Latvijas grāmatizdevējiem piedalīšanās pasaules lielākajā grāmatu mesē Frankfurtē bijusi samērā veiksmīga, bet mūsu valsts tēls šai respektablajā pasākumā piedzīvoja pamatīgu izgāšanos.
Aculiecinieki secina – labi vien ir, ka Latvijas vārds uz nepamanāmā nacionālā stenda bija vēl nepamanāmāks. Skats nožēlojams. Ne velti kolēģi no citām valstīm vilkuši latviešus uz zoba vai izteikuši līdzjūtību. Izdevniecības Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka Latvijas nacionālo stendu nosauc par darvas pilienu medus mucā. Lietuvieši apcēlušies, ka tas ir bēdīgākais starp visu valstu stendiem, un uz Frankfurti no 9. līdz 13. oktobrim bija devušās patiešām visas pasaules valstis, kas raksta, iespiež un tulko grāmatas.
Pienākumu deleģēja, naudu ne
Frankfurtes mese ir pasaulē nozīmīgākais grāmatnieku salidojums – ja tevis nav šeit, tevis nav vispār. Tāpēc arī Latvija tajā piedalās jau gadiem ilgi, un ne bez panākumiem. Taču šoreiz par sasniegumiem valsts tēla un mūsu grāmatniecības popularizēšanā organizatori klusē. Neviena preses relīze, neviens paziņojums, neviena fotogrāfija. Tas tādēļ, ka arī Latvijas Literatūras centrs lieliski saprot – notikusi pilnīga izgāšanās. Kultūras ministrijai savukārt ir ērti distancēties no notikušā, jo Latvijas pārstāvēšana deleģēta sabiedriskai organizācijai – Latvijas Literatūras centram. Tas izdarīts, jau sākoties ekonomikas krīzei. Valdība tolaik centās tikt vaļā no visiem iespējamiem izdevumiem, arī grāmatniecībā – pienākumu deleģēja, bet naudu ne, un šogad Frankfurtē bija aplūkojamas sekas.
Kā izskatījās un darbojās Latvijas stends, Neatkarīgajai pastāstīja arī kāda izstādes ierindas apmeklētāja, viņa strādā grāmatniecības nozarē: «Tas neizskatījās pēc valsts, bet gan pieticīga nepazīstamas izdevniecības stendiņa.» Latvijas vārds tikpat maziem burtiņiem un uz tādām pašām papes plāksnītēm. Grāmatiņas sakārtotas uz melnām drapērijām. Tas vēl nebūtu nekas, jo arī citu valstu stendi bija iekārtoti lakoniski – ne tā kā igauņiem, kuri uzmanību piesaistīja ar lieliem neona burtiem. Taču arī sarunāties ar apmeklētājiem mūsu stendā sēdošie lāgā nav mācējuši. «Gruzijas pārstāvim, kurš pienāca un lūdza kādu informatīvu apkopojumu par Latvijas literatūras nozari, stendā sēdošā sieviete atteica: «Nē, mums nekā tāda nav.» Pēc brīža tomēr attapās un iedeva vizītkarti – lai gruzīns vēlāk e-pastu uzrakstot. Un tā tiek reprezentēta Latvijas valsts!»
Ko iedeva, to izlika
Frankfurtē tradicionāli tiek nosauktas iepriekšējā gadā izdotās pasaules skaistākās grāmatas. Šogad katalogā iekļuvusi gan Lietuva, gan Igaunija. Latvijas grāmatniecības tradīcijas ir gana cienījamas, taču mūsu uzslavēto pulkā atkal nav, un šis ir stāsts par citu izgāšanos. Skaistāko grāmatu izstādē nezin kādu apsvērumu dēļ Latviju pārstāvēja nevis kāda skaista 2012. gadā Zelta ābolu saņēmusi grāmata, bet 2011. gadā izdotā Klāsa Vāveres grāmata Led Zeppelin. Mūzika, cilvēki un simboli, kurai lapas birušas laukā. Nekvalitatīvi iesieta. Literatūras centra direktors Jānis Oga saka neesot vainīgs. Ko kastē līdzi iedevusi Grāmatizdevēju asociācija, tas arī sakrāmēts plauktos.
Sīku neizdarību šogad pieļauts daudz, tomēr galvenā problēma ir naudā, precīzāk, faktā, ka nav vienošanās par šī nozīmīgā pasākuma finansēšanas avotu. Kultūras žurnālists Arno Jundze ir pārliecināts: «Vainīga ministrija ar savu kultūrpolitiku, kas neliekas ne zinis par grāmatniecības nozari. Ja Literatūras centram kaut kā iznāk naudu sakasīt, rezultāts ir daudzmaz labs. Ja neizdodas, tad iznāk šitāds mēsls kā šogad.» Iepriekš, būdams arī Kultūrkapitāla fondā literatūras nozares vadītājs, Arno Jundze vairākkārt runājis ar ministriju par to, ka šādi pasākumi jāfinansē valsts dotāciju veidā un pilnā apmērā, nevis, liekot piedalīties konkursos uz kultūrkapitāla naudu, kuras tāpat ir ļoti maz. Tomēr ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pretimnākšanu neizrādīja. Padomniece Ieva Līne iebilst – ministrijas ieguldījums ir kultūrkapitāla fonda pieaugums pērn un šogad, kas attiecīgi nodrošina konkursantiem lielākas izredzes saņemt finansējumu.
Izskatāmies, kā negribam
Iepriekšējos divus gadus piedalīšanos izstādē finansēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Literatūras centra direktors Jānis Oga stāsta, ka tad pasākuma budžets bija 30 tūkstoši latu, un naudas pieticis. Šogad biedrībai izdevies savākt vien 9 tūkstošus. Ceļu un biļetes darbiniekiem sedza Kultūrkapitāla fonds. Pārējais izdiedelēts no sponsoriem. Un tāpat – tik tikko nosegta dalības maksa, bet par pievilcīgi dizainēta stenda veidošanu varēja aizmirst.
