā. Kāzu emocijas, pēc Ingas domām, esot bijušas neatkārtojamas. «Gatavojoties kāzām, domāju, ka tas būs pavisam citādi. Domāju, ka viss būs daudz mierīgāk, bet bija milzīgs satraukums. Precējāmies divatā, klātesot tikai lieciniekiem, bet satraukums vienalga neizpalika. Vēlējāmies, lai kāzas ir mums pašiem svarīga diena un svētki, negribējām būt norūpējušies par viesu labsajūtu un blakus pienākumiem. Daudzi, kas piedzīvojuši kāzas, bieži stāsta, ka neko neatceras no šīs dienas – mēs tā negribējām. Mēs nelaupījām sev kāzu atmiņas, viss bija mierīgi, un varējām dienu veltīt tikai viens otram. Esmu ļoti apmierināta ar šo izvēli, jo nebija tā, ka kāzu diena izvēršas par milzīgu izrādi, kurā priecāties jaunais pāris nevar, jo ir aizņemts ar viesu labsajūtas nodrošināšanu. Pēc tam paguvām satikt arī visus radus un draugus, tā ka neviens netika aizmirsts,» spriež Inga.
Tā kā Inga un Aigars jau ilgu laiku dzīvojuši kopā, lielas izmaiņas sadzīvē pēc precībām neesot jūtamas. «Nekas kardināli nav mainījies. Kopš kāzu brīža pagājis pavisam neilgs laiks, tāpēc varbūt vēl ir grūti spriest par izmaiņām. Tagad droši vien ir tāda lielāka kopīgas atbildības izjūta vienam pret otru un attiecībām. Tādā labā nozīmē tagad tā ir lielāka nekā bija,» domā jaunā sieva.
Viens uzvārds
Neierasts ir radošu personību solis pēc kāzām pāriet vīra uzvārdā, tomēr Ingas iekšējā pārliecība bijusi, ka ģimenei jābūt ar vienu uzvārdu. «Sākām par to runāt, un man jau uzreiz bija skaidrs, ka man būs vīra uzvārds, bet tikai vēlāk sāku domāt par to, kā būs tālāk un kādas sekas tas atstās. Tad abi vienojāmies, ka, lai gan tas mūsdienās nav ļoti populāri, gribas vienu uzvārdu, lai esam kā ģimene. Es domāju, ka sākumā tas maldinās skatītājus, jo visi meklēs uz skatuves jauno aktrisi, bet cerams, ka tas nebūs ilglaicīgi,» aktrise smej un atzīst, ka kuriozi vēl neesot piedzīvoti, bet sezona vēl tikai sākusies.
Vērtējot divu radošu cilvēku kopdzīvi, Inga atzīst, ka tas nav nesaprašanās cēlonis. «Mums par to nav strīdu. Esam ar līdzīgiem uzskatiem par to, kā kam būtu jānotiek, tāpēc mūsu gadījumā tas, ka abi esam aktieri, ir pluss, jo tikai mēs viens otru vislabāk spējam saprast. Spējam saprast viena otra profesijas priekus un bēdas un zinām, kad jāļauj otram pabūt ar sevi. Šādos gadījumos vienotā profesija ir kopdzīves pluss,» viņa vērtē.
Spēka lādiņš
Saglabāt ikdienas gaitās labsajūtu un mundru garu Ingai palīdzot labs miegs un arvien jaunu emociju gūšana. «Man ir ļoti svarīgi labi izgulēties un gūt emocijas ārpus darba pienākumiem. Mācēt atpūsties – tā ir vesela māksla, jo cik gan bieži ir tā, ka cilvēks it kā atpūšas, bet patiesībā nezina, ko iesākt, un ir vēl vairāk noguris, nekā katru dienu ejot uz darbu. Man šovasar sanāca patiešām atpūsties. Šī gada atpūta citādāk nekā citus gadus spēja atslēgt no darba rutīnas, no teātra dzīves. Tas ļāva saprast, ka dzīve notiek arī ārpus teātra – tas ir absolūts spēka lādiņš, ko pēc tam var izmantot arī strādājot. Ja cilvēkam nav iespēju piedzīvojumam vai jaunām emocijām blakus ikdienas dzīvei, tad varētu būt diezgan grūti visu laiku malties vienā un tajā pašā ratā,» uzskata aktrise.
Šobrīd vislielākā Ingas aizraušanās līdzās darba dzīvei ir suns vārdā Rudens, kuram 4. septembrī apritēja pirmais nebēdnīgais dzīves gads un kurš, kā atzīst saimniece, vēl esot pilnīgā bērna prātā. «Viņš pagaidām rada milzums piedzīvojumu ārpus teātra. Viņš vēl ir mazs un dulls. Laukos viņam ir paradīze, jo var skraidīt un rakt kurmju rakumus, ķert vardes un dauzīties. Mēs ar viņu ļoti daudz nodarbojamies, piemēram, bijām aizveduši viņu uz suņu adžiliti laukumiņu, kur jāpārvar dažādi šķēršļi. Tas bija ļoti smieklīgi, jo Aigaram bija jālec pāri visiem šķēršļiem, jo Rudens nelec. Viņš arī ir nolicis pirmo eksāmenu suņu skolā – tas mums bija liels lepnums,» Inga lepojas.
Šarms un veselība
Neskatoties uz pienākumiem darbā un jaunajām dzīves lomām, ikdienā neizpaliekot arī sievišķības plaucēšanas rituāli. «Tādas konkrētas procedūras vai sarežģītas lietas, bez kurām nevaru dzīvot, man nav, bet labprāt aizraujos ar paštaisītām sejas, ķermeņa un matu maskām. Iedvesmojos no vecākām teātra kolēģēm, arī teātra frizierīte ieteikusi daudzas labas matu masku receptes. Es eksperimentēju, tāpēc nevaru pateikt vienu kārtīgu recepti, pie kuras turos. Ļoti laba lieta ir zilie māli, tiem ik pa laikam piešauju klāt kaut ko pēc iespējām un noskaņojuma. Vēl ik pa laikam eju pirtī, bet vairāk – lai mierīgi atpūstos, nevis tikai karsētos. Patīk arī aromātiskas slotiņas, bet tās pārsvarā sien kolēģe Dace Eversa – viņa griež, un es tikai sadalu,» aktrise atklāj sava dabiskā šarma receptes.
Tāpat Inga pievērsusies veselīgas ēšanas paradumiem. Viņa pastāsta: «Saprotu, ka, dzīvojot ritmā, kāds ir mums un kādu prasa darbs teātrī, agrāk vai vēlāk ir jāsāk domāt par to, ko lieto uzturā, jo ne vienmēr sanāk ieturēt normālas ēdienreizes. Mēs cenšamies ēst veselīgi, cik nu tas sanāk, tāpēc esam iesaistījušies tiešās pirkšanas grupā, kur produktus var iegādāties pa tiešo no audzētājiem un ražotājiem. Milzīgs pluss ir, ka tas ir daudz garšīgāk nekā tomāti vai burkāni, kas nopērkami masveidā un lielveikalos. Es to iesaku ikvienam. Jūtu pēc savas veselības, ka man ir uzlabojusies imunitāte – domāju, ka savs devums tajā ir arī veselīgai pārtikai.»
Mājas ir miers
Par to, vai ir laba saimniece, Inga negalvojot, bet, ja uznāk iedvesma, varot pagatavot visu kaut ko. «Domāju, ka tas ir vairāk laika trūkuma dēļ, ka nav sanācis traki daudz saimniekot. Šovasar ir sanācis bišķi pagatavot,» viņa teic. Ziemas krājumiem sagatavotas sēnes, jo «meži burtiski sprāgst no tām». «Bijām arī sēņot, kas ir brīnišķīgs laika pavadīšanas veids. Ir prieks, ka sēnes ir, un to patiešām ir daudz,» viņa neslēpj prieku par dabas veltēm.
Mājas aktrise sauc par savu miera ostu, ko gribas pēc iespējas sargāt no svešu acīm. «Tā kā man pēdējā laikā bieži nācies pārvākties no vienas dzīvesvietas uz otru, jāatzīst, ka māju izjūtu rada cilvēki. Protams, liela nozīme ir arī vietai un sentimentālas vērtības priekšmetiem, bet vislielākā nozīme mājās ir kopā būšanas izjūtai. Man patīk, ka nāk ciemiņi, bet tā nav ierasta lieta, jo man tiešām šķiet, ka māju izjūta ir miers. Tas ir kaut kas, kas jāsargā,» Inga pamato.
Neaizmirst elpot
Teātrī pēc lieliskās atpūtas tagad ritot diezgan aktīvs periods. Par jaunās sezonas izaicinājumiem Inga sauc vairākus iestudējumus. «Pirmā izrāde, kurā es piedalos, ir Romeo un Džuljeta, kur pēc Šekspīra būšu Džuljetas māte, bet pēc mūsdienām pamāte. Pēc tam taps Laura Gundara Ballīte, kas būs vairāk uz kustībām balstīta izrāde, ko veido režisors Reinis Suhanovs. Domāju, ka tas būs izaicinošs darbiņš mums visiem, jo dabūt gatavu vēstījumu izrādē, kurā ir diezgan maz teksta, būs sarežģīti mums visiem. Vēl zinu, ka būšu Maijā un Paijā,» viņa ieskicē tuvākos plānus.
Par izaicinājumu savā profesijā Inga sauc katru reizi, kad jākāpj uz skatuves. «Mana pēdējā laika lielākā atklāsme bija, kad mana teātra krustmāte piekodināja, ka tas, ka rodas sajūta «jo vairāk strādā, jo mazāks ir uztraukums pirms izrādes», esot muļķības. Ar darba gadiem uztraukums nekur nezūd un ir tāds pats vai pat vēl stiprāks. Mans lielākais izaicinājums darbā ir pārspēt savas nevarēšanas, savas bailes un izdarīt to pēc labākās sirdsapziņas – cik labi varu un pat vēl labāk. Valmieras teātrī štatā esmu apmēram astoto sezonu, bet varu teikt, ka bailes nemazinās. Varbūt vienīgi parādās rūdījums uz to, un ir spēja savākties un nepieļaut tā rezultātā kļūdas. Laikam visu mūžu tā būs! Metode, kā savākties tādos brīžos – nedrīkst aizmirst elpot,» caur smiekliem optimistiski nosaka Inga.
