Rīdzinieks X dzīvo pašvaldības dzīvoklī bez tiesībām to privatizēt. Pirms tam viņš mitinājās saimnieka mājā, kuras tehniskais stāvoklis bija dzīvošanai bīstams. Avārijas stāvoklī esošā ēka vēl tagad nav ne nojaukta, ne atjaunota, bet tās iemītnieki vairākus gadus dzīvo citur, tajā skaitā pašvaldības īres dzīvokļos. Arī rīdzinieks X bija iestājies pašvaldības dzīvokļu rindā un saņēma dzīvokli. Izremontēja to, nomainīja logus, durvis, elektroinstalāciju un uzstādīja ūdens skaitītājus. Vai pašvaldības dzīvokļa īrniekam ir pašam jāuzstāda skaitītāji dzīvoklī, kas viņam nepieder un nepiederēs?
«Nē,» atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko.
Tomēr daudzi īrnieki to ir izdarījuši par saviem līdzekļiem. Jautājums par ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu aktualizējās pagājušogad, kad mainījās kārtība, kādā daudzdzīvokļu mājās tiek aprēķināta maksa par patērēto ūdeni.
Tie īrnieki, kuri bija uzstādījuši ūdens skaitītājus, varēja justies pārliecināti, ka viņiem nebūs jāmaksā visas mājas ūdens korekcija. Lai precizētu, cik daudz ūdens skaitītāju nepieciešams uzstādīt pašvaldības īres dzīvokļos, Mājokļu un vides departaments tos inventarizēja. Atklājis, ka daudzi īrnieki paši uzstādījuši skaitītājus jau sen. «Lai pašvaldības dzīvokļu īrniekiem nebūtu jāmaksā par ūdens korekciju, kas aprēķināta visai dzīvojamai mājai, mēs gatavojām Rīgas namu pārvaldniekam sarakstu, kuros dzīvokļos skaitītāju nav, un lūdzām, lai neuzrēķina ūdens patēriņa starpību, kamēr skaitītājus uzstādām,» pagājušā gada situāciju skaidro I. Mutjanko. Rīgas dome piešķir līdzekļus šim mērķim. «Cik naudas ir, tik skaitītāju varam uzstādīt. Ar piešķirtajiem līdzekļiem rīkojamies taupīgi, jo paretam arī pēc inventarizācijas vēl parādās dzīvokļi bez skaitītājiem. Tagad tādos dzīvokļos uzreiz skaitītājus uzstādām.»
Ja īrnieks ūdens skaitītājus uzstādījis par saviem līdzekļiem, tad pašvaldība viņam šo summu neatmaksās. «Pateicība tiem īrniekiem, kuri rūpējas par dzīvokli, jo daudzi nav tik apzinīgi,» uzsver I. Mutjanko. Rīdziniekam X izlietoto naudu neatmaksās tāpēc, ka viņš jau ir saņēmis pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, turklāt skaitītājus izmanto jau vairākus gadus, pirms vēl stājās spēkā kārtība, kādā daudzdzīvokļu mājās tiek aprēķināta maksa par patērēto ūdeni. Savukārt pēc skaitītāju uzstādīšanas (neatkarīgi no tā, vai tā veikta par pašvaldības vai īrnieka līdzekļiem) to verificēšana jāveic īrniekam. Tātad pirmreizēji ūdens skaitītājus tagad uzstāda pašvaldība par saviem līdzekļiem, bet verificē īrnieks par saviem līdzekļiem, rezumē I. Mutjanko.
KĀ APRĒĶINA MAKSU PAR PATĒRĒTO ŪDENI
Kopš 2014. gada 1. janvāra Latvijā ir mainījusies kārtība, kādā daudzdzīvokļu mājās tiek aprēķināta maksa par patērēto ūdeni. Ja dzīvoklī skaitītāji nebūs uzstādīti vai neatbildīs noteiktajām prasībām, tad būs jāsedz visa starpība, kas veidojas starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ja mājā ir dzīvokļi, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
īpašnieki nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
skaitītāji ir uzstādīti, taču nav pārbaudīti;
pārbaudē konstatēts, ka skaitītāji ir bojāti, nav noplombēti vai to plombējums ir bojāts;
skaitītāji nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām,
tad maksa par visu ūdens patēriņa starpību starp mājas kopējā skaitītāja un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumiem tiek iekasēta no minēto dzīvokļu īpašniekiem. Tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļos uzstādītie skaitītāji atbilst normatīvo aktu prasībām, ūdens patēriņa korekciju nepiemēro.
Ja visos mājas dzīvokļos patēriņa uzskaites ierīces atbilst prasībām un darbojas nevainojami, taču starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summu tomēr pastāv, tā proporcionāli ūdens patēriņam tiek sadalīta starp visiem mājas iedzīvotājiem.
Jaunā kārtība, kādā tiks veikti norēķini par patērēto ūdeni, ir noteikta Latvijas valdība Ministru kabineta noteikumos Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
