Latvijā: Jaunieši bez pieredzes grib uzreiz pelnīt vismaz 1000 eiro mēnesī 54 komentāri
 
Latvijā

Jaunieši bez pieredzes grib uzreiz pelnīt vismaz 1000 eiro mēnesī

 
pixabay.com

Pārsvarā jaunieši savas karjeras gaitas uzsāk, sasniedzot 19 gadu vecumu, un viņu ekspektācijas par pirmo atalgojumu ir diezgan augstas – 56% aptaujāto vecumā no 15 līdz 30 gadiem ir gatavi uzsākt strādāt par atalgojumu 500–700 eiro apmērā. Savukārt jauni cilvēki, vecumā no 25 līdz 30 gadiem, pirmajā darba vietā sagaida atalgojumu virs 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, secināts Tele2 pētījumā par Jauniešu ienākšanu darba tirgū.

Agrāk darba gaitas uzsāk Rīgā vai citās lielpilsētās dzīvojošie jaunieši. Savukārt mazāko pilsētu un lauku iedzīvotāji visbiežāk sāk strādāt 20-24 gadu vecumā, kas skaidrojams ar mazākām darba iespējām Latvijas reģionos. Būtiska atšķirība ir arī tautībai - 81% cittautiešu pirmo darba pieredzi gūst līdz 19 gadu vecumam, savukārt latvieši šajā rādītājā ir pieticīgāki - 62% latviešu gūst pirmo darba pieredzi līdz 19 gadu vecumam.

Būtisks ir fakts, ka lielākā daļa jeb 73% jauniešu atzīst, ka atrast darbu vēlamajā nozarē ir grūti, un tikai 21% jauniešu darba meklējumi grūtības nesagādā. Protams, piedāvājumi ir, īpaši Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās, taču ne vienmēr izdodas atrast kāroto amatu izvēlētajā jomā vai uzņēmumā. «Grūti ir ne vien jauniešiem atrast kāroto darba vietu, bet arī darba devējiem atrast labu, entuziasma pilnu un mērķtiecīgu jaunieti. Tieši tāpēc vairs nepietiek ar sludinājuma izvietošanu tradicionālajos kanālos - jaunieši ir jāuzrunā viņiem saprotamā un ērtā veidā. Piemēram, mēs pērn uzsākām potenciālos darbiniekus uzrunāt ar čatbota palīdzību sociālajā tīklā Facebook. Čatbots jeb karjeras asistente Ieva potenciālos darba ņēmējus uzrunā Messenger platformā, stāstot gan par uzņēmumā brīvajām vakancēm, gan kopumā par uzņēmumu, papildus parādot arī video par Tele2 ikdienu,» pieredzē dalās uzņēmuma personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Vispopulārākā nozare un visnotaļ arī lielākā konkurence ir informācijas tehnoloģijās (IT), to izvēlas 17% jauniešu. Tālāk seko kultūra un māksla ar 10%, kā arī finanses un medicīna - šajās jomās darba gaitas vēlētos uzsākt 9% aptaujāto jauniešu. Savukārt par visnepopulārāko nozari jauniešu vidū tika atzīta lauksaimniecība un vides zinātne - tajā labprāt strādātu vien 1%.

Neskatoties uz to, ka pēdējos gados popularitāti iemanto ārštata darbinieku - ar brīvo grafiku - algošana, pētījums parāda, ka lielākā jauno cilvēku daļa vecumā no 15 līdz 30 gadiem izvēlas pilna laika darbu ar standarta grafiku. Taču šeit jāatzīmē, ka krasi mainās jauniešu domas, kļūstot vecākiem. Piemēram, 32% jauniešu līdz 19 gadiem sliecas uz pašnodarbinātā statusu vai vēlas uzsākt savu biznesu. Pilna laika darbā šajā vecumā gribētu strādāt 35% jauniešu. Savukārt sasniedzot 25-30 gadu, šī proporcija krasi mainās - par labu savam biznesam ir tikai 15% un pilna laika algoto darbu labprāt izvēlas 65% aptaujāto.

Aptaujā piedalījās 507 cilvēki vecumā no 15 līdz 30 gadiem.

Komentāri [54]
#
mute 14.februāris 2018 12:15 atbildēt
pilnīgi reāli: ej pie budžeta izzadzēju siles, ierēdņos un saņemsi katru mēnesi vēl vairāk, pie tam neko praktiski nedarot. nu loģiski ja tev nav sirdsapziņa ka dēļ tevis iet bojā tauta un valsts
 
#
tv 13.februāris 2018 23:03 atbildēt
Jaunatnes nosodītāji! Savas lekcijas par pieticības, pazemības un smaga darba pareizību aizejiet palasīt uz lidostu! Katru dienu Latviju pamet lidmašīnas ar jauniem cilvēkiem, kuri negrasās savus labākos gadus pavadīt, vergojot par vēdera tiesu. Un gudrākā un veiksmīgākā šo jauniešu daļa atpakaļ neatgriezīsies. Viņi strādās, veidos ģimeni un laidīs pasaulē bērnus tur, kur viņu darbs tiek novērtēts, nevis nabagu mājā, kur 1000 mēnesī šķiet kaut kas nesasniedzami liels, neskatoties uz to, ka par šo naudu knapi var izdzīvot...Aizbrauks, un pareizi darīs!
 
#
piekritu » tv 14.februāris 2018 16:15 atbildēt
pielrītu un atbalstu. Katrai nākamai paaudzei ir jādzīvo labāk, nevis sliktāk. JA valsts to nevar nodrošināt, tad jauniešiem, paldies Dievam, ir iespēja izvēlēties. TAs arī ir tas ES bonuss :) .
 
#
100galvas » tv 14.februāris 2018 21:49 atbildēt
tieši tā! un tas beidzot ir jāsaprot!
 
#
Labrīt » tv 15.februāris 2018 9:26 atbildēt
Tad nu gan atklājums un draudi! Latvijas "jaunieši" to dara (paŗceļas dzīvot un strādāt uz ārvalstīm) masveidā jau vismaz no 2005. gada. Tas nav nekas nedz jauns, nedz oriģināls, lai nu tagad kādu ar to iebiedētu.
 
#
ETT 13.februāris 2018 15:06 atbildēt
Iz internāta dzīlēm
----------------------------------------------
TVNET 2003. piektdiena 19. septembris 08:43
Latvija kopumā Eiropas valstu vidējo algu līmeni varētu sasniegt 2016. - 2018.gadā, bet Rīgas reģionā jau 2010 - 2012.gadā, žurnālistiem prognozēja "Latvijas Unibankas" Tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks.
---------------------------------
Vai tik šamējs nebija finanšu ministrs kādus 4 gadiņus līdz 2014.g?
 
#
niko1 13.februāris 2018 13:26 atbildēt
vienmēr ir divas puses - jaunietis, kas vēlas, otra puse ir uzņēmums, kam jānomaksā visi maksājumi valstij. Tāpēc ja valsts veicina valstiskos ierēdniecības amatus, bet ne uzņēmējdarbību, tad agri vai vēlu šeit paliks tikai VECIE egoisti, kurus pat nebūs kam īsti apglabāt....
 
#
Ome 13.februāris 2018 13:23 atbildēt
Jauniešiem arī vajag ēst,ģērbties,īres maksu,komunālos maksāt,cenas aug ar katru gadu,tagad elektrībai,TV,internetam,telefonam,patusēt arī vajaga jauniešiem...Normāli,ja grib 1000 eiro,tas nav daudz tik izdzīvošanai Latvijā.
 
#
ja jau tā » Ome 13.februāris 2018 19:20 atbildēt
tad varbūt vajag uzreiz gribēt 2000?
 
#
un kāpēc ne 2000 » ja jau tā 14.februāris 2018 16:17 atbildēt
kaut 3000, ja jau šeit ir ES< tad ar ES algām, un smieklīgākais, ka pie sakārotas politikas tas ir pilnīgi iespējams.
 
#
ak vai » un kāpēc ne 2000 15.februāris 2018 9:24 atbildēt
kāds naivums! Kas ir "ES algas"?! Rumānija arī ir ES, tātad arī Rumānijas algas ir ES algas.
 
Skatīt visus 54 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers