Latvijā: Reizniece - Ozola: NĪN jābūt tādam, ka turīgākie maksā vairāk 64 komentāri
 
Latvijā

Reizniece - Ozola: NĪN jābūt tādam, ka turīgākie maksā vairāk

 
DANA REIZNIECE-OZOLA: «Lielāks efekts būtu, ja reformu īstenotu vienā gadā, nevis izstieptu laikā» / F64

Kas licis šai valdībai atteikties no līdz šim iestaigātās taciņas augošās vajadzības apmierināt ar lielākiem nodokļiem un piedāvāt samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, būtiski palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu? Ko no tā saņemsim un ar ko par to maksāsim? Kādas pozitīvas un negatīvas blaknes, taujājām finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Neatkarīgā: - Par nepieciešamību mazināt darbaspēka nodokļu slogu runāts jau sen. Kāpēc tieši tagad to varētu realizēt?

Dana Reizniece-Ozola: - Pieprasījumu samazināt darbaspēka nodokļus, tos pārlikt uz kapitālu, patēriņu ir jau sen, arī vairums partiju to liek savos priekšvēlēšanu solījumos, bet līdz šim tas īsti nav realizējies dažādu iemeslu dēļ. Grūti sabalansēt budžeta iespējas, varbūt pietrūkst drosmes un arī prasmes, jo jāiegulda liels darbs piedāvājuma izstrādē. Šai valdībai sākot darbu, valdības deklarācijā šo paredzējām kā vienu no svarīgiem uzdevumiem. Ir vajadzīgs jauns impulss tautsaimniecības izaugsmei. Nodokļu politika te nav burvju nūjiņa, ne mazāk svarīga ir darba tirgus kvalitāte, cilvēkresursu pieejamība, infrastruktūras kvalitāte, tiesu sistēmas efektivitāte un citi faktori. Bet nodokļu politikai ir arī liela loma konkurētspējas stiprināšanā.

Mums ir arī salīdzinoši liela nevienlīdzība, īpaši strādājošo vidū. To arī var ietekmēt ar nodokļu stratēģiju. Treškārt, budžetā nepietiek resursu visu vajadzību finansēšanai, vispirms jau aizsardzībai, veselībai, izglītībai. Rezultātā ik gadu mainās nodokļi, tos vienkārši palielina.

- Uz šā gada budžetu to iestrādāt jau nevarēja?

- Nevarēja pagūt. Šī nodokļu stratēģija nav gatavota Finanšu ministrijā (FM) izolēti no pasaules, to darījām kopā ar sadarbības partneriem, paralēli notika arī Pasaules bankas (PB) esošās nodokļu sistēmas analīze.

- Viņi pateica ko tādu, ko paši nezināja, nevarēja iedomāties vai kam nebija drosmes?

- Nebija nekas tāds jauns, drīzāk varbūt tiešām bija drosme līdz galam to formulēt un atzīt. Kvalitatīva bija arī analīze, pamatojošā daļa. PB piedāvājums gan vairāk bija vērsts uz ieņēmumu ģenerēšanu un nevienlīdzības mazināšanu, mazāk domājot par konkurētspēju, bet, sadarbojoties ar nozari, izkristalizējās, ka konkurētspējas faktors ir ne mazāk svarīgs kā nevienlīdzības mazināšana un ieņēmumu palielināšana, jo ieņēmumus var palielināt gan vienkārši, palielinot nodokļus, gan to darot gudrāk, piemēram, kādas likmes samazinot, tādējādi arī mazinot ēnu ekonomiku un stiprinot ekonomisko aktivitāti.

- Ir vēl kādi konkurētspējas palielināšanas instrumenti bez reinvestētās peļņas nulles likmes un darbaspēka nodokļa likmes samazināšanas?

- Šie ir galvenie, ar īpašu akcentu uz mazajām algām. Reizē ar IIN likmes samazināšanu piedāvājam straujāk palielināt neapliekamo minimumu - līdz 300 eiro - un palielināt minimālo algu, no kā lielākie ieguvēji ir tieši mazo algu saņēmēji. Tādējādi mēs arī vairāk atbalstām reģionus, kur ir lielāks mazo algu īpatsvars.

