Putnkopības uzņēmumi Latvijā uztraucas, ka aiz Ukrainas investoru plāniem atvērt olu rūpnīcu Valkā īstenībā slēpjas vēlme pārdot produkciju, kura ražota pēc daudz zemākiem standartiem, nekā tie ir ES. Izkropļotās tirgus konkurences dēļ visvairāk cietīs mazie Latvijas uzņēmumi, kuri savu produkciju neeksportē, Neatkarīgajai savas raizes pauž olu ražotāji Latvijā.
Ar Latvijā audzētām vistām ir pietiekami, lai mūsu veikalos netrūktu olu. Pat vēl vairāk - Latvija saražo divas reizes vairāk olu, nekā apēdam. Centrālās statistikas dati liecina, ka 2017. gadā visu veidu mājputni Latvijā izdēja 800 miljonu olu jeb vidēji 2,2 miljonus dienā, kas ir par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš.
Sīva konkurence
Latvijā olu tirgū jau šobrīd ir vērojama liela konkurence - līdzās pašmāju vistu olām veikalu plaktos redzamas olas arī no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas.
Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps Neatkarīgajai atzīst, ka konkurence ir jūtama gandrīz no visām kaimiņvalstīm, izņemot Krieviju. «Visizteiktākā tā ir tieši no Polijas un Lietuvas olu ražotājiem, kuri jau ilgus gadus piedalās cenu konkursos Latvijas tirdzniecības tīklos, taču pēdējā laikā ir krasi izjūtama Ukrainas olu ražotāju ienākšana Latvijas tirgū. Jāpiemin, ka Ukrainas olu ražotāji ir vienīgie, kas Latvijas patērētājiem piedāvā ārpus ES ražotas olas, kuras nav atzītas kā Eiropas prasībām atbilstoši ražotas,» uzsver T. Auškāps.
Latvijas Olu ražotāju asociācijas valdes locekle Solvita Gulbe piebilst, ka konkurence olu tirgū ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. «Pēdējo divu gadu laikā jau tā sīvo konkurenci saasinājuši Ukrainas lielie olu ražotāji, kuri sertificējuši olu šķirošanas centru atbilstoši ES prasībām, jo Eiropas Savienība brīvās tirdzniecības līguma ar Ukrainu ietvaros piešķīrusi Ukrainas ražotājiem lielas olu ievešanas kvotas, kuras atļauj ievest noteiktu olu daudzumu gadā bez ievedmuitas. Jāatzīst, ka ievedmuita arī bez tā ir tik zema, ka nespēj izlīdzināt olu ražošanas izmaksu starpību, piemēram, starp Ukrainu un Latviju, vai samazināt no trešajām valstīm ievesto olu daudzumu,» Neatkarīgajai skaidro S. Gulbe.
Pieķer maldināšanā
Olu ražotāji atgādina, ka paši Ukrainas ražotāji ir radījuši sev negodīgu uzņēmēju imidžu jau vairākās citās tautsaimniecības jomās, piemēram, Ukrainas piena pārstrādes giganta atvērtā ražotne Latvian Dairy palikusi parādā Latvijas zemniekiem apmēram trīs miljonus eiro, Liepājas metalurga piemērs visiem zināms. Esot arī piemēri citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur ukraiņu investoru iegādātie uzņēmumi tikai darbojas kā Ukrainā ražotas produkcijas tilts, nevis dod reālu pienesumu šo valstu ekonomikām - pārstrādātiem produktiem izejvielu izcelsmes valsts nav jānorāda, tā šie produkti iegūst ES ražota produkta statusu un kvalitātes zīmi. «Nesaku, ka visi Ukrainas uzņēmēji darbojas vienādi, bet varbūt ir jāsāk ar to, ka jāpierāda savi labie nodomi ar darbiem un tikai pēc tam jāprasa atbalsts no valsts un pašvaldībām? Arī šā brīža ukraiņu olu importētājs nav līdz galam godīgs, jo uz sava olu iepakojuma ir norādījis ES labturības prasībām atbilstošu marķējumu 3 - sprostos dētas olas, kas neatbilst patiesībai, jo Ukrainā nav ieviestas ES labturības normas. Patiesībā marķējumā bija jābūt norādei - ES standartiem neatbilstoša,» teic S. Gulbe.
Latvijas ražotāji investē un maksā nodokļus
Pēc Latvijas Olu ražotāju asociācijas datiem, Latvijas olu ražošanas uzņēmumi pēdējos gados savu ražotņu attīstībā ir investējuši vismaz 70 miljonu eiro, katru gadu nodokļos tiek samaksāti vairāki miljoni eiro, tiek nodrošinātas darba vietas, atbalstītas pašvaldības un dažādas nevalstiskās organizācijas.
A/s Balticovo 17 gadu laikā ir investējis 77 miljonus eiro, no kurām svarīgu daļu veido attīstībai novirzītā uzņēmuma nesadalītā peļņa. Tuvākajos divos gados uzņēmums gatavojas investēt vēl 13 miljonu eiro. Modernizācija ļāvusi ne tikai palielināt ražošanu un eksportu, bet arī samaksāto nodokļu veidā papildinājusi valsts budžetu ar 29 miljoniem eiro.
«Ražotnēs tiek ievēroti visi ES ražošanas standarti, kas skar ne tikai labturību putnkopībā, bet arī pārtikas higiēnu un nekaitīgumu. Tiek iepirktas izejvielas no vietējiem zemniekiem - tas ir ļoti liels pienesums. Putnu barības pamats ne tikai olu, bet arī mājputnu gaļas ražošanā ir vietējie graudi - kvieši, mieži, auzas, rapsis. Jautājums, kur izejvielas iegādāsies ukraiņu investoru izveidotais uzņēmums, ja tam stratēģiski tik svarīgs ir dzelzceļa pievads?» taujā S. Gulbe.
Nevienādās prasības
Visvairāk ražotājiem sāp nevienādās prasības, kādas tiek piemērotas ES un Ukrainas olu uzņēmumiem. S. Gulbe teic, ka ES dalībvalstu ražotāji par nevienlīdzīgajiem ražošanas standartiem burtiski jau kliedz - nedrīkst nostādīt savus ražotājus zemākā pozīcijā, pieprasīt augstus ražošanas standartus, kuru ievērošana izmaksā dārgi, un tajā pašā laikā atļaut ievest daudz lētāku produkciju, kura ražota pēc daudz zemākiem standartiem.
Lielākā atšķirība šajās prasībās olu ražošanas jomā ir mājputnu blīvumā - Ukrainā dējējvistu novietnēs var izvietot vairāk putnu uz vienu kvadrātmetru un tādējādi būtiski samazināt ražošanas izmaksas, izmantojot ražošanā pat tādas iekārtas, kas Eiropas Savienībā ir aizliegtas jau kopš 2013. gada, kur dējējvistām ir būtiski sliktāki labturības apstākļi.
Pēc T. Auškāpa teiktā, atkāpe no labturības prasībām Ukrainas olu ražotājiem dod būtisku izmaksu samazinājumu, kas kombinācijā ar zemākām darbaspēka izmaksām un barības izmaksām atstāj graujošu ietekmi uz godīgas konkurences iespējām pārējiem tirgus spēlētājiem.
«Mūsu dzīvnieku aizstāvji protestē pret sprostu olām, bet kāpēc tie neprotestē pret preču tirdzniecību ar vēl zemākiem ražošanas standartiem, nekā ievēro Latvijas ražotāji? Tāpat visas veikalu ķēdes, kuras patērētājiem ir apsolījušas pāriet 2025. gadā tikai uz ārpus sprostiem ražotu olu tirdzniecību, - kāpēc tās šobrīd tirgo olas, kuras tiek ražotas ar zemākiem labturības standartiem? Kur paliek augsto labklājības un labturības standartu ievērošana, ja patērētāji tiek maldināti?» retoriski jautā S. Gulbe.
***
Viedokļi
Toms Auškāps, Balticovo valdes loceklis, Komunikācijas un attīstības direktors:
- Latvija ir viena no tām ES valstīm, kura saražo vairāk olu un olu produktu, nekā patērē. Apkopojot pēdējos pieejamos Latvijas Statistikas pārvaldes un Starptautiskās olu komisijas datus, Latvijā tiek saražots 143% no pašu patēriņa. Neraugoties uz augsto pašpietiekamības līmeni, konkurenti turpina ekspansiju Latvijas tirgū.
Solvita Gulbe, Latvijas Olu ražotāju asociācijas valdes locekle:
- Neredzu nevienu loģisku pamatojumu, kāpēc Ukrainas ražotāji tā vietā, lai uzlabotu labturības prasības savās ražotnēs Ukrainā, meklē jaunus investīciju objektus Latvijā, kur visas būvniecības un ražošanas izmaksas ir krietni lielākas nekā Ukrainā? Eiropas Savienībā kopumā olas tiek saražotas vairāk, nekā patērētas, tāpēc arī tas nav skaidrojums - nepiepildīta pieprasījuma pēc olām Eiropas Savienībā nav. Protams, ir vērojamas krīzes situācijas, kā, piemēram, putnu gripa vai fipronila skandāls pagājušajā gadā, kas izraisīja īslaicīgu olu deficītu. Taču šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstu ražotāji jau ir attapušies, atjaunojuši savus ražošanas apjomus un visi ar lielām bažām raugās Ukrainas virzienā.
***
Olas uz vienu iedzīvotāju
2010. gads 341
2011. gads 323
2012. gads 330
2013. gads 312
2014. gads 325
2015. gads 353
2016. gads 383
2017. gads 413