Lai varētu īstenot Finanšu ministrijas (FM) rosināto nodokļu reformu, kas paredz atsevišķu nodokļu samazinājumu, trūkstošie budžeta līdzekļi tiks meklēti citās jomās, iespējams, paaugstinot PVN likmi tūrisma pakalpojumiem, azartspēlēm, varbūt pat zālēm.
Finanšu ministrija, iepazīstinot ar nodokļu politikas reformu, lielākoties uzsver ieguvumus, piemēram, zemāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), augstāku minimālo algu un neapliekamo minimumu, savukārt uzņēmējiem tiek solīts investēto peļņu vispār neaplikt ar nodokli. Taču reizē ar šīm izmaiņām iespējami arī nodokļu grozījumi, kurus FM līdz šim nav publiskojusi. Kas zina, kādi pārsteigumi vēl gaida nodokļu maksātājus?
Augstākais Baltijā
Lai gan FM publiskotajās nodokļu politikas pamatnostādnēs nav neviena vārda par ideju tūristu izmitināšanai pašreiz spēkā esošo samazināto PVN likmi (12%) aizstāt ar pamatlikmi (21%), tūristu izmitināšanas nozarē strādājošie ir pārliecināti, ka FM tieši tas ir padomā. Tūristu izmitināšanas pakalpojumiem lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, tostarp Latvijā, tiek piemērota samazinātā PVN likme. Starp 28 ES valstīm tikai trijās - Dānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē - viesnīcu pakalpojumiem piemēro PVN standartlikmi (attiecīgi 25% un 20%), liecina Neatkarīgās pētījums. Pārējās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, viesnīcu pakalpojumi tiek aplikti ar samazināto PVN likmi. Tiesa, Latvijā tā ir viena no augstākajām. Šajā ziņā mūs ir apsteigusi vien Ungārija, kur viesnīcu pakalpojumiem piemēro 18%, Čehija - 15%, Horvātija un Austrija - 13%. Citās valstīs tūristu izmitināšanai ir zemāka likme, piemēram, Luksemburgā tikai 3%. Ja FM ideja tiks īstenota, tad par nakšņošanu Latvijas viesnīcās, lauku tūristu mītnēs, kempingos vai citās tūristu izmitināšanas vietās būs jāmaksā otrs augstākais nodoklis Eiropas Savienībā.
Neizdevies eksperiments
Ideja par PVN paaugstināšanu tūrisma nozarei FM nav radusies pēkšņi. Pasaules banka (PB), pērn analizējot Latvijas nodokļu sistēmu, norādīja, ka mūsu valstī viesnīcām un restorāniem vajadzētu maksāt pilnu PVN. Šī ideja FM ir iepatikusies, pat neskatoties uz to, ka reiz jau Latvijā šāds eksperiments tūrisma nozarē tika veikts. Proti, 2009. gadā PVN likme tūristu izmitināšanas pakalpojumiem tika paaugstināta no 5% līdz 21%. Pēc Centrālās statistiskas pārvaldes datiem, 2009. gada laikā viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojošo skaits samazinājās par 450 tūkstošiem, salīdzinot ar gadu iepriekš, un 1500 viesnīcās strādājošo zaudēja darbu. Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nozares apgrozījums samazinājās par 33 procentiem, nozarē nodarbināto skaits saruka par 10 tūkstošiem strādājošo, pašvaldību ieņēmumi no IIN samazinājās par 10 miljoniem latu un bankrotēja vismaz desmit nozares uzņēmumu, galvenokārt reģionos.
Laukos draud lielāks bezdarbs
Tūrisma organizācijas norāda, ka PVN paaugstināšana tūrisma nozarei ir bīstama - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, tajā skaitā reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm. Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā un trīs reizes augstāks nekā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī simtgadē plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtisks fakts - arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas, un biznesa plāni var sagrūt, norāda tūrisma nozares speciālisti.
To, ka Latvijas uzņēmēji gadiem strādā ar zemākām pārdošanas cenām un mazākiem ieņēmumiem, kas rezultējas gausākā uzņēmumu attīstībā, apliecina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA). Iemesls tam esot fakts, ka Latvijā jau tagad ir augstāka PVN likme nekā tuvējās kaimiņvalstīs.
EM arī atgādina, ka eksporta precēm un pakalpojumiem PVN netiek piemērots. Izņēmums ir naktsmītņu pakalpojumi, kam tiek piemērota samazināta likme - 12%. Palielinot PVN naktsmītnēm, tiktu palielināts nodoklis eksportspējīgam produktam, kas ir pretrunā ar valsts definēto mērķi - ar nodokļu reformu veicināt eksportu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka pret atsevišķām plānotām nodokļu izmaiņām iebilst Latvijas Spēļu biznesa asociācija, sporta organizācijas un cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento. Latvijas Spēļu biznesa asociācija ir aprēķinājusi, ka, paaugstinot azartspēļu nodokli par 30% un apliekot visus laimestus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts nevis iegūtu papildu ieņēmumus, bet gan zaudētu aptuveni divus miljonus eiro. Sporta organizācijas ir nemierā ar vēlmi atņemt nodokļu atlaides ziedotājiem. Tas faktiski nozīmējot sporta nozares likvidāciju, jo sports šādā veidā gadā saņemot 44 miljonus eiro.
