"Maximas" veikaliem draud boikots

Pa sociāliem tīkliem klejo aicinājums boikotēt veikalu tīklu Maxima. Un ne tikai pagājušajā nedēļā notikušās traģēdijas dēļ. Daudzi, kuru paziņas strādā vai kādreiz ir strādājuši šajā veikalu tīklā, pauž atbalstu boikotam Maxima Latvija darba apstākļu un niecīgās samaksas dēļ.

Maxima strādā apmēram 7500 darbinieku. Kopš ceturtdienas nu jau par pieciem mazāk – viņi Zolitūdes traģēdijā palika aprakti zem drupām. Daļa esošo darbinieku pašlaik pārdomā, vai turpināt darba attiecības ar šo uzņēmumu vai meklēt jaunu darbavietu. Maxima Latvija komunikāciju vadītājs Jānis Beseris vakar Neatkarīgajai nenosauca konkrētu skaitu, cik darbinieku kopš traģēdijas, tas ir, pagājušās ceturtdienas, ir iesnieguši atlūgumus. Viņš vien minēja, ka «pēdējās dienās tas nav palielinājies».

Uzklausot bijušo un esošo Maxima darbinieku stāstus par darba apstākļiem, kā arī apkopojot informāciju no dažādiem interneta portāliem, Neatkarīgā secināja, ka visvairāk Maximā strādājošie sūdzas par garām darba stundām un neadekvātu darba samaksu, aizliegumu iet uz tualeti vai padzerties biežāk, nekā administrācija to uzskata par vajadzīgu, darbinieku sodīšanas politiku, arī liekot viņiem izpirkt produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, samaksāt trūkstošo preču vērtību. Preču izpirkšana un trūkstošo preču vērtības segšana attiecas arī uz mazo algu saņēmējiem. Bijuši gadījumi, kad no 200 latu nopelnītas algas puse atskaitīta. To, cik saņem Maxima darbinieki, uzņēmums neatklāj, taču saskaņā ar www.tavsdarbs ievietotajām atsauksmēm par darbu Maxima Latvija veikalos tirdzniecības zālē strādājošo darbinieku alga svārstās no 100 līdz 200 latiem, preču komplektētāju alga ir apmēram 200 līdz 300 latu mēnesī. Tāpēc jo šokējošāk izklausās SIA Maxima Latvija gūtā peļņa – pērn nopelnīti 14,34 miljoni latu, bet kopumā pēdējo septiņu gadu laikā – vairāk nekā 77 miljoni latu.

Maxima Latvija arī neatklāj, vai veikala vadītāja alga ir atkarīga no konkrētā veikala apgrozījuma un peļņas. Pēc neoficiālas informācijas, šāda sistēma darbojas atsevišķos citos lielveikalu tīklos. Ja šāda sistēma ir arī veikalā Maxima, tad, iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc katru reizi, kad atskanēja trauksmes sirēnas, pircēji un darbinieki netika evakuēti, – tas atstātu negatīvu iespaidu uz veikala apgrozījumu.

Savu darbinieku algas neatklāj arī Rimi Latvia. SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija Neatkarīgajai atzina, ka veikala vadītāju un komandas vadības alga daļēji (10% apmērā) ir atkarīga no pārdošanas rezultātiem. «Rimi Latvia neliek saviem darbiniekiem izpirkt produktus ar beigušos derīguma termiņu vai segt iztrūkumus. To sedz no uzņēmuma izmaksām. Ja iztrūkums ir veikalu kasēs kasieru darba laikā, tad šos gadījumus izskatām individuāli. Taču jāņem vērā, ka kasieri ikdienā strādā ar naudu un viņi nes pilnu, tajā skaitā materiālo, atbildību par to, ja, slēdzot kasi, tajā tiek fiksēts iztrūkums,» skaidroja L. Podskočija.

Traģēdija ir ne tikai saliedējusi cilvēkus Latvijā, bet vismaz daļu padarījusi drosmīgākus savu tiesību aizstāvībā. Valsts darba inspekcijas eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs Neatkarīgajai atzīst, ka pēdējas dienās inspekcija ir saņēmusi daudzus zvanus no tirdzniecības uzņēmumos strādājošiem, arī Maxima darbiniekiem, lai konsultētos par darba tiesībām un to aizstāvēšanu. Neviens rakstveida iesniegums gan šajās dienās no Maxima darbiniekiem saņemts neesot. Taču nav arī izslēgts, ka tādi būs nākotnē.

***

Maxima darbinieku sūdzības par darba apstākļiem

- Izturēju šajā darbā trīs nedēļas. Nezinu, kā ir citos veikalos, bet pie mums attieksme ir briesmīga – uz tualeti kasierus nelaiž, dažreiz nepalaiž pat pusdienās. Kolēģei, kura bija stāvoklī, palika slikti, bet viņu nepalaida prom no kases, jo bija rinda! Alga par 160 stundām ir apmēram 200 latu.

- Bijuši mēneši, kad uz rokas pēc nodokļu nomaksas saņemu vien nieka 130 latus. Plus pie tā, ka mazo algu saņēmējiem Maximā vēl noņem no algas, ja nesakrīt inventūras, ja prece pa daudz vai par maz pasūtīta. Turklāt vēl liek izpirkt preces, ja beidzies derīguma termiņš. Preču klāsts ir liels, darbinieku – maz.

- Tas, ka cilvēkus baro ar vecu pārtiku (to, ko vairs nevar pārdot veikalā ar izbeigušos derīguma termiņu), ir pilnīga patiesība, darbinieki strādā pa 12 stundām, lai gan tabelē uzrāda 8 stundu darbadienu.

- Esmu komplektētājs. Alga minimāla (nav garantēta, var arī nebūt) +prēmija. Darba laiks reāli 200– 250 stundu mēnesī. Sods par jebko, pat par to, ka preču daudzums nepareizi saskaitīts. Pēc preču komplektēšanas jāveic preču ielu sakopšana (par to neko nemaksā). Ja pārbaudītājam kaut kas neiepatīkas ielu sakopšanā, noņem no algas dienā nopelnīto. Darba instrumenti nolietoti, bet par tehnikas bojājumiem izmaksas jāsedz darbiniekiem. Alga var būt no 90 līdz 400 latiem mēnesī. Ja priekšniecībai šķiet, ka neesi bijis pietiekami slims, par darba kavējumu – 50 latu sods. Slimības naudu maksā no minimālās algas izcenojuma.

- Neteikšu, kurā Maxima strādāju un kādā amatā, jo tas pēc tam man var atspēlēties. Mūsu direktore un maiņas vadītāja nelaiž mūs, tas ir, darbiniekus, uz mājām, kamēr neizkrausim visu preci plauktā. Dažreiz maiņas vadītāja piespiež izkraut visu, kas ir noliktavā, bet preču ir tik daudz. Un tā katru dienu. Dažreiz nākas pēc darba dienas vēl trīs stundas stādāt veikalā, bet par to nepiemaksā.

- Mūsu Maxima direktore liek izpirkt produktus, kuriem beidzies termiņš, un maksāt par cigaretēm un taloniem, ja to trūkst.

- Esmu zāles darbinieks. Tas tikai tā skaitās uz papīra, bet patiesībā esmu krāvējs, pārdevējskonsultants, preču izvietotājs. Darbs ļoti smags, stundas garas, bet samaksa par to neadekvāta.

- Darba apstākļi ir veselībai kaitīgi – vecs ēdiens, flīžu grīda, putekļainas telpas (kopš tur strādāju, esmu sākusi klepot), viss kaut kas var notikt kravas telpā. Var pārstaipīties (trūkst krāvēju, kas varētu aiznest uz tirdzniecības zāli smagās kastes ar pienu, augļiem, burkām), var kaut kas sagāzties virsū, jo krāvumi mums ir visādi.

- Strādāju jau gandrīz pusotru gadu, esmu vēl jauna, bet veselības jau sākusi klibot garo stundu dēļ. Vidēji strādāju ik dienas 15 stundas, un visas ir jāpavada uz kājām. Bieži vien ir tādas dienas, kad cilvēku ir ļoti daudz, un tad pat pusdienās netiekam. Taču pēc pulksten 16 vairs nedrīkstam doties ēst. Tādi ir likumi veikalā Maxima. Es varbūt neko neteiktu, bet arī atalgojums ir niecīgs.

- Esmu krāvējs un saņemu algā 177 latus pēc nodokļu nomaksas. Pirmajā nedēļā, kad sāku strādāt, es plauktos atradu diezgan daudz 2 litru alus pudeļu ar beigušos derīguma termiņu. Par laimi, man šīs pudeles nebija jāizpērk, bet vēlāk ir gadījies, ka palaižu garām kādu termiņu, jo noslogojums ir liels. Man ir jādara divu cilvēku darbs gandrīz vienlaikus, un mājas arī nelaiž, kamēr neesi padarījis visu. Tas nozīmē, ka divas stundas katru dienu, kad strādā Maxima, uzdāvini veikalam, jo mēneša beigās viņi uzraksta tikai vienu stundu kā virsstundu.

- Strādāju par kasieri veikalā Maxima jau sešus gadus. Nav nekā laba pa šo vietu ko stāstīt. Darbinieki nemitīgi mainās. Pie mums par iemeslu lielākoties ir zems atalgojums par loti garām darba stundām. Ja par 220 nostrādātām stundām saņem 240 latu algu, tad jau paši saprotat.

- Darbs netiek sadalīts visiem vienādi, bet maksā gan visiem vienādi. Ieraksta mazāk darba stundu. Taču bieži, lai visu padarītu, nesanāk aiziet pusdienās, bet stundu no darba laika izskaita gan.

- Strādāju jau gadu. Apstākļi būtu normāli, bet priekšnieku attieksme pret strādniekiem ir vienkārši šausmīga: slimot nedrīkst, pretējā gadījumā zaudē savu vietu un piedāvā strādāt par kasieri. Mēnesī ir jāstrādā 250 stundas, arī naktīs, atteikt nevar.

- Ar kādām tiesībām mani piespiež zvanīt vecākajai kasierei, ja man nepieciešams doties uz tualeti? Nav skaidri izskaidrots, kā tiek maksāta alga. Esmu ieslodzījumā.

- Algas lapā visas stundas nav ierakstītas, bet saka, ka virs stundas tiks samaksātas prēmijā. Kam man neuzrādītās stundas un virsstundas vajag prēmijā, ja gribu saņemt algu par 250 stundām, nevis daļu pārvērst prēmijā. Kaut kas ar grāmatvedību nav kārtībā.

Avots: tavsdarbs.lv

***

Maxima Latvija peļņa, miljonos latu

2006. 5,62

2007. 13,68

2008. 15,94

2009. 14,80

2010. 10,93

2011. 1,86

2012. 14,34

Avots: Neatkarīgā