APRITĒ: Dārzs un krāsaini zīmuļi

«Sākoties mācību gadam, es studentiem uzdevu atgriezties bērnībā – zīmēt ar krāsainiem zīmuļiem, lai viņiem radītu citu dimensiju, uzplēstu savu radošo zemi. Pirms to uzdevu studentiem, pats izmēģināju,» stāsta gleznotājs Kristaps Zariņš. Rezultātā tapušas divas izstādes, pirmā no tām – izstāde Privāti – no rītdienas skatāma galerijā Māksla XO.

Mākslinieks Kristaps Zariņš atklāj, ka patiesībā viņš iedvesmojies pats no savas izstādes Dārzs, kas bija skatāma pērn, precīzāk - iedvesmas avots ir tas pats dārzs. Mākslinieka personiskā interese ir tā, ka šie darbi zīmēti ar krāsainiem zīmuļiem, un tas nozīmē, ka darba process bijis fiziski grūts, jo zīmuļu pretestība pret audeklu nav tik viegla, tāpēc šo darbu tapšanas procesā neiztrūkstoša sastāvdaļa ir sāpošas roku locītavas. «Pēc tam darbi lazēti, un vietām, kur lazējuma rezultātā pazūd zīmulis, ir pāriets pāri ar eļļu, otu un štrihu, lai atdarinātu zīmuli. Skatoties uz puķēm, priedēm, pļaujot zāli, rokot zemi, kopjot dārzu, man galvā notiek arī dažādas fantāzijas un vīzijas, un dārzs pārvēršas par filmu, par teātra skatuvi, tas arī ir zīmēts. Es mēģināju radīt sirreāli erotisku sastāvdaļu kopumu,» stāsta Kristaps Zariņš. Šo darbu sēriju mākslinieks dēvē par kamerdarbiem, jo to izmēri ir 70x70 centimetru lieli, bet lielākie darbi ir 140x140, turklāt kvadrāts ir forma, ko viņš jūtot vislabāk.

Pēc Lieldienām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta mākslinieka otra darbu izstāde Un atkal ziedošu jaunavu paēnā, un tajā, savukārt, būs apskatāmi lielformāta darbi. «Sanāca ražīgs pavasaris - no zīmuļiem līdz zvetēšanai ar lielu otu,» nosaka mākslinieks.

Ilgus gadus mākslinieka vasaras māja bija pie Āsteres ezera, bet tur bijuši daudz lielāki plašumi - zeme ap trim hektāriem, turklāt augsne bijusi tik auglīga, ka, kā mākslinieks teic, zemē varēja iespraust otu, un izauga roze. Pēdējos trīs gadus viņš ir prom no Rīgas un nu dzīvo Jūrmalā. «Dārzs liels nav, bet darba pietiek, jo ir jau cīņa - priedes ir skaistas, bet tās apēd augsni un atstāj baltu smilti, puķēm nemitīgi jādod ēst - gan zirgu mēslojumu, gan citu barību. Jūrmalā, kur ir baltā smilts, nemitīgi baltā smilts jāved prom uz kāpu un vietā jāliek auglīga zeme. Es neesmu liels dārza speciālists, šajā ziņā vairāk uzticos sievai. Mākslinieks ietekmējas no vides, kurā viņš atrodas. Šobrīd esmu vietā, ko ieskauj simtgadīgas priedes un apakšā ir oāze. Un tā rezultātā top gleznas.»

Nākamnedēļ, 10. aprīlī, Kristapam Zariņam būs pusapaļa dzimšanas diena, bet 55. jubilejas balles nebūšot, nedaudz tiks atzīmēts kopā ar kolēģiem Latvijas Mākslas akadēmijā, kur Kristaps Zariņš ir arī prorektors jaunrades un administratīvajā darbā. Citu gadu pats sev sarūpējot kādu ceļojumu, bet šogad, izskatās, mazliet tiks svinēts tepat.