Būtisks konkurētspējas faktors ir nulles procents reinvestētajai peļņai, vienlaikus ar darbaspēka nodokļu samazināšanu 20% IIN noteikšana kapitāla nodoklim. Bet tas nedublēsies - ja jau vienreiz būs samaksāts, piemēram, UIN par peļņu, tad papildu dividenžu nodoklis nebūs jāmaksā. Igaunijas pieredze rāda, ka īpaši mazie un vidējie uzņēmumi kļūst stiprāki, viņi uzkrāj pašu kapitālu, jo viņiem nav motivācijas regulāri izņemt dividendes. Tādējādi tie kļūst pievilcīgāki kreditoriem, investoriem un krīzes brīžus spēj pārdzīvot labāk, arī mazāk līdzekļu aizplūst no valsts, un mazāka arī motivācija slēpt patiesos ienākumus.

- Konkurētspēju neietekmēs diezgan straujā minimālās algas paaugstināšana? Vēl pērn jūs stīvējāties par desmit eiro minimālās algas pielikumu, kur viens no argumentiem bija, ka nav kāpusi uzņēmumu produktivitāte, lai samaksātu lielākas algas, bet tagad rosiniet paaugstināt minimālo algu no 380 uz 430! Vai darbaspēka nodokļu samazinājums kompensēs minimālās algas palielināšanai nepieciešamos izdevumus?

- Kompensē! Pērn bija runa tikai par minimālās algas palielināšanu bez kompensējošiem mehānismiem. Rezultātā redzējām, ka, straujāk palielinot minimālo algu, jo īpaši reģionos, pieaug to cilvēku skaits, kas uzrāda nepilnu darba laiku - slēpj patieso darba laiku, un konkurētspēja tiek traumēta. Kombinējot minimālās algas palielināšanu ar IIN likmes samazinājumu un neapliekamā minimuma strauju palielinājumu, var atļauties straujāku minimālās algas palielinājumu.

- Neapliekamais minimums nebūs algām virs 1350 eiro. Virknē Eiropas Savienības valstu (Vācija, Lielbritānija, Francija, Luksemburga, Īrija, Beļģija, Nīderlande) minimālā alga ir lielāka par šo jūsu nosprausto robežu. Uzskatiet to par bagātnieku algu, no kuras prasāma zināma solidaritāte?

- Gan PB, gan citos piedāvājumos bijusi vēl straujāka progresivitāte, bet ieviest strauju progresivitāti ir grūti, jo mums ir zems atalgojuma līmenis. Tas, kas mums Latvijā ir liela alga, Eiropas vidējā līmenī tāda nav. Zināmu progresivitāti esam atstājuši - algām virs 45 000 eiro gadā saglabājam 23% IIN. Savukārt, solidaritātes nodokli no 52 400 eiro gadā mēs nevis atceļam, bet pārstrukturējam, to pārliekot uz sociālajām iemaksām, ļaujot uzkrāt no tā pensijām, bet ierobežojam tikai īstermiņa izmaksas. Esam iestrādājuši saudzīgu progresivitāti tieši tādēļ, ka Latvijā patiesi lielu algu saņēmēju ir ārkārtīgi maz. Skatāmies arī, ko kaimiņi dara. Igauņi palielinās neapliekamo minimumu uz 500 eiro, savukārt mēs reizē palielinām neapliekamo minimumu un samazinām IIN.

Neapliekamo minimumu gribētos straujāk un vairāk, bet jāņem vērā budžeta iespējas. Šai nodokļu restrukturizācijai būs arī diezgan liela ietekme uz budžetu. Jāmeklē kompensējošie mehānismi, lai to vispār varam izdarīt, - arī reversā PVN maksāšanas paplašināšana, PVN maksātāju reģistrācijas sliekšņu samazināšana, darījumu atšifrēšana, dažādu veidu citi ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Arī akcīzes pieaugumu redzam kā kompensējošo resursu. Ieviešanas sākums būs grūts, jo gribam to darīt fiskāli atbildīgi. Priecē, ka arī Latvijas Banka ir tik pārliecināta par šīs reformas vajadzību un efektivitāti, ka būtu pat gatava atbalstīt lielāku budžeta deficītu, bet mēs ar to esam ļoti piesardzīgi. Turklāt mēs jau izmantojam atkāpi gan pensiju sistēmas sakārtošanai, gan veselības reformai. Strādājam, lai ar kompensējošajiem mehānismiem tuvinātos nulles ietekmei uz budžetu. Arī pašvaldībām jākompensē pirmā brīža ienākumu kritums.

Viens no diskusiju jautājumiem politiskā līmenī būs par to, vai spēsim atteikties no daudziem papildu budžeta pieprasījumiem. Viens variants ir īstenot nodokļu reformu garākā periodā, piemēram, divos gados, bet gribētos to izdarīt iespējami ātrāk.

