Agri vai vēlu Rīgas cirkam būs jālemj ne tikai par kupola, bet arī par visas ēkas atjaunošanu. Šodien noslēdzas kupola septītā slogošanas pārbaude, lai gan pēc tam turpināsies asimetriskā slogošana.
Pirmā pārbaude notika pagājušā gadsimta 50. gadu vidū. Kupola veidojošos metāla elementus ir sabojājusi un turpina bojāt korozija, tāpēc regulāri notiek pārbaudes par to, cik lielu smagumu drīkst uzlikt kupolam. Pagaidām priekšnesumu izpildīšanai nepieciešamā slodze ir vairāk nekā pietiekama, lai kupols to izturētu, apgalvo Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pasniedzējs Aigars Ūdris.
Viņš žurnālistiem stāstīja, ka vidēji ik pēc 10 gadiem tiek veikta kupola slogošana, lai noteiktu tā izturības rezerves, proti, nestspēju. Taču jau pagājušā gadsimta vidū konstatēts, ka kupolu veidojošos metāla elementus ir sabojājusi korozija. Diemžēl ir problemātiski noskaidrot visa kupola izturības rezerves, proti, nestspēju. Taču jau pagājušā gadsimta vidū konstatēts, ka kupolu veidojošos metāla elementus ir sabojājusi korozija un metāla detaļas ir iekļautas apšuvumā un nav apskatāmas. Tas būtu jānoņem. Jau pagājušā gadsimta 60. gados konstatēts, ka vajadzīgs kapitālais remonts, bet nekas nav darīts. Ir veikti slogošanas eksperimenti, kuros izmantoti piecas un 10 tonnas smagi atsvari. Pašlaik tie ir astoņas tonnas smagi. Pārāk smagi, lai bažītos, ka kupols neizturēs priekšnesumu laikā. Iepriekš slogošanas eksperiments veikts 2001. gadā.
Tomēr subjektīvi nevar apgalvot, ka cirka ēkā ar trosēm un slogojuma ķieģeļiem virs atkailinātā kupola sajūta ir patīkama. Tā vien gribas lūkoties augšup un cerēt, ka viss beigsies labi. A. Ūdris norādīja, ka kupola slogošana nav saistīta ar ugunsgrēku Rīgas cirkā, bet uzskatāma par sakritību. Pāris dienas pirms ugunsnelaimes, kas notika 19. martā, viņš ieradies ēkā, lai apspriestu darāmo. Pēc tam eksperti, protams, apskatījuši ugunsgrēka vietu. A. Ūdris vērtē, ka uguns ir bijusi pietiekami tuvu, tomēr nav būtiski ietekmējusi kupola tehnisko stāvokli. Viņš norādīja: «Deformācija ir, bet nav pārsniegusi pieļaujamo līmeni. Tuvākajā nākotnē vajadzīgi nopietni rekonstrukcijas darbi.» Kupola korozija sākusies kopš ēkas uzbūvēšanas, jo viss nav izdarīts tehnoloģiski pareizi. Ūdens jau sen sūcies un bojājis konstrukcijas.
Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska stāstīja, ka kupolu ikdienā noslogo tikai līdz divām tonnām. Nesen notikušā ugunsgrēka seku novēršana ir uzrādījusi vēl citas problēmas. Cirka ēkai saskaņā ar vēsturisko koncepciju jābūt baltai neoklasicisma stila ēkai. Daudz ko bremzē tiesas procesi par zemi. Tiesāšanās notikusi ar kādreizējo cirka suņu dresētāju Dzintru Žildi, un rekonstrukciju traucē tas, ka zemesgabals, uz kura atrodas cirka ēka, joprojām nav ierakstīts zemesgrāmatā kā valstij piederošs. Gards kumoss pilsētas centrā.
Jāatgādina, ka šogad 19. martā Rīgas cirkā izcēlās ugunsgrēks, izdega 120 kvadrātmetru un bojā gāja pitons. Rīgas cirks zaudējumus pašlaik lēš līdz 35 000 eiro, bet atjaunošanas izdevumi plānoti daudz lielāki. Kultūras ministrijā iesniegta aprēķināto zaudējumu tāme. Cirka un zemes, uz kuras tas uzbūvēts, vērtība varētu būt vismaz miljons dolāru.
