Līdz ar Rail Baltic projekta īstenošanu Rīgā uzbūvēs garāko tuneli Latvijā. Pašlaik notiek izpēte, vai šo tuneli virzīt zem esošās dzelzceļa līnijas Pārdaugavā vai to rakt pa īsāko ceļu zem Āgenskalna.
Šodien pret iespējamo Rail Baltic tuneli Āgenskalnā iedzīvotāji protestēs piketā pie Ministru kabineta. Biedrība Āgenskalns – mūsu mājas savākusi jau gandrīz 5000 parakstus pret pazemes tuneļa būvi zem Arkādijas parka un Āgenskalna apbūves paralēli Mazajai nometņu ielai.
Divas alternatīvas
Izpēte par iespējamo Rail Baltic projekta risinājumu Pārdaugavā vēl turpinās. Plānots, ka tas varētu ilgt līdz gada beigām. Un tikai tad, kad būs apzināta visa situācija, sākot ar ģeoloģiju, tehniskām iespējām, izmaksām un beidzot ar ietekmi uz apkārtējo vidi, tiks pieņemts lēmums, Neatkarīgajai uzsvēra Rail Baltic izpētes vadītājs Arnis Skrastiņš. Viens variants paredz tuneļa būvi apmēram 4,2 kilometru garumā zem esošās dzelzceļa līnijas Pārdaugavā, otrs variants – apmēram 3 km gara tuneļa celtniecību zem Āgenskalna, neskaitot tuneli zem Raņķa dambja, ko būvēs jebkurā gadījumā.
Pirmajam variantam par labu runā apstāklis, ka tuneļa būve notiks jau zem esoša transporta koridora, par labu otrajam variantam – tas būtu par 1,2 km īsāks un līdz ar to arī lētāks gan būvniecībā, gan ekspluatācijā. Projekta izpētes darba grupas speciālisti Neatkarīgajai atzina, ka šobrīd apmēram 85% argumentu sliecas par labu variantam, kas paredz Rail Baltic trasi būvēt zem esošās dzelzceļa līnijas Pārdaugavā.
Abos tuneļa būves variantos celtniecība ir plānota ar urbšanas metodi, un atšķirībā no automašīnām paredzēta pazemes tuneļa dzelzceļa gadījumā tunelis būtu daudz šaurāks. Tas paredz divus blakus esošus tuneļus, katru 7 metru diametrā. Plānotais tuneļa dziļums svārstās no 20 līdz 50 metriem.
A. Skrastiņš stāstīja, ka sākotnēji izskatīts arī variants Rail Baltic līniju būvēt virs esošās dzelzceļa līnijas Pārdaugavā, taču tas radītu problēmas ar esošajiem tiltiem pāri šai dzelzceļa līnijai. Lai paceltu Rail Baltic līniju tādā augstumā, ka tā netraucētu satiksmi pāri šiem tiltiem, tās augstums būtu aptuveni 2+ līmenī, pieņemot, ka apkārtējā apbūve ir 0 līmenis. Tāpēc šo variantu pagaidām nepēta.
Iedzīvotāji protestē
Kamēr speciālisti vērtē, kurš variants būtu labākais, daļa Āgenskalna iedzīvotāju aktīvi protestē pret iespējamo tuneļa būvi zem Āgenskalna.
Biedrības Āgenskalns – mūsu mājas vadītājs Ēriks Pūle Neatkarīgo informēja, ka ir savākti vairāk nekā 4806 paraksti pret iespējamā Rail Baltic tuneļa būvniecību Āgenskalnā. Iedzīvotāji ir satraukušies, ka šo tuneli plānots izbūvēt zem Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa Arkādijas parka, kā arī tiek skarti aizsargājami namīpašumi, kam ir kultūrvēsturiskā vērtība, proti, tie atrodas Ojāra Vācieša ielā 5, Eduarda Smilģa ielā 54, Meteora ielā 13 un 16. «Rokot zem Arkādija parka, ir jāveic sarežģīti būvniecības pasākumi šā Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsardzībai. Saskaņā ar Valsts vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju minētā parka virsējais zemes slānis sastāv no dūņām, organiska materiāla, augu atliekām, sablīvētām gliemežvāku atlūzām. Slānis ir līdz 28 metru dziļumam. Šāda sastāva zemes slānis ir nenoturīgs, un jebkura sīkākā iejaukšanās var novest pie neatgriezeniskām sekām,» stāstīja Ē. Pūle.
Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Rail Baltic esot norādījusi uz virkni risku saistībā ar kultūras pieminekļu aizsardzību, turklāt tunelis skaršot vairāk nekā 700 nekustamos īpašumus. E. Pūle uzskata, ka šā tuneļa dēļ nekustamo īpašumu vērtība kritīsies vismaz par 10%, bet dažos gadījumos līdz 30%, līdz ar to radot vairāku miljonu eiro tiešos zaudējumus iedzīvotājiem. Un Latvijas normatīvie akti neparedz segt iedzīvotājiem zaudējumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu vērtības krišanos.
A. Skrastiņš uzteica iedzīvotāji aktivitāti. Tomēr viņš uzsvēra, ka nebūtu pareizi emociju dēļ atmest vienu variantu, neizpētot visas iespējas.
Gatavs pēc 10 gadiem
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šā projekta izmaksām. 2015. gadā iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016. gadā varētu sākties darbi. Līnijas Tallina–Rīga–Kauņa izbūvi plānots pabeigt pēc desmit gadiem – 2025. gadā, bet līdz 2030. gadam plānota savienojuma ar Varšavu izbūve.
Viedokļi
Boriss Kačenko, mājas īpašnieks Mazā Nometņu ielā:
– Tuneļa būve zem Āgenskalna ir nepieņemama, jo, pirmkārt, tiktu iznīcināts Arkādijas parks. Otrkārt, tiktu bojātas arī vēsturiskā rajona ēkas. Nav saprotams, kādēļ nepieciešams tunelis starp divām pieturām. Ja tas sniegtos līdz lidostai, tad vēl varētu saprast. Es šajā pasākumā saskatu potenciālu korupciju.
Pēteris Krilovs, režisors, dzīvo Mazā Nometņu ielā:
– Kā saimnieciski domājošs cilvēks es šim projektam neredzu nekādu racionālu izskaidrojumu. Āgenskalns ir vēsturiska Rīgas priekšpilsēta ar unikālām ēkām un ieliņu plānojumu. Nav saprotams, kādēļ tuneli nevarētu laist zem rūpnīcām, kas palikušas no PSRS laika un vairs netiek izmantotas. Ja notiks tā, kā paredzēts, ēka, kurā dzīvoju visu mūžu, tiks nojaukta.
Makarijs Riks, Āgenskalna iedzīvotājs
– Āgenskalnā ir plūstošās smiltis. Jau tagad skatos, ka mūsu mājas pagalmā ar katru gadu arvien vairāk sāk grimt zeme. Bail iedomāties, kas notiktu, ja zem ēkām vēl būtu kādas papildu vibrācijas. Dzelzceļa izbūve āgenskalniešiem arī neko nedod – nekādas ērtības.