- Tas nozīmē, ka IIN varētu samazināt, piemēram, gadā par 1%, nākamajā - vēl par vienu? To jau, piemēram, savulaik solīja Valdis Zatlers, bet process apstājās pēc likmes samazināšanas par 1%.

- Tās ir tās bažas - nav bijusi pārāk pozitīva pieredze. Valdības maiņas, neparedzēti apstākļi, kas nav ļāvuši novest labi iesāktas lietas līdz galam.

- Bet būtu vispār jūtams efekts no IIN samazināšanas par 1%?

- Efekts būtu lielāks, ja visu reformu īstenotu īsākā laikā. Ātrāks efekts būtu gan tautsaimniecībai, gan valsts budžets ātrāk atgrieztos pie pozitīviem ieņēmumiem, ja reformu īstenotu vienā gadā, nevis izstieptu laikā. Tāpēc tagad sūri, grūti strādājam, lai rastu kompensējošos mehānismus. Ceru, ka valdība varēs vienoties par to, ka nodokļu stratēģija ir prioritāte un varbūt citas svarīgas, bet nedegošas lietas atliktu uz vēlāku laiku. Bet tā, protams, būs politiska vienošanās.

Gribētos arī ērtāku administrēšanu, lai nav kā tagad jāiesniedz deklarācijas reizi gadā nodokļu pārmaksas saņemšanai, bet lai uzreiz atstātu cilvēkam makā to naudu. Ar VID pie tā strādājam, bet jāskatās izmaksas.

- No kādiem atvieglojumiem domājat atteikties, lai nebūtu liels robs budžetā?

- Ieviešot reinvestēto nulles procentu peļņas likmi, paredzēts atteikties no visiem šobrīd spēkā esošajiem UIN nodokļa atvieglojumiem, protams, nodrošinot tiesisko paļāvību, piemēram, nosakot pārejas periodu ar valdības lēmumu noteiktajiem atvieglojumiem lielajiem investīciju projektiem. Pērn mums, piemēram, bija diskusijas par samazinātām PVN likmēm bezrecepšu medikamentiem - ja mēs varētu no tā atteikties, tad varētu daudz mērķtiecīgāk šos līdzekļus izmantot kompensējamo medikamentu līdzekļu palielināšanai vai kam citam pēc Veselības ministrijas ieskatiem. Bet diskusijas par jau piešķirtu atvieglojumu atņemšanu ir ļoti grūtas, tāpēc uz to neorientējamies.

- Runājat par atteikšanos no samazinātajām likmēm, bet pašlaik - tieši otrādi - Zemkopības ministrijā runā par PVN samazināšanu pārtikai no 21% līdz 5%. Viņi spēlējas savā dārziņā, nodarbojas ar savu PR, vai jūs to tomēr varētu atbalstīt?

- Jābūt kompleksam risinājumam - vienkārši samazinot PVN, nesakārtojot kontroles sistēmas, ieguvējs ir nevis ražotājs un patērētājs, bet tirgotājs - tas nav mērķis, ir jādara gudrāk. Ja ir komplekss risinājums, varam parādīt, ka mums beigās būs pozitīvs efekts, varēsim cīnīties ar to dārzeņu tirgošanu, kas tiek tikai uzrādīti kā Latvijā ražoti, un ieguvējs būs ražotājs un patērētājs, tad varam to skatīt. Bet, ja jāizšķiras, tad, protams, nodokļu sloga pārcelšana uz kapitālu un darbaspēka nodokļu mazināšana, un nulles procentu reinvestētās peļņas īstenošana ir svarīgāka, jo tas dos jūtamu grūdienu ekonomikas attīstībā.

- Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), šķiet, situācija jau ir tik nokaitēta, ka tur vairs nav, ko pārnest. Nav runa tikai par bagātnieku villām Jūrmalā un vasarnīcām piejūras pašvaldībās, bet gan arī par ģimenes māju, vienīgā, ilgstošā īpašuma NĪN maksājumu, kas mērāms tūkstošos!

- NĪN ir elastīgs no 0,2% līdz 1,5%. Tas ir nodoklis, kas ir pilnībā pašvaldības rokās, tās nosaka tā apmēru un arī dažādus atvieglojumus. Ar Tieslietu ministriju (TM) esam pārrunājuši iespēju ierobežot kadastra vērtību pieaugumu, lai tās nebūtu straujākas par 10% gadā. TM ir solījusi sakārtot kadastra sistēmu, precizēt kadastrālo vērtību aprēķina formulu, lai nebūtu tik strauju kadastrālās vērtības pieaugumu gadījumu, arī izķers kļūdas kadastra apzīmējumos. Piemēram, Latvijā ir ap 2000 privāto bibliotēku, kas patiesībā ir dzīvojamās mājās. Mēs nepiedāvāsim nekādus NĪN palielinājumus.

- Bet tagad jau tā bāze ir tik liela, ka šo pašu jau grūti samaksāt, NĪN parādi aug, ka nekāda prieka par pieauguma ierobežošanu. Vai tomēr nevar noteikt rāmi tādu, lai pašvaldības nevarētu šādi aplaupīt iedzīvotājus?

- Princips, ka kadastra vērtība tiek sasaistīta ar tirgus cenu, manuprāt, ir pareizs. Cita lieta, ka tirgus cena ir ārkārtīgi svārstīga un kadastra vērtību aprēķina formula nav precīza. Bet TM solījusi intensīvi strādāt pusotra gadu garumā un beidzot to sakārtot. Kamēr tas notiek, uzliekam pieauguma ierobežojumu. Vienlaikus tiks dotas vēl plašākas iespējas pašvaldībām piešķirt atbrīvojumus, piemēram, vienīgajam mājoklim.

Analizējām arī citas iespējas, sasaistot NĪN ar platību, vērtību, bet tā sistēma šobrīd ir tik sarežģīta, ka universālu risinājumu no valsts puses noteikt ir praktiski neiespējami. Pašvaldības, kuras arī ir spēlētājs, saka, ka valsts mēģina ierobežot to līdzekļu iegūšanu, lai tās spētu nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi.

- Ar vienu roku dos, ar otru - ņems? Vai, jūsuprāt, tā ņemšana ir vairāk no turīgākajiem un došana - trūcīgākajiem?

- Jā. Mūsu piedāvājums veidots tā, lai tie, kam šobrīd ir mazākas algas, justu lielāku ieguvumu, bet slogs uz kapitālu arī jāpārnes, jo vajadzīgs arī kāds kompensējošs mehānisms. NĪN principā jābūt tādam, ka turīgākie maksā vairāk. Bet sistēma šobrīd ir tik nesakārtota, ka ir grūti piedāvāt labu risinājumu.

- Cilvēki tiek aicināti šodien ieguldīt īpašumos, lai, piemēram, vecumdienās tos pārdodot, būtu ienākumi, jo uz pensiju sistēmu paļauties nevar. Bet par šīm investīcijām viņi tiek sodīti ar milzu NĪN, turklāt vēl samaksāta solīda nodeva, īpašumu reģistrējot.

- Mums joprojām ir ļoti liels aplokšņu algu īpatsvars, un ar darbaspēka nodokļa samazināšanu un ar nodokļiem neapliekamā minimuma samazināšanu gribētu panākt papildu motivāciju maksāt legāli algas, tādējādi arī no sociālajām iemaksām cilvēkam uzkrātos pensija. Domājam arī aktīvāk aicināt būt sociāli atbildīgiem un maksāt legālas algas, lai cilvēkiem ir sociālais nodrošinājums. Ir jābūt divvirzienu kustībai, jo, kamēr nav tā sajūta arī sabiedrībai, ka valsts par viņiem rūpējas un grib ko labu piedāvāt, ir grūti arī prasīt pretēju attieksmi. Redzu arī šīs nodokļu stratēģijas emocionālo vērtību - iespēju stiprināt šo drošības sajūtu.

- Nez vai tik ātri izdosies mainīt cilvēku viedokli, attieksmi un visu nodokļu un to atdeves sistēmu. Cilvēkiem, ieskatoties viņu pensijas aprēķinos, nerodas pārliecība, ka, vairāk maksājot šodien, būs normāla pensija.

- Tāpēc ir svarīgi veidot nodokļu sasaisti ar valsts pakalpojumiem. Piemēram, akcīzi gribam novirzīt ceļiem - ceļi ir ļoti skaidri redzams un izmērāms efekts.

- Ļoti skaidri redzams, diemžēl.

- Jā, gan sliktā, gan labā nozīmē. Ja rezultāts ir acīm redzams, cilvēkam noklikšķ, ka ir vērts nodokli samaksāt. Šobrīd varbūt nav tādu acīm redzamu sasaistes elementu. Tāpēc mums arī bija piedāvājums par veselības finansējumu, ko vajadzētu iezīmēt kā daļu no sociālā nodokļa.

- Nav rožainas prognozes par ēnu ekonomikas mazināšanu līdz 18,3% šo reformu rezultātā?

- Nav rožainas, tā ir objektīva vajadzība. Gan ar nodokļu politiku, gan ar aktīviem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, ko esam jau pērn diezgan veiksmīgi parādījuši. Piemēram, reversā PVN ieviešana nozarēs, kuras tiek izmantotas karuseļu shēmām, dod tūlītēju efektu. Arī Valsts ieņēmumu dienests maina gan domāšanu, gan tehniskos risinājumus, piemēram, ieviešot vienotu nodokļu kontu mazajiem uzņēmumiem, kad ir viens darījuma konts, no kura automātiski tiek atskaitīts nodoklis, un nav vajadzīga nekāda sarežģīta grāmatvedība. Tas ļautu arī legalizēties tiem, kas to gribētu, bet viņus attur sarežģītā grāmatvedība.

- Cik pretimnākoša šī reforma ir ģimenēm ar bērniem? Demogrāfija nav bijusi prioritāšu sarakstā, veidojot to?

- Ģimenēm ar bērniem kā jebkurai citai grupai, kurai ir kādi apgādājamie, arī ir pozitīvs ieguvums, bet šī nodokļu reforma tiešām nav vērsta specifiski uz demogrāfiju. Primāri ir mazināt darbaspēka nodokļu slogu, lai stiprinātu konkurētspēju un apkarotu ēnu ekonomiku, tad arī būs vairāk resursu, lai atbalstītu sociālo jomu, ģimenes ar bērniem. Esošajā sistēmā ģimenēm ar bērniem jau ir salīdzinoši lielāks atbalsts. Nodokļu politika nav vienīgais instruments, kā demogrāfiju atbalstām, pērn vairāk nekā 19 miljonu veltījām dažādiem demogrāfijas atbalsta pasākumiem.

- Pilnas sociālās iemaksas projekts arī no daļlaika strādājošajiem atmests uz neatgriešanos?

- Mūsu piedāvājumā tas nav paredzēts, bet virkne pasākumu stiprinātu sociālo aizsardzību. Gribam sakārtot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, samazinot atļauto apgrozījumu no 100 uz 40 tūkstošiem eiro, lai to izmantotu mikrouzņēmumi, kas tādi tiešām ir, nevis kas vienkārši no vispārējā režīma pārreģistrējas par mikrouzņēmēju.

Arī autoratlīdzības gribam sakārtot. Samazinot IIN no 23% uz 20, mēs pieliktu 5% sociālo iemaksu autoratlīdzību saņēmējiem, kas līdz šim sociālo nodokli nemaksāja. Par saimnieciskās darbības veicējiem vēl veicam analīzi, bet arī tur gribam pastiprināt sociālo nodrošinātību. Tā pamazām gribam pieradināt cilvēkus pie tā, ka sociālais nodrošinājums un sociālās iemaksas ir vajadzīgas.



Komentāri [64]
#
vēlētāja komentārs 21.marts 2017 16:45 atbildēt
Jāsāk būtu ar to ka publiski jāpaziņo ka Latvijā PRIVĀTĪPAŠUMS vairs nepastāv un notiek ekspropriācija. Tad var rīkoties pēc vajadzības un garastāvokļa. Pirms vēlēšanām nodokli nedaudz samazināt. Pēc vēlēšanām paaugstināt.
 
#
Ofis » vēlētāja komentārs 22.marts 2017 7:51 atbildēt
NODOKLIS no PENSIJAS - KAUNS.
 
#
Re » vēlētāja komentārs 22.marts 2017 8:03 atbildēt
Tak rakstā skaidri teikts - dzīves laikā sarūpēto nekustamo īpašumu pārdot...pa kapeikām.
Sākumā kapitālistiskā iekārta,beigās viss neuzceltā komunisma "mākoņos".
 
#
šahists 21.marts 2017 16:22 atbildēt
Raita valodiņa... Un tikai! Bet ko tad viņa pasaka skaidri, tieši un nepārprotami? Rīt būs cita runa un citi spriedumi. Un citi gājieni.
 
#
Finks 21.marts 2017 13:17 atbildēt
Mats trijos gājienos!
 
#
univirs 21.marts 2017 13:03 atbildēt
Nepiekrītu, nepiekrītu- NĪN principā jābūt tādam, ka turīgākie maksā vairāk.- īpašuma vērtība to nosaka. Viss pārējais, arī iespējamās atlaides ir lemjams.
 
#
Zzzzzzz 20.marts 2017 22:51 atbildēt
NIN lielu ZZS jānosaka , par valsts un pilsetu naudu enerģisku noteresanu
 
Skatīt visus 64 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers