Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Jaunieši bez pieredzes grib uzreiz pelnīt vismaz 1000 eiro mēnesī

© pixabay.com

Pārsvarā jaunieši savas karjeras gaitas uzsāk, sasniedzot 19 gadu vecumu, un viņu ekspektācijas par pirmo atalgojumu ir diezgan augstas – 56% aptaujāto vecumā no 15 līdz 30 gadiem ir gatavi uzsākt strādāt par atalgojumu 500–700 eiro apmērā. Savukārt jauni cilvēki, vecumā no 25 līdz 30 gadiem, pirmajā darba vietā sagaida atalgojumu virs 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, secināts Tele2 pētījumā par Jauniešu ienākšanu darba tirgū.

Agrāk darba gaitas uzsāk Rīgā vai citās lielpilsētās dzīvojošie jaunieši. Savukārt mazāko pilsētu un lauku iedzīvotāji visbiežāk sāk strādāt 20-24 gadu vecumā, kas skaidrojams ar mazākām darba iespējām Latvijas reģionos. Būtiska atšķirība ir arī tautībai - 81% cittautiešu pirmo darba pieredzi gūst līdz 19 gadu vecumam, savukārt latvieši šajā rādītājā ir pieticīgāki - 62% latviešu gūst pirmo darba pieredzi līdz 19 gadu vecumam.

Būtisks ir fakts, ka lielākā daļa jeb 73% jauniešu atzīst, ka atrast darbu vēlamajā nozarē ir grūti, un tikai 21% jauniešu darba meklējumi grūtības nesagādā. Protams, piedāvājumi ir, īpaši Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās, taču ne vienmēr izdodas atrast kāroto amatu izvēlētajā jomā vai uzņēmumā. «Grūti ir ne vien jauniešiem atrast kāroto darba vietu, bet arī darba devējiem atrast labu, entuziasma pilnu un mērķtiecīgu jaunieti. Tieši tāpēc vairs nepietiek ar sludinājuma izvietošanu tradicionālajos kanālos - jaunieši ir jāuzrunā viņiem saprotamā un ērtā veidā. Piemēram, mēs pērn uzsākām potenciālos darbiniekus uzrunāt ar čatbota palīdzību sociālajā tīklā Facebook. Čatbots jeb karjeras asistente Ieva potenciālos darba ņēmējus uzrunā Messenger platformā, stāstot gan par uzņēmumā brīvajām vakancēm, gan kopumā par uzņēmumu, papildus parādot arī video par Tele2 ikdienu,» pieredzē dalās uzņēmuma personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Vispopulārākā nozare un visnotaļ arī lielākā konkurence ir informācijas tehnoloģijās (IT), to izvēlas 17% jauniešu. Tālāk seko kultūra un māksla ar 10%, kā arī finanses un medicīna - šajās jomās darba gaitas vēlētos uzsākt 9% aptaujāto jauniešu. Savukārt par visnepopulārāko nozari jauniešu vidū tika atzīta lauksaimniecība un vides zinātne - tajā labprāt strādātu vien 1%.

Neskatoties uz to, ka pēdējos gados popularitāti iemanto ārštata darbinieku - ar brīvo grafiku - algošana, pētījums parāda, ka lielākā jauno cilvēku daļa vecumā no 15 līdz 30 gadiem izvēlas pilna laika darbu ar standarta grafiku. Taču šeit jāatzīmē, ka krasi mainās jauniešu domas, kļūstot vecākiem. Piemēram, 32% jauniešu līdz 19 gadiem sliecas uz pašnodarbinātā statusu vai vēlas uzsākt savu biznesu. Pilna laika darbā šajā vecumā gribētu strādāt 35% jauniešu. Savukārt sasniedzot 25-30 gadu, šī proporcija krasi mainās - par labu savam biznesam ir tikai 15% un pilna laika algoto darbu labprāt izvēlas 65% aptaujāto.

Aptaujā piedalījās 507 cilvēki vecumā no 15 līdz 30 gadiem.