Sviesta dārdzību Latvijā nosaka ne tikai pašizmaksas palielināšanās izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ un globālās tendences, bet lielā mērā arī šokējoši augsts mazumtirgotāju uzcenojums, liecina Konkurences padomes pētījums.
Sviests augusta laikā Latvijas veikalos sadārdzinājās par aptuveni 20%, savukārt gada laikā pat par 85 procentiem. Tas bijis straujākais cenu kāpums gan mēneša, gan gada griezumā pēdējo 2,5 gadu laikā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija liecina, ka septembrī sviests veikalos maksāja vidēji par 2,5% lētāk nekā augustā.
Zemniekiem par pienu maksā vairāk
Rūpnīcas Latvijas piens valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods vasaras vidū prognozēja, ka piena un gatavās produkcijas cenas šā gada rudenī nedaudz kritīsies. Pēc viņa toreiz teiktā, Baltijā samazinājusies piena ražošana, tāpēc šā gada maijā strauji sāka kāpt piena iepirkuma cenas un līdz ar to arī gala produktu cenas. Taču, tā kā tirgus ātri piemērojas pieprasījuma un piedāvājuma attiecībai, cenu kāpums nebūs ilglaicīgs, prognozēja J. Vaivods.
Ekrānšāviņš no avīzes
Pretēji tam piena iepirkuma cena Latvijā turpināja palielināties gan augustā, gan septembrī. Lauksaimniecības datu centra (LDC) dati liecina, ka augustā salīdzinājumā ar jūliju piena iepirkuma cena Latvija kāpa vidēji par 2 procentiem, savukārt septembrī salīdzinājumā ar jūliju - par 7 procentiem. Gada laikā piena cenas piedzīvojušas vēl dramatiskākas izmaiņas - šā gada augustā salīdzinājumā ar 2016. gada augstu Latvijā svaigā piena cenas palielinājās par 60 procentiem - tas bija straujākais cenu pieaugums Eiropas Savienībā, vērtē Eiropas Komisija.
KP liedz publiski prognozēt cenas
Tā kā katrs lauksaimnieks zina, ka piena iepirkuma cena rudenī parasti kāpj, nevis krīt, var tikai minēt, kāpēc Latvijas piena vadība prognozēja cenu samazinājumu, jo pats J. Vaivods šobrīd atturas no skaidrojumiem par savām vasarā izteiktajām prognozēm. Viņš to pamato ar faktu, ka uzreiz pēc šo prognožu publiskošanas viņš saņēmis aicinājumu no Konkurences padomes (KP) atturēties no šādiem paziņojumiem nākotnē. Konkurences padomes komunikācijas speciāliste Paula Vilsone Neatkarīgajai apliecināja, ka iestāde tiešām nosūtījusi vēstuli SIA Latvijas piens ar atgādinājumu par publiski pausto prognožu izteikšanas negatīvo ietekmi uz konkurences situāciju tirgū. «Jebkādi publiski pausti paziņojumi gan par iespējamu cenu pieaugumu, gan samazinājumu nākotnē nav vēlami, jo tie var raidīt nevēlamus signālus konkurentiem un sadarbības partneriem. Šādas prognozes var radīt līdzvērtīgas sekas vienam no smagākajiem konkurences pārkāpumiem - aizliegtām vienošanām -, mākslīgi paaugstinot cenas un liekot patērētājiem pārmaksāt bez ekonomiska pamatojuma. Lai tirgū pastāvētu konkurence un patērētājiem būtu pieejama plaša preču daudzveidība par konkurētspējīgām cenām, katram uzņēmumam savas produkcijas cenas ir jānosaka individuāli, balstoties uz tā iekšējo cenu veidošanās mehānismu,»sacīja P. Vilsone. KP aicina svaigpiena ražotājus būt aktīviem un meklēt sadarbības partnerus, balstoties uz abpusēji izdevīgākiem nosacījumiem. Ja novērojamas savstarpēji neizdevīgas svaigpiena iepirkuma cenas, ražotājiem jābūt elastīgiem un jāveic sarunas ar citiem uzņēmumiem, kas iepērk svaigpienu.
Sviestam 70% uzcenojums
Līdz ar piena iepirkuma cenu kāpumu Latvijā sadārdzinājās arī sviests. Gada laikā, tas ir, šā gada augustā salīdzinājumā ar 2016. gada augustu, tā cena bija pieaugusi pat par 85 procentiem. Par sviesta cenu straujo kāpumu Latvijā ieinteresējās arī KP. Veicot pētījumu, KP secināja, ka sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums. Šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pērna gada jūliju visā ES ir novērots sviesta cenas kāpums par 94 procentiem, Okeānijas valstīs tas ir pat 118 procentu un ASV - 14 procentu.
Salīdzinot sviesta mazumtirdzniecības cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, KP augustā secināja, ka Latvijas tirgū vidējā sviesta regulārā cena ir par aptuveni 20-30 procentiem augstāka nekā kaimiņvalstīs, taču, ņemot vērā sviesta cenu akcijas un zemākās cenas privāto preču zīmju sviestam mazumtirdzniecības vietās, cenu starpība faktiski samazinās. 2017. gada 25. jūlijā Eiropas Komisija norādīja, ka sviesta cenu kāpums atspoguļojies mazumtirdzniecībā arī citās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā KP konstatēja, ka mazumtirgotāju uzcenojums sviestam sasniedz pat 70 procentu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (21%). Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka visā piegādes ķēdē - no svaigpiena ražotāja līdz veikala plauktam - sviesta cenu pieaugumā būtiska daļa ir arī mazumtirdzniecības piecenojumam. Pretēji J. Vaivodam Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma EPiim priekšsēdētājs Januss Muraks uzskata, ka sviesta cena Igaunijā varētu vēl kāpt un paciņas cena sasniegt 10 eiro, ziņo portāls rus.err.ee, tiesa, neprecizējot, par cik lielu sviesta paciņu. Pēc Igaunijas kolēģu domām, pircējiem līdz nākamā gada sākumam jāsamierinās ar dārgu sviestu. Šis pārtikas produkts lētāks varētu kļūt, agrākais, tikai 2018. gada janvārī vai februārī, prognozēja J. Muraks.