Pretēji amatpersonu vēstītajam, ka šogad nav gaidāms būtisks nekustamā īpašuma nodokļa kāpums, jo īpašumu kadastrālās vērtības, no kā tiek rēķināts šis nodoklis, šogad neesot būtiski palielinājušās, Neatkarīgās aptaujātie dzīvokļu, māju un zemes īpašnieki lielākoties tomēr šogad saņēmuši par 5 līdz 25% lielāku rēķinu par savu īpašumu nekā pērn.
Viens no iemesliem – dažas pašvaldības, piemēram, Rīga, vairs nepiemēro 25% zemes nodokļa pieauguma ierobežojumu.
Valsts zemes dienests (VZD) pērn mierināja, ka īpašumu kadastrālās vērtības šogad lielākoties nepieaugs un izņēmums varētu būt vien lauksaimniecības zemes un atsevišķi dzīvokļi Rīgas centrā un Jūrmalas prestižākajās vietās. Pēc VZD aprēķiniem, lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība šogad palielinājusies vidēji par 10%, savukārt par dzīvokļu kadastrālo vērtību kāpumu šogad vajadzētu uztraukties tikai vienam procentam no dzīvokļu īpašniekiem.
No tiem aptuveni 4200 dzīvokļiem vērtības pieaugums ir līdz diviem procentiem, un tikai aptuveni 400 dzīvokļu īpašumiem kadastrālā vērtība pieaugs vairāk nekā par diviem procentiem. Lielākais kadastrālās vērtības pieaugums ir dzīvokļiem Jūrmalā, Turaidas ielas jaunajās daudzdzīvokļu mājās – teritorijā, kas sākotnēji bija iekļauta palienes pļavu zonā un nebija atbilstoši novērtēta.
Rīgas attālākajā daļā – Rītabuļļos – dzīvojošā Ilze Strautiņa sašutusi, ka nodoklis par zemi, kuru savulaik pircis viņas veicaistēvs un kuru tagad aprūpē Strautiņu ģimene, kļūst par smagu finansiālu nastu. «1938. gadā mans vecaistēvs Rītabuļļos nopirka 4500 kvadrātmetrus zemes par 200 latiem. 1994. gadā šo zemi atguvām un līdz ar to arī, protams, uzņēmāmies visas saistības. Četru gadu laikā nodoklis par šo
zemi pieaudzis dubultā, un drīz mums ik gadu būs jāsamaksā tikpat daudz, cik, to pirkdams, samaksāja vecaistēvs,» stāsta I. Strautiņa.
Savukārt rīdzinieku Kalniņu ģimene pērn Rīgas domes Finanšu departamentam nekustamā īpašuma nodoklī samaksāja 70,70 latus, tajā skaitā 26,77 latus par zemi, bet 43,99 latus – par dzīvokli. Lai gan šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, īpašuma kadastrālā vērtība nav pieaugusi ne par santīmu, nodoklī aprēķinātā summa ir kāpusi par aptuveni 6% jeb 4,01 latu. Iemesls – Rīgas dome šogad vairs nepiemēro 25% nodokļa kāpuma ierobežojumu zemei. Tajā pašā laikā daļa pašvaldību, piemēram, Bauskas, Ogres, Jelgavas, Valmieras, Skrīveru, tāpat kā iepriekšējos gados šogad ir saglabājušas 25% nodokļa kāpuma ierobežojumu zemei. Savukārt Saulkrastu novada dome nolēmusi piemērot nodokļa pieauguma ierobežojumu 10% apmērā, lai nepieļautu būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu nodokļa maksātājiem.
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas nodaļas vadītāja Irēna Lāzo Neatkarīgo informēja, ka šogad Rīgā par zemi noteikta 1% likme fiziskām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā, un juridiskajām personām; savukārt 1,5% no zemes kadastrālās vērtības jāmaksā tām fiziskām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta nav Rīgā. Par mājokļiem un ar tiem funkcionāli saistītiem objektiem (piemēram, garāžām) likmes noteiktas 0,2–0,6% apmērā un tādas bija arī pērn. Nodokļa likme par nedzīvojamām ēkām (telpu grupām) un inženierbūvēm arī palikusi nemainīga – 1,5 procenti. Kopumā Rīgas dome šogad nekustamā īpašuma nodoklī cer ieņemt 51,38 miljonus latu, kas ir par 7,4 miljoniem mazāk nekā izdevās iekasēt pērn.
***
Lauciniekiem nekustamā īpašuma nodokli sadārdzina vērtībā pieaugusī lauksaimniecības zeme
Dzīvokļu kadastrālā vērtība 99% gadījumu nav mainījusies
Bauskas, Ogres, Jelgavas, Valmieras, Skrīveru novadi ierobežo zemes nodokļa kāpumu