Krievi ir jau klāt
Šonedēļ Kultūras ministrija (KM) publiskojusi pētījuma rezultātus Latvijas iedzīvotāju medijpratībā. Galvenais secinājums – tā ir vāja.
Tas, protams, nav nekas jauns vai pārsteidzošs, pētījums atklāj lietas, kas bija labi nojaušamas un gluži kā īlens jau sen spraucās ārā no dažādām reitingu tabulām, abonēšanas datiem un tamlīdzīgiem vairāk vai mazāk statistiskiem rādījumiem. Turklāt ko gan mēs varam gribēt? Ir valstis, kur masu medijiem veltītus mācību priekšmetus jaunieši apgūst vidusskolā, kamēr Latvijā pat augstskolu beiguši maģistri nemāk uzrakstīt elementāru preses relīzi, ko mūsdienās būtu jāprot izdarīt teju vai visu profesiju pārstāvjiem. Nav jau arī brīnums, ka šī sistēmiskā analfabētisma rezultātā latvieši tic pat tam, kas tiek rakstīts feisbukā. Gluži tāpat pirms desmit gadiem viņi ticēja LTV Panorāmai un visam, ko teica radio, bet vēl agrāk arī tam, ko rakstīja avīzēs.
KM publiskotajā paziņojumā (to katrs var izlasīt KM mājaslapā) būtībā ir atzīts Latvijas televīziju fiasko Krievijas TV kanālu priekšā. Citēju: «Pilnībā vai daļēji Krievijā veidotās televīzijas programmas kā, piemēram, PBK, NTV Mir Baltic, RTR Rossiya, mēdz skatīties gandrīz divas trešdaļas (63%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Lielākā Krievijas TV programmu skatītāju auditorija ir cittautiešu vidū - 82%. Arī vairāk par pusi (52%) aptaujāto latviešu regulāri vai dažreiz skatās Krievijā veidotās televīzijas programmas. No Krievijas televīziju piedāvātā satura Latvijas iedzīvotāji skatās filmas, seriālus (45% respondentu), humora raidījumus, koncertus, muzikālos šovus (katrs trešais - 33%) un ziņu pārraides (28% Latvijas iedzīvotāju). Vienīgā sociāli demogrāfiskā grupa, kur Krievijas TV kanālu skatītāju auditorija ir mazāka par 50%, ir gados jaunākie respondenti vecumā līdz 34 gadiem. Iedzīvotāju vidū vecumā virs 45 gadiem Krievijas TV programmas skatās vairāk nekā 70% respondentu.» Un tas viss pēc nu jau gadiem ilgstošas ņemšanās ap hibrīdkaru un dažādām mediju stutēšanas programmām, kuru mērķis vismaz teorētiski būtu atspēkot kaimiņvalsts propagandu.
Trakākais ir tas, ka, paskatoties uz Latvijas kanālu saturu, ja neņem vērā dažus pēdējā laika tirgus jaunpienācējus, kas patiešām piedāvā dažādus lēti un vienkārši īstenojamus sarunu oriģinālraidījumus, kā TV 24, vai sporta programmu translāciju, tie pārsvarā raida nevis oriģinālus produktus, bet iepirktas programmas, filmas un seriālus, tādējādi arī savā apraidē pamanoties iedabūt Krievijas mediju produkciju. Un labi, ja tas ir internu dakteris Bikovs, nevis kārtējais mordobojs ar saucieniem za Staļina! Pāri palikušajā laikā labākajā gadījumā tiek rādīts kaut kas no BBC, kaut gan arī komisārs Megrē vai Midsomeras slepkavnieki ar vārdiem latvisks kanāla saturs ir sasaistāmi ar lielām grūtībām, bet oriģinālprogrammas nereti balansē starp «zeme, atveries» un «par gaumi nestrīdas» robežām.
Nekāda Amerika nebūtu jāizgudro, ja Latvijas valsts par sevi rūpētos, atrastos līdzekļi kvalitatīvu seriālu, izklaides un muzikālo raidījumu veidošanai, ziņām, kurām būtu jātop nevis raugoties aģentūras LETA mājaslapā, bet gan izbraucot uz vietām un pārbaudot faktus. Taču naudas nav vai tā tiek novirzīta jocīgiem manevriem, bet mediju menedžmenta enerģija tiek tērēta murgainiem kašķiem, nevis situācijas kaut jel kādai sakārtošanai, kā, piemēram, tagad NEPLP un Latvijas Radio starpā.
Ar ko ķīvēšanās beigsies, grūti saprast. Pirmais cēliens, kā šķiet, noslēdzies neizšķirti. Tomēr NEPLP virzītā ideja par trim radio valdes locekļiem liecina, ka nekas vēl nav beidzies. Būtu labi, ja finālā mēs nekļūtu bagātāki par vēl trim sabiedriskajiem radio Skonto formāta kanāliem (visu cieņu Skonto), zaudējot Latvijas Radio saturu, kas ir pašlaik. Visa šī mediju gadiem ilgstošā uzlabošana, kas, runājot Mērnieku laiku personāža vārdiem, vērsta «uz labu vien», nepārliecina. Interesanti tomēr, kāpēc nevienam nav drosmes uzdot jautājumu par to, kas notiek ar sabiedrisko radio, ar tā iespējamo redakcionālo neatkarību šodien un tagad, un to, uz kurieni mēs galu galā virzāmies. Tāpat kā bail pajautāt, kāpēc Maskava maina Latvijas kanāla raidījumu vadītāju.