Kultūra: Regīna Deičmane. Tēlniece ar uzņēmējas krampi 5 komentāri
 
Kultūra

Regīna Deičmane. Tēlniece ar uzņēmējas krampi

 
VIRZĪTĀJSPĒKS. Regīna Deičmane: «Esmu uzņēmīgs cilvēks, kurš uzskata, ka ideja ir visa pamatā, turklāt tā ir gan panākumu atslēga, gan milzīgs virzītājspēks. Ja dari to, kas pašam patīk un kas patīk citiem, tad viss arī izdodas. Idejai – nopelnīt naudu – es neticu» / F64

«Jaundarba pirmatskaņojums vienmēr ir īpašs brīdis komponistam, atskaņotājmāksliniekiem un arī skatītājiem. Man šķiet, ka tieši tāpēc mūsu organizētie koncerti ir emocionāli, silti un mīļi, turklāt Mazajā Mežotnes pilī ir ļoti maza zāle, bez distances un barjeras, tāpēc šo pasākumu enerģija ir īpaša,» saka Regīna Deičmane, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja. Sestdien, 20. augustā, Mazajā Mežotnes pilī ar koncertu Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne tiks svinēta Pētera Vaska fonda piecu gadu jubileja.

Pētera Vaska fonda piecu gadu jubilejas koncertā tiks atskaņota latviešu vokālā kamermūzika, pirmatskaņojumu piedzīvos divi fonda pasūtinājumdarbi, uzstāsies dziedātāja Ieva Parša, kā arī pianiste Herta Hansena un čellists Ēriks Kiršfelds. Koncerta programmā iekļauti arī Tālivalža Ķeniņa, Artūra Maskata, Maijas Einfeldes, Pētera Plakida, Jāzepa Mediņa, Jāņa Ivanova un, protams, šā gada jubilāra - komponista Pētera Vaska - skaņdarbi. Mazās Mežotnes pils īpašniece un fonda priekšsēdētāja atzīst, ka šo gadu laikā jau izveidojies savs klausītāju loks, kas regulāri apmeklē viņu rīkotos pasākumus, un, lai arī vairums brauc no Rīgas, arī vietējie un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji novērtējuši kvalitatīvas mūzikas pieejamību ārpus Rīgas. «Līdzko izsludinām jaunu koncertu, daži uzreiz iegādājas biļetes, un es pat zinu, kur viņi sēdēs. Tas nozīmē - mūsu darbs tiek novērtēts, tas ir vajadzīgs,» smaidot saka Regīna Deičmane.

Skolās, kultūras namos un dievnamos

Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja atzīst, ka piecu gadu jubileja fondam, no vienas puses, neesot nemaz tik nozīmīgs «vecums», no otras puses - lai arī skaitliski nav padarīts pārāk daudz, tomēr esot iekustināts ļoti būtisks process. «Galvenais ir tas, ka veiksmīgi «palaista» Pētera Vaska ideja - latviešu mūsdienu akadēmiskajai mūzikai ir jātop un jāskan ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, turklāt ne tikai koncertzālēs, bet arī skolās, kultūras namos un dievnamos. Ja paskatītos, cik daudz mūsu komponistu jaundarbi tapa pirms gadiem desmit vai pieciem un cik tie tika atskaņoti, un salīdzinātu ar šodienu, tad, manuprāt, šobrīd situācija ir būtiski mainījusies uz labo pusi,» saka Regīna Deičmane un kā piemēru min arī Valsts akadēmiskā kora Latvija un diriģenta Mārā Sirmā iniciatīvu uzrunāt simt latviešu komponistus, lai līdz Latvijas valsts simtgadei taptu 100 jaunas koru a cappella dziesmas, proti, dziesmas bez instrumentāla pavadījuma. «Man šķiet, ka Pēteris Vasks jau iepriekš sajuta šo vajadzību un īstā brīdī ar viņam piemītošo sirsnīgo vienkāršību to pateica, un - tas ir sadzirdēts. Vēl būtiski ir tas, ka šobrīd mūsdienu akadēmiskā mūzika skan ne tikai Rīgā, kur ir daudz kā forša, bet visās malās Latvijā, tikai tā var rasties kas kvalitatīvs un paliekošs, turklāt tas arī motivē cilvēkus palikt laukos, ja arī ārpus Rīgas pieejami kvalitatīvi kultūras pasākumi.» Arī fonda rīkotie pasākumi sākotnēji notikuši Mazajā Mežotnes pilī, bet pamazām darbība izpletusies - koncerti notiek arī Rīgā, Lūznavas muižā, Saldus mūzikas un mākslas skolā, koncertzālēs Cēsīs un Rēzeknē. «Piemēram, koncerts Trīs grācijas vispirms izskanēja Mežotnē, bet nu jau tas ceļo pa Latviju. Arī šīs sestdienas koncerta programma būs dzirdama citviet. Nu tā - pamazām. Tomēr gribu uzsvērt, ka daudz kas atkarīgs no ieinteresētiem un uzņēmīgiem cilvēkiem konkrētajās vietās, ja tādu nav, skatītājs paliek neuzrunāts.»

