Latvijā: Alga: Valsts kļūst dāsnāka par privātajiem 12 komentāri
 
Latvijā

Alga: Valsts kļūst dāsnāka par privātajiem

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Valsts pārvaldē strādājošie var rēķināties ar normētu darba laiku, sociālām garantijām, garantētu samaksu par darbu, kas pašlaik ir pat augstāka nekā vidējais atalgojums privātajā sektorā.

Valsts kancelejas (VK) izstrādātais valsts pārvaldes reformu plāns, kas ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, paredz pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku, valsts pārvaldē ceļot algu griestus līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma. Centrālās statistikas pārvaldes dati gan liecina, ka sabiedriskajā sektorā, kā arī ministrijās, centrālajās valsts iestādēs un to padotības iestādēs vidējā alga ir lielāka nekā privātos uzņēmumos.

Ekrānšāviņš no avīzes

Tomēr VK, virzot valsts pārvaldes reformu plānu, pamatojas uz SIA Fontes vadības konsultācijas veikto pētījumu, kurā izmantoti 2014.-2016. gada dati, nevis uz jaunākajiem statiskas datiem.

«Valsts kancelejas 2016. gadā pasūtītajā pētījumā secināts, ka valsts pārvaldē ap 90% nodarbināto saņem mazāk nekā līdzīgos amatos nodarbinātie privātajā sektorā. Īpaši jāuzsver, ka kritiskās pozīcijās ir vadītāju amati, kur iestāžu vadītāji saņem tikai 36% no līdzīgas vērtības amatiem privātajā sektorā. Valsts kanceleja, kuras vadībā ir izveidota darba grupa atlīdzības sistēmas reformai, dažādos atlīdzības apmērus starp iestādēm saskata kā būtisku problēmu un plāno piedāvāt risinājumus, kā to varētu mazināt. Arī Valsts kontrole vairākkārt savos revīziju ziņojumos ir norādījusi, ka dažādie atlīdzības fondi kavē vienotas sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē,» Neatkarīgajai uzsvēra VK Komunikācijas departamenta konsultants Uģis Kozlovskis.

VK gan nespēja atbildēt, vai alga tiks samazināta tiem valsts pārvaldē strādājošajiem, kuru alga tuvosies attiecīgā amata atalgojumam privātajā sektorā vai pārsniegs to, ja jau «algu griestus ir paredzēts celt līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma».

Fontes pētījumā arī teikts, ka potenciālos darba ņēmējus no darba valsts pārvaldē attur nekonkurētspējīgs atalgojums, hierarhiskā darba organizācijas struktūra un negatīvs valsts pārvaldes tēls. Tomēr potenciālo darba ņēmēju intereses par vakancēm valsts pārvaldē liecina par ko citu.

Saskaņā ar SIA CV-Online Latvia darba sludinājumu vortāla datiem, ceturtdien valsts pārvaldē bija 132 vakances. Vislielākā interese pašlaik ir par Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktora vietu. Nepilnu divu mēnešu laikā šo sludinājumu ir apskatījušies vairāk nekā 3200 potenciālo darba ņēmēju. Tiesa, lai pretendētu uz šo amatu, kandidātam ir jānorāda zinātniskā darba pieredze un zinātniskos grādus apliecinošu dokumentu kopijas.

Arī VK ir divas vakances. VK Valsts pārvaldes politikas departamenta pārmaiņu vadības nodaļas konsultanta amatam pieteikušies pieci pretendenti (dokumentus var sūtīt līdz 21. augustam), atklāja U. Kozlovskis. Savukārt Veselības inspekcijas vadītāja amatam ir pieteikušies astoņi pretendenti.

Arī algas, kas publiski tiek solītas par darbu valsts pārvaldē, nav nemaz tik mazas. SV Online portālā ievietotie sludinājumi liecina, ka samaksa par darbu valsts pārvaldē, ko atklāj darba devēji, svārstās no 607 eiro pirms nodokļu nomaksas (Valsts darba inspekcijas inspektors Jelgavā) līdz 1647 eiro mēnesī (Izglītības un zinātnes ministrijas departamenta direktora vietnieks). Darba sludinājumā, kurā tiek meklēts Veselības inspekcijas vadītājs, gan nav norādīta alga, tacu zināms, ka tā varētu sasniegt 2353 eiro mēnesī.

Viedokļi

Dainis GAŠPUITIS, SEB bankas eksperts:

- Publiskā sektora algu konkurētspēja ir tikpat atšķirīga, cik atšķirīga ir situācija pašā publiskajā sektorā. Algu palielināšana ir tikai daļa no reformas, un, ja tiek panākta sistēmas optimizācija un uzlabota darba kvalitāte, tas ir pat apsveicami. Ieguvēji būs visi.

Ja salīdzina vidējo algu starp privāto un valdības sektoru, jāņem vērā darba uzdevumu, apstākļu un nepieciešamo prasmju atšķirības. Tādēļ svarīgi būs noteikt atbilstošās atskaites profesijas privātajā sektorā un novērst jau pašlaik novērojamos anahronismus.

Pašlaik, īpaši zemākā un vidēja līmeņa darbiniekiem, noteiktiem speciālistiem algu līmenis ir klaji nekonkurētspējīgs. Bet ir pietiekami daudz amatu kategoriju, kur algu līmenis ir pievilcīgs un nebūs tik viegli privātajā sektorā atrast amatu par šādu algu. Nereti šo amatu pievilcību samazina ne tik daudz atalgojums, cik politiskie faktori.

Signe BĀLIŅA, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec:

- Lai gan augstākā līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, tostarp attiecīgo struktūrvienību IKT vadītāju, algas pēdējo gadu laikā ir pietuvinājušās privātajā sektorā strādājošo algām, tomēr joprojām ir ievērojamas atšķirības. Kopumā valsts sektorā strādājošajiem ir arī mazākas sociālās garantijas - veselības apdrošināšanas polišu servisa līmenis ir zemāks, kā arī netiek veiktas valsts kā darba devēja iemaksas 3. līmeņa pensiju fondos. Pārējais nodrošinājums sociālo garantiju jomā valsts un privātajā sektorā ir samērā līdzīgs.

Tajā pašā laikā atšķirīgajam samaksu līmenim ir loģisks izskaidrojums. Valsts iestādēs strādājošo atalgojums ir zemāks, bet ir salīdzinoši mazāk prasīga darba vide. Tāpat darba laiks atšķirībā no privātā sektora ir vairāk prognozējams un parasti iekļaujas iepriekš paredzamās darba stundās.

Privātajā sektorā strādājošiem ir papildu stress par pasūtījumu piesaisti, to kvalitatīvu izpildi, jo tas būtiski ietekmē ne tikai atalgojuma līmeni, bet arī konkrētās darba vietas pastāvēšanu kā tādu. Biznesa vidē speciālisti pilnveido savas profesionālās zināšanas ikdienas režīmā, jo tas ir akūts nosacījums, lai strādātu IKT nozarē. Jāpiebilst, ka arī valsts iestādēs strādājošajiem tiek nodrošinātas apmācības iespējas.

Tomēr vairākumā gadījumu valsts iestāžu speciālistu kvalifikācija atpaliek no speciālistu zināšanām un prasmēm IKT jomā privātajā sektorā. Tas izskaidrojams ar valsts iestāžu darbības specifiku - kur pārsvarā nepieciešams fokusēties uz vienas iestādes jautājumu specifiku, tādējādi speciālistiem ir šaurāks IKT jautājumu redzējums, arī izpratne par tehnoloģisko jauninājumu ieviešanas iespējām.

Komentāri [12]
#
... 20.augusts 2017 17:48 atbildēt
tāpēc jau vairums nemaksā nodokļus,lai nebarotu šos liekēžus!
 
#
interesanti... 19.augusts 2017 8:07 atbildēt
uz kā rēķina valsts kļūst dāsnāka?!?!....un cik ilgi turpināsies šī "slaukšana"?!?!...
 
#
Ade 18.augusts 2017 23:42 atbildēt
Pēc izglītības reformām-dāsna valsts. Pēc tarifikācijas datiem "atmet" 043e/mēnesī, bet papīrus prasa par pilnu likmi...
 
#
Ariansis 18.augusts 2017 15:24 atbildēt
Kāds ir valsts ārējais parāds, lielībnieki?
 
#
M 18.augusts 2017 15:11 atbildēt
JAPARTRAUC VAROT PRIVATOS AR MILZU NODOKLIEM...UN VISMAZ 3 REIZ JAIEROBEZO VALSTS TERINI
 
Skatīt visus 12 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers