Lietuvā, Igaunijā un vairākās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs vienīgais ģimenei piederošais mājoklis netiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vai arī nodokļa aprēķinā ir ieviests neapliekams minimums platības vai kadastrālās vērtības veidā. Latvijā, augot īpašumu kadastrālajai vērtībai un vietējās varas vēlmei piespiest iedzīvotājus deklarēties konkrētajā pašvaldībā, pēc dažiem gadiem nodoklis daļai īpašumu var pieaugt pat septiņkārt.
Pirms pusotra mēneša vietnē manabalss.lv tika izsludināta iniciatīva par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam. Iecere īsā laikā savāca vairāk nekā 10 000 parakstu, un nu tā ir nonākusi Saeimas gaiteņos. Vai šī iecere iegūs likuma spēku, pagaidām nav zināms, taču tā vismaz ir sapurinājusi politiķus.
Domā par fiksētu likmi
Lielāko daļu iedzīvotāju iepriecināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL!TB/LNNK) paziņojums, ka viņš uzdevis sagatavot grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredzētu samazināt likmi vienīgajam mājoklim. Iedzīvotāji šo paziņojumu uztvēra burtiski - nodoklis vienīgajam īpašumam samazināsies. Taču īstenībā nodokļa samazinājums saskaņā ar K. Gerharda ieceri neskartu visus vienīgā mājokļa īpašniekus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā būtu jānosaka fiksēta likme 0,2 līdz 0,6% apmērā tiem nodokļa objektiem un tiem piekritīgai zemei, kas ir dzīvojamā māja, tās daļa, dzīvoklis, telpu grupa nedzīvojamā ēkā, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupa, kuras lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāža, autostāvvieta, pagrabs, noliktava un saimniecības telpa). Šim īpašumam ir jābūt vienīgajam nodokļa maksātājam piederošajam nekustamajam īpašumam, un tam ir jābūt nodokļa maksātāja deklarētai dzīvesvietai taksācijas gada 1. janvārī. Diemžēl VARAM iecere par fiksētu samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vienīgajam īpašumam (mājoklim) attiecas tikai uz to zemi, kas ir daļa no vienota, zemesgrāmatā reģistrēta ne kustamā īpašuma kopā ar dzīvojamo māju vai dzīvokli, tātad neattiecas uz to zemi, kas ir zem dzīvojamām mājām un kam ir cits īpašnieks. Tai, tāpat kā līdz šim, nodoklis saglabātos 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
«Pašreiz likums nosaka, ka dzīvojamām mājām u. c. no īpašuma kadastrālās vērtības tiek piemērota nodokļa likme 0,2%, 0,4% un 0,6% (atkarībā no īpašuma kadastrālās vērtības lieluma) apmērā tādā gadījumā, ja pašvaldības savos saistošajos noteikumos nav noteikušas citas likmes. Pašvaldības saistošajos noteikumos ir tiesīgas noteikt nodokļa likmes līdz 1,5% apmērā, samazinātu likmju piemērošanai nosakot arī citus papildu nosacījumus, ko likums šobrīd neparedz. VARAM piedāvā likumā paredzēt, ka šīs gradētās, fiksētās likmes tiek piemērotas nodokļa objektiem, kas atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, un ka pašvaldības nebūtu tiesīgas attiecībā uz šiem nodokļa objektiem paredzēt citas nodokļa likmes vai citus papildu nosacījumus samazināto likmju piemērošanai. Tādējādi nodokļa maksātājiem tiktu noteikta skaidri paredzama nodokļa likme un tās piemērošanas nosacījumi,» Neatkarīgajai skaidroja K. Gerharda padomnieks Oskars Vizbulis. Tā kā par mājokli, kurā ir deklarēts kaut viens iedzīvotājs (izņemot dzīvokļa īpašumos nesadalītu daudzdzīvokļu mājas), nodokļa likmes jau šobrīd nepārsniedz 0,2-0,6%, tad likuma izmaiņas varētu skart vien nodokļa samazinājumu zemei no pašreizējiem 1,5% uz 0,2-0,6% noteiktai īpašnieku grupai.
Tiesa, VARAM un arī pašvaldību rīcībā šobrīd nav informācijas, cik nodokļu maksātāju varētu ietekmēt plānotās izmaiņas likumā.
Protestē arī asociācija
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) uzskata, ka jāpāriet uz vienu likmi gan zemei, gan īpašumiem un jāievieš neapliekamais minimums vienīgajam vai pirmajam mājoklim. «Tas ir diskusijas jautājums, cik lielu minimālo kvadrātmeru skaitu noteikt vienam ģimenes loceklim vai mājsaimniecībai (vai tie būtu 50 m² vai cits skaitlis), bet par to būtu jādiskutē. Tāpat, analizējot citās ES dalībvalstīs esošo sistēmu dažādās NĪN piemērošanas stratēģijas, arī Latvija var pārņemt veiksmīgāko praksi,» uzskata LANĪDA biedrs, Latio vērtētāji&konsultanti Vidzemē valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis. Tāpat viņš ir pārliecināts, ka kadastrālo vērtību atbilstība tirgus cenām vismaz 85% apmērā, kā to paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, ir par augstu. Ja netiek mainīta esošā NĪN aprēķina sistēma, tad, viņaprāt, šī robeža nedrīkstētu pārsniegt 55-65%.
«Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums strauji augs daudzviet Latvijā. Tāpēc LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN,» sacīja J. Biernis.
Latvijā augstākais nodoklis Baltijā
Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums atklāj, ka Latvijā iedzīvotāji maksā augstāku NĪN salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru plašā mājoklī daudzdzīvokļu namā Tallinā vai Viļņā, NĪN nemaksā vispār. Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa skaidroja, ka Tallinā vispār netiek piemērots nodoklis vienīgajam mājoklim, savukārt Viļņā NĪN jāsāk maksāt, īpašumam sasniedzot noteiktu kadastrālo vērtību.
Saskaņā ar LANĪDA rīcībā esošo informāciju Igaunijā un Slovēnijā zeme, uz kuras atrodas personas dzīvesvieta, ir pilnīgi atbrīvota no nodokļiem, ar griestiem uz dzīvesvietas platību. Pamata dzīvesvietai ir 50% atlaide Bulgārijā un 25% - Beļģijā, bet augstāka nodokļa likme otrajai dzīvesvietai ir Somijā, Francijā un Rumānijā. Portugālē, piemēram, ir samazinājums 200 eiro apmērā pamata dzīvesvietai.
Vairākās ES valstīs noteikti ar NĪN nodokli neapliekamie sliekšņi. Piemēram, dzīvojamā īpašuma nodoklis tiek piemērots tikai īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 290 000 eiro Lietuvā, 200 000 eiro Grieķijā, bet Bulgārijā ar nodokli neapliekamais slieksnis ir 859 eiro. Kiprā īpašumu kopējā vērtība zem 12 500 eiro ir atbrīvota no nodokļiem, bet Francijā pamata dzīvesvieta tiek aplikta ar nodokli, ja nosacītā īres maksa pārsniedz 4573 eiro. Tāpat ES valstīs ir izstrādāti dažādi atvieglojumi trūcīgām un gados vecām personām. Piemēram, Zviedrijā, pensionētām personām īpašuma nodoklis par pamata dzīvesvietu ir ierobežots līdz 4% no viņu gada ienākumiem.
