Papildus citām prasībām kredītiestādēm, sākot ar šo gadu, ir jāsniedz informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to klienta kontiem, kuros debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 15 000 eiro. Finanšu ministrija (FM) iecerējusi paplašināt tvērumu, pieprasot sniegt informāciju nevis par atsevišķu kontu, bet gan par konkrētu klientu, kura visos kontos kopā konkrētajā kredītiestādē apgrozījums būs pārsniedzis 15 000 eiro.
VID atzīst, ka saņemtie dati no kredītiestādēm par banku kontiem būs svarīgs informācijas avots, kuru paredzamais apjoms būs liels. «Ir paredzēts, ka saņemtās informācijas analīze tiks veikta VID informācijas sistēmā. Šobrīd darbam ar šo informāciju netiek plānots piesaistīt papildu resursus,» Neatkarīgajai uzsvēra VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
FM saskata izvairīšanās iespējas
Finanšu ministrija (FM), izvērtējot pašreizējo regulējumu, konstatējusi, ka iedzīvotāji, sadalot savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, varēs izvairīties no to datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos. Tāpēc FM ir izstrādājusi grozījumus regulējumā, kas paredz noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniegs informāciju nevis par kontu, kuru iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa pārsniedz 15 000 eiro, bet gan par konkrētu klientu, kura pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (t.sk. slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk. Šajā summā gan netiks ieskaitīti darījumi, kas notikuši starp viena klienta dažādiem kontiem.
Zem lupas - gandrīz 100 000 oficiāli strādājošo
FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde Neatkarīgajai uzsver, ka plānotā regulējuma mērķis ir identificēt tieši tās fiziskās personas, kuru konta kredīta vai debeta apgrozījums ir neatbilstošs VID rīcībā esošajai informācijai par personas deklarētajiem ienākumiem. Tā rezultātā VID redzeslokā nonāktu fiziskās personas, kuras veic, piemēram, nereģistrētu saimniecisko darbību, vai gūst ieņēmumus no «aplokšņu algas». «Savukārt fiziskās personas, kuru konta apgrozījumu veido oficiālie ienākumi (t.sk., darba tiesisko attiecību ietvaros gūtie ienākumi jeb darba alga), regulējums tiešā veidā neskars, jo informācija, kuru saņems VID atbilstoši likumprojektam, parasti neradīs VID šaubas par ienākuma avotu, ņemot vērā šobrīd VID pieejamo informāciju no nodokļu deklarācijām,» sacīja L. Grīnvalde.
To, cik daudz personu varētu skart šī jaunā norma, FM šobrīd nevar pateikt, tomēr ir skaidrs, ka tie strādājošie, kuru oficiālie darba ienākumi nepārsniedz 800 eiro mēnesī un nav citu ienākumu, VID uzmanības lokā šo normu dēļ nebūs. «Lai uz fizisko personu tiktu attiecināts plānotais regulējums gadījumos, kad tās vienīgais ienākumu avots ir darba atalgojums, personas neto darba ienākumiem, kas tiek pārskaitīti uz kontu, ir jābūt vismaz 1250,01 eiro mēnesī,» skaidro L. Grīnvalde.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn septembrī lielāku algu nekā 1500 eiro mēnesī uz papīra saņēma 99 358 strādājošie jeb 12,4% no visiem strādājošajiem ar oficiāliem ienākumiem. Taču, tā kā ekonomisti prognozē, ka šogad gaidāms vidējās algas pieaugums, visticamāk, zem VID lupas nokļūs vairāk oficiālu algu saņemošo.
Ziņojums - reizi gadā
Saskaņā ar esošo likuma Par nodokļiem un nodevām redakciju kredītiestādēm informācija par savu klientu kontu, kurā apgrozījums pārsniedzis 15 000 eiro, būs jāsniedz līdz 1. februārim. Taču, tā kā šī norma stājās spēkā šā gada 1. janvārī, tad informācija no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiks saņemta divās daļās, proti, līdz 2018. gada 1. jūlijam kredītiestādēm ir jāsniedz tikai informācija par kontu atlikumiem līdz 2018. gada 1. janvārim, un tas ir vienreizējs pasākums, savukārt par fiziskajām personām, kuru kontu debeta vai kredīta apgrozījums 2018. gadā pārsniegs 15 000 eiro, informācija (kontu atlikums 2018. gada 31. decembrī, kā arī debeta un kredīta apgrozījuma summa 2018. gadā) būs jāiesniedz līdz 2019. gada 1. februārim, skaidroja E. Teice-Mamaja.
Izmaiņas regulējumā neparedz mainīt jau iepriekš noteikto ikgadējā ziņojuma sniegšanas datumu. Līdz ar to, kā jau tas tika noteikts iepriekš, informācija VID būs sniedzama līdz katra gada 1. februārim. «Tomēr jānorāda, ka plānotās izmaiņas paredz mainīt pirmreizējās informācijas sniegšanas datumu un sniedzamās informācijas apjomu. Proti, kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi VID sniegs informāciju nevis par klientiem, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums 2017. gada nogalē pārsniedza 15 000 eiro, bet gan par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa uz 2018. gada 1. janvāra dienas sākumu ir 15 000 eiro vai vairāk, norādot klienta datus un pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma kopsummu. Šo informāciju būs jāiesniedz VID līdz 2018. gada 1. septembrim,» uzsvēra L. Grīnvalde.
Ekrānšāviņš no avīzes