Sustento savukārt kategoriski iebilst pret iespēju atcelt samazināto PVN likmi zālēm, kā to arī esot ieplānojusi FM. Sustento aprēķini liecina, ka, piemērojot recepšu un bezrecepšu zālēm PVN pamatlikmi, zāļu cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni desmit procentiem. «Latvijā, kur zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumi par veselības aprūpi jau patlaban ir vieni no augstākajiem Eiropā, daudziem hroniski slimiem cilvēkiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem tā būtu katastrofa,» uzsver Sustento valdes locekle Iveta Neimane. Tiesa, publiski pieejamās nodokļu politikas pamatnostādnēs nav neviena vārda par iespējamu PVN paaugstināšanu zālēm, un jācer, ka sirgstošo bažas būs bijušas veltas.
***
PVN likmes tūristu mītnēm ES
Dānija 25
Slovākija 20
Apvienotā Karaliste 20
Ungārija 18
Čehija 15
Horvātija 13
Austrija 13
Latvija 12
Zviedrija 12
Somija 10
Francija 10
Itālija 10
Spānija 10
Slovēnija 9,5
Lietuva 9
Igaunija 9
Rumānija 9
Īrija 9
Kipra 9
Polija 8
Vācija 7
Malta 7
Grieķija 6
Beļģija 6
Nīderlande 6
Portugāle 6
Luksemburga 3
***
Avots: CSP, Neatkarīgā
Viedokļi
Arvils AŠERADENS, ekonomikas ministrs:
- Gan citu valstu, gan Latvijas iepriekš veiktie mēģinājumi celt nodokļus tūrismam cietuši tūlītēju neveiksmi, un tās atgriezušās pie pazeminātas likmes. PVN celšana ne tikai apturētu nozares izaugsmi, kas pērn bijusi 7%, bet, pēc nozares aplēsēm, samazinātu tās apgrozījumu pat par 25%. Kaut arī FM iecere skatāma kontekstā ar pārējām nodokļu pamatnostādnēm, piedāvājums tūrisma nozarei ir pretrunā ar galvenajiem uzstādījumiem eksporta un nozares konkurētspējas veicināšanā.
Asnate ZIEMELE, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja:
- PVN kāpums nogalinās ļoti daudzus lauku uzņēmējus, jo viņi nespēs noturēt zemas cenas un zaudēs tūristu plūsmu. Lauku tūrismā vairāk nekā 80% ir Latvijas iedzīvotāji, tāpēc lauku tūrisma uzņēmējdarbība balstās uz vietējo klientu maksātspēju. 2016. gada statistika liecina, ka cilvēki ceļo tikpat, taču tērē mazāk. Lauku uzņēmējam būtisks ir apgrozījums. No tā tiek uzturēts īpašums, maksātas algas. Tāpēc, lai saglabātu viesu plūsmu, cenas tiek turētas zemas un tās palielināt nav iespējams. Attiecīgi - PVN kāpums uzņēmējiem būs jāmaksā no savas peļņas, kas, ņemot vērā divu trīs mēnešu ilgo sezonu, ir niecīga. Secīgi - nodokļa samazināšana reinvestētajai peļņai mums nav aktuāla. Arī IIN pazemināšana uzņēmēju situāciju nekādi neietekmēs, jo no tā ieguvēji ir darba ņēmēji.
Kitija TIGULE, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas viceprezidente:
- Gadījumā, ja PVN Latvijas viesnīcu pakalpojumiem tiks paaugstināts uz pilnu likmi, viesnīcu cenas pieaugs vismaz par 11%. Rezultātā Latvija kļūs neinteresanta gan brīvdienu tūristiem, kas šeit tērē savu ģimenes budžetu, gan ārzemju biznesa tūristiem un konferenču rīkotājiem, kuri savus budžeta plānus izstrādā trīs gadus uz priekšu. Pārējās Baltijas valstis ar prieku šo jaunumu pieņemtu, lai savai tūrisma nozarei noteiktu vēl ekonomiski svarīgāku lomu, pateicoties lielajam ceļotāju pieaugumam uz Latvijas dārdzības rēķina.
Jānis PINNIS, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents:
- Ja PVN tiks celts, tas būs darīts veltīgi. Tūrisma nozares šūpošana sāk kļūt par nepatīkamu tradīciju. Patlaban situācija nozarē pēc būtības ir līdzīga tai, kuru piedzīvojām 2008. gadā, un diezgan droši var apgalvot, ka arī šoreiz PVN likmes celšanas sekas būs katastrofālas gan attiecībā uz Latvijas konkurētspēju, gan sociālekonomiskajos rādītājos. Vēl vairāk - ir skumji apzināties, kādu iespaidu šāds lēmums atstās uz ārvalstu investoriem, kas kopš 2011. gada ir veikuši ievērojamas investīcijas, atverot arvien jaunu zīmolu viesnīcas Rīgā, ceļot Rīgas kā starptautiska galamērķa prestižu.
