Izmaiņas darbaspēka nodokļos, kas stāsies spēkā nākamgad, sociālo nevienlīdzību nevis mazinās, bet gan palielinās, liecina Neatkarīgās pētījums. Daļa strādājošo, arī ar visai knapiem ienākumiem, nākamgad algā uz rokas saņems pat mazāk nekā šogad. Finanšu ministrija (FM) gan uzsver, ka darbaspēka nodokļa reforma būtiski veicinās darba algas palielināšanos, kā rezultātā iegūs arī tie, kuri šobrīd saņem visai mazu algu.
Lai arī paredzēts ieviest jaunu veselības maksājumu un progresīvo ienākuma nodokli, nākamgad, saņemot algu, 99% strādājošo maciņos būs vairāk naudas nekā šobrīd, sola FM. Taču ministrijas mājaslapā ievietotais kalkulators 2018. gada algas aprēķinam, kas izstrādāts sadarbībā ar Swedbank finanšu institūtu, gan nerāda tik optimistisku ainu. Strādājošais, kura apgādībā ir divi bērni un kura alga uz papīra ir 600 eiro mēnesī, nākamgad mēnesī uz rokas saņems vidēji par trim eiro mēnesī jeb 36 eiro gadā mazāk nekā šogad (pieņemot, ka strādājošais izmanto iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par diferencēto neapliekamo minimumu). Savukārt strādājošais bez apgādājamiem ar 1669 eiro lielu algu (uz papīra) nākamgad uz rokas saņems vidēji par 24,77 eiro mēnesī vai 297,24 eiro gadā vairāk nekā šogad.
Ekrānšāviņš no avīzes
Jo vairāk bērnu, jo neizdevīgāk
Saeimas pieņemtie grozījumi likumos paredz virkni izmaiņu jau no nākamā gada. Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli - ieviešot diferencētu likmi. IIN likmi gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%. Būtiski grozījumi veikti arī likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu. Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro un IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu - no līdzšinējiem 175 eiro uz 200 eiro mēnesī.
Izpētot likuma grozījumu ietekmi uz strādājošo atalgojumu, Neatkarīgā secināja: jo vairāk apgādājamo un mazāka alga uz rokas, jo jaunā nodokļu reforma ir neizdevīgāka. Piemēram, visi strādājošie ar vienu apgādājamo, kuru alga ir mazāka nekā 332 eiro mēnesī (uz papīra), nākamgad uz rokas algā saņems mazāk, ja vien, protams, nepieaugs samaksa par darbu. Arī strādājošie ar diviem apgādājamiem, kuru alga nepārsniedz 521 eiro uz papīra, uz rokas saņems mazāk nekā šogad vidēji. Strādājošam ar trim apgādājamiem ir jāpelna vismaz 706 eiro, lai justu pozitīvu ieguvumu no darbaspēka nodokļu reformas. Ja alga ir mazāka, tad arī maciņā būs mazāk.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par šā gada aprīli liecina, ka teju 13% no strādājošiem ienākumi no darba nepārsniedz 300 eiro mēnesī, savukārt minimālo vai mazāku algu nekā minimālā saņem piektdaļa no visiem strādājošiem.
Gaidāms cenu kāpums
Tāpat Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus akcīzes nodokļa likumā, paredzot vēl straujāku nodokļa palielināšanu alum, cigaretēm un benzīnam, nekā iepriekš tika plānots. Tā rezultātā, piemēram, benzīna cena augs par pieciem centiem litrā, dīzeļdegvielas cena - par četriem centiem litrā, alus pudeles cena - par septiņiem eirocentiem, cigarešu paciņas cena par 24 eirocentiem. Savukārt 0,7 litru vīna pudele maksās par 12 centiem dārgāk. Līdz ar to visiem strādājošiem, arī tiem, kuriem nodokļu reformas rezultātā nākamgad uz rokas algā izmaksās mazāk, nāksies šīs preces pirkt dārgāk. Turklāt degvielas sadārdzināšanās, visticamāk, izraisīs arī citu preču un pakalpojumu cenu kāpumu.
Cer uz tautsaimniecības attīstību
FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis Neatkarīgajai atzina, ka FM mājaslapā esošais algas kalkulators 2018. gadam ir ērts rīks, ar ko var iegūt salīdzinošu informāciju par scenāriju, ja alga paliek nemainīga 2018. gadā, tomēr tas neesot pietiekams, lai secinātu par ieguvumiem vai mīnusiem no nodokļu reformas.
«Darbaspēka nodokļa reforma jāskata kopumā ar visām plānotajām nodokļu politikas izmaiņām, kā, piemēram, arī minimālās darba algas paaugstināšanu no 380 eiro uz 430 eiro mēnesī no 2018. gada 1. janvāra, kas būtiski veicinās darba algas palielināšanu. Minimālā mēneša darba alga ir instruments mazkvalificētu darbinieku aizsardzībai (nosakot minimālo cenu šāda veida darbam), nevienlīdzības mazināšanai un vienlaikus darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs. Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 līdz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo nevienlīdzību. Tāpat nav maznozīmīgi, ka atalgojuma veicinošs faktors būs tautsaimniecības izaugsme, kas ir paredzēta ar ekonomiskām prognozēm. Nodokļu politikas reformas mērķis ir veicināt Latvijas konkurētspēju reģionālā līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. Ņemot vērā minēto, līdz ar darbaspēka nodokļu reformas ieviešanu kopumā tiks palielināti visu strādājošo personu rīcībā esošie ienākumi,» skaidroja A. Jarockis.
Vēl viens no jaunās nodokļu reformas ieguvumiem ir tas, ka pašreiz mazo ieņēmumu saņēmēji ieguvumus no diferencētā neapliekamā minimuma var iegūt tikai nākamajā taksācijas gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Turklāt pastāv iespēja, ka dažādu apsvērumu dēļ ne visi nodokļu maksātāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju. Savukārt nākamgad neapliekamo minimumu piemēros pilnā apmērā jau taksācijas gada laikā.
«Attiecībā par strādājošo ienākumiem ar apgādājamajiem varam minēt, ka ģimeņu ar bērniem atbalsta instrumenti ir gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu, gan valsts sociālie pabalsti, kas veicina ģimeņu ienākumu palielināšanos. Tāpēc, lai radītu ekonomiski labvēlīgākus apstākļus daudzbērnu ģimenēm, Labklājības ministrija ir ierosinājusi no 2018. gada 1. janvāra palielināt ģimenes valsts pabalstu arī par trešo bērnu ģimenē uz 50,07 eiro (šobrīd - 34,14 eiro). Par minēto ierosinājumu vēl būs jālemj Ministru kabinetam un vēlāk arī Saeimai, izskatot budžeta projektu 2018. gadam,» atklāja A. Jarockis.