Idejas cita aiz citas

«Tāpat kā Pēteris Vasks, arī es esmu idejas cilvēks. Daudzreiz dzīvē esmu pārliecinājusies, ka vispirms ir ideja, pēc tam parādās iespējas, nauda, līdzekļi. Manuprāt, tas ir mīts, ka, lai realizētu ideju, ir nepieciešama milzīga nauda,» uzskata Regīna Deičmane. Uzņēmēja atzīst, ka liktenis viņai daudzreiz piedāvājis negaidītas iespējas, kurām viņa nav teikusi nē. Neilgi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas kopā ar vīru nodibinājusi būvniecības uzņēmumu ar specializāciju restaurācijā. «Esmu tēlniece, protu visu - gan naglot, gan zāģēt, gan ģipšu maisus pārnest,» viņa saka, šķelmīgi smejot. Toreiz ar vīru uzskatījuši, ka abi ir pašos spēka gados, gribējuši kaut ko vairāk darīt, riskējuši, un sanācis. Savu otro soli uzņēmējdarbībā - privātā bērnudārza un sākumskolas Vinnijs veidošanu - sākusi ar pedagoga pieredzi Rīgas Lietišķās mākslas koledžā un pārliecību, ka savai jaunākajai meitai gribētu cita veida izglītības sistēmu, nevis ar tiem principiem un tikumiem, kas mantoti no padomju laika. Tā sanācis, ka meita nav paspējusi izbaudīt mammas izveidoto bērnudārzu, tomēr to pilnā mērā izbaudījuši viņas mazbērni.

Lai gan Regīnai Deičmanei šobrīd pieder Mazā Mežotnes pils, kurā ierīkota, ja tā var teikt, mājas koncertzāle ar nedaudz vairāk par 100 vietām, viņa nekad neesot domājusi par tik lepnu īpašumu. Tā vienkārši sanācis, ka to pārdevuši tieši tajā brīdī, kad abiem ar vīru bijusi iespēja to iegādāties, kā arī vēlme pašiem to savest kārtībā.

«Sakopām Mazo Mežotnes pili, un, protams, to skaistumu, kas tur ir, es nevarēju baudīt tikai savas ģimenes un draugu lokā, man gribējās ar to dalīties. Tā dzima ideja par ikgadēja mākslas plenēra rīkošanu, jo man, kā jau Mākslas akadēmiju beigušai, ir daudz draugu mākslinieku, kuriem teicu - radīsim šeit, visi kopā. Plenēra noslēgumā parasti tika rīkota vizuālās mākslas darbu izstāde, uzstājās mūziķi. Un tad mums nejauši radās izdevība nopirkt 1938. gadā ražotu Steinway & Sons flīģeli. Mākslas plenēra pirmajos gados aicinājām populārās mūzikas pārstāvjus, bet tad, gribot kaut ko mainīt, uzaicināju Normundu Šnē ar nelielu grupu mūziķu. Šnē uzdeva jautājumu - ko atskaņot no akadēmiskās mūzikas repertuāra? Domāju - izstādē ir jaundarbi, tad vajadzētu atskaņot arī mūsdienu mūziku, lai arī nezināmu un vēl nepopulāru, jo galu galā - publika ir jāaudzina. Atceros, ka toreiz bija arī mani draugi uzņēmēji, kuri, koncertam beidzoties, bija sajūsmā un atzina, ka paši nemaz nezinājuši, ka viņiem kaut kas tāds varētu patikt,» stāsta Regīna Deičmane.

Un tad nejaušs gadījums viņu savedis kopā ar komponistu Pēteri Vasku - kādā pieņemšanā ar viņu iepazīstinājis Latvijas koncertu vadītājs Guntars Ķirsis, gluži kā ieteikuma vēstulē komponistam sakot, ka Mazajā Mežotnes pilī ir laba akustika. «Līdz fonda dibināšanai es ar Vasku nebiju personiski pazīstama. Ideja par fondu jau virmoja gaisā, bet, protams, neviens jau vēl nezināja, kā tas izvērsīsies. Laikam jau toreiz abi vienkārši bijām uz vienas idejas viļņa - ar domu par modernās akadēmiskās mūzikas popularizēšanas nepieciešamību. Ja es pati nebūtu māksliniece, iespējams, daudz ko nedarītu. Manuprāt, mans stiprums ir tas, ka ar vienu kāju esmu uzņēmēja, ar otru - māksliniece, līdz ar to zinu abas puses, esmu izbaudījusi šīs jomas un saprotu tās,» saka Regīna Deičmane. Rezultātā tapis fonds, 2011. gadā jaundarbi pasūtīti Selgai Mencei un Evijai Vecumniecei, pirmatskaņojumi notika mākslas plenēra noslēgumā Mazajā Mežotnes pilī, koncertu ierakstīja Latvijas Radio. Uzņēmēja un fonda priekšsēdētāja atzīst, ka pirmajiem darbiem finansējums komponistu honorāram nācis no viņas, Pētera Vaska un abu draugu ziedojumiem, vēlāk jau radušies atbalstītāji, kas pievienojās šai idejai. «Atbalstītāji lielākoties ir vieni un tie paši, bet pa kādam nāk arī klāt. Mums jau arī nevajag simtiem tūkstošu. Tagad arī Kultūrkapitāla fonds atbalsta, bet nevis komponēšanas procesa finansēšanu, bet jaundarbu atskaņošanu.»

Ar mākslu pūrā

Ar tēlniecību Regīna Deičmane pati vairs nenodarbojas, pat pašas rīkotā mākslas plenēra laikā ne, tad vairāk domājot par citu mākslinieku labsajūtu un komfortu, jo esot taču mājasmāte. Vienkārši vienubrīd dzīvē bizness ņēmis virsroku. «Reiz man vīrs teica - tagad ir pāris stundas brīva laika, tagad vari kaut ko veidot,» smejas Regīna Deičmane. Vienubrīd pašai esot bijušas mieles par to, ka mākslai neatliek laika, līdz kāds vīrs pateicis, ka patiesībā viņas bizness esot kā lieli tēlniecības objekti - izveidoti no bezveidīgas masas, radot formu un saturu. «Zinu, ka izskatos maiga un pūkaina, tomēr esmu tēlniece, tas nozīmē - krampis man ir,» teic Regīna Deičmane un piebilst, ka šobrīd viņas uzņēmumā Vinnijs strādā ap 50 pedagogu, un Regīna atbildīga gan par viņiem, gan par vairāk nekā 200 bērniem. «Turklāt man vienmēr bijusi pilna galva ar idejām, lai gan sen esmu sapratusi - visas nekad nevarēšu realizēt, tāpēc priecājos, kad redzu, ja kāds veiksmīgi realizē apmēram tādu pašu ideju, kāda man bijusi jau pirms kāda laika.»

Kad agros rītos viņa sēžot pie savas Mazās Mežotnes pils, veroties uz seno zemgaļu pilskalnu, kas pāri upei, reizēm iezogoties doma par to, kādreiz atkal varētu nodarboties ar mākslu, atgriezties pie saknēm. Līdzīgi kā vīrs Andris, pēc izglītības lauksaimnieks, atgriezies pie savām saknēm - sācis nodarboties ar savvaļas govju audzēšanu. «Man patīk strādāt, un neko arī negaidu no citiem, es esmu darītāja. Un dzīve mani parasti noliek vietā, kur es varu darīt.»

Regīna DEIČMANE

• Tēlniece, uzņēmēja, Pētera Vaska fonda dibinātāja

• Dzimusi 1964. gada 22. janvārī

• Precējusies, divi bērni - Sabīne (30) un Adrija (17), trīs mazbērni - Evelīna (8), Sofija (3) un Zemgus (1)

• Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžu (tēlniecības nodaļu), Latvijas Mākslