Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Rīgā \ Rīgas domē

Rīgā viesojas bijušā birģermeistara un rātskunga Johana fon Etingena dzimtas pārstāvji

© publicitātes /riga.lv

Šodien, 27.jūnijā, Rīgas domes Portretu zālē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks uzņēma astoņpadsmit kādreizējā senās Rīgas birģermeistara un rātskunga Johana fon Etingena dzimtas pārstāvjus.

"Šodienas tikšanās ir īpaša, tā ir kārtējais apliecinājums Rīgas senajai un interesantajai vēsturei, jo Rīgā atgriežas sena rīdzinieku dzimta, kas gadsimtiem ilgi bijusi saistīta ar mūsu pilsētu un kuras priekšteči bijuši dalībnieki ļoti nozīmīgos vēstures notikumos,"uzsvēra vicemērs.

Viņš atgādināja, ka vēsturiski dokumenti vēsta - tieši Rīgas rātskungs Johans fon Etingens 1710.gada 14.jūlijā, pēc veiksmīgi noslēgtām padošanās sarunām, uzskatot, ka tā tiks novērsta Rīgas izpostīšana Ziemeļu karā, nodevis "divas trīs mārciņas smagās Rīgas pilsētas zelta atslēgas" krievu ģenerālfeldmaršalam grāfam Mihailam Šeremetjevam, kā apliecinājumu zviedru varas nomaiņai pret Krievijas varu Rīgā un pārējā Vidzemē.

Diemžēl tālākais Rīgas zelta atslēgu liktenis nav zināms, Rīgas dome gribētu, lai atslēgas atgrieztos Rīgā. Rīgas mērs Nils Ušakovs 2010.gada nogalē vizītes laikā Maskavā to meklēšanā pat lūdzis iesaistīties toreizējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.

Fon Etingenu dzimtas apvienības priekšsēdētājs Arveds fon Etingens norādīja, ka dzimtas pēcteču rīcībā nav informācijas vai dokumentālu pierādījumu, ar kādām sajūtām viņu dzimtas priekštecis, Rīgas birģermeistars Johans fon Etingens Rīgas atslēgu nodošanas pienākumu veicis – ar nepatiku vai tieši otrādi – apsveicis Rīgas iekļaušanu Krievijas impērijas sastāvā, un kādas bijušas viņa turpmākās attiecības ar jauno varu.

Taču fon Etingenu dzimtas pārstāvji ar Rīgu un Latviju palikuši saistīti līdz pat piespiedu izceļošanai uz Vāciju 1939.gadā un joprojām apzinās savas saknes Rīgā.

Tādēļ dzimtas pārstāvji no Vācijas un Polijas pulcējušies tieši Rīgā, lai atzīmētu 325.gadskārtu, kopš Zviedrijas karalis Kārlis XI Gustavs viņu ciltstēvu Johanu fon Etingenu iecēla muižnieku kārtā, uzsvēra Arveds fon Etingens.

Rīgas pieminekļu padomes priekšsēdētājs profesors Ojārs Spārītis tikšanās laikā uzsvēra fon Etingenu dzimtas pārstāvju lomu Rīgas ekonomiskās un sabiedriskās dzīves norisēs jau kopš 15./16.gadsimta, tādēļ viņu pulcēšanās Rīgā uzskatāma par simbolisku Rīgas pilsētas zelta atslēgu atgriešanos un var dot nenovērtējamu ieguldījumu pilsētas ekonomikas un kultūras dzīves attīstībā un cilvēcisku kontaktu jomā.

Tikšanās laikā Arveds fon Etingens Rīgas domei dāvāja fon Etingenu dzimtas ģerboņa attēlu, kas dzimtas rīcībā ir kopš 1687.gada, bet A.Ameriks pasniedza viņam piemiņas sudraba monētu, kas veltīta Rīgas 18.gadsimta vēsturei, un aicināja ārvalstu viesus parakstīties pilsētas goda viesu grāmatā. Pieņemšanā Rīgas domē trešdien piedalījās arī Zviedrijas un Vācijas vēstniecību pārstāvji, Latviešu – baltvāciešu centra Domus Rigensis valdes priekšsēdētājs Eižens Upmanis u.c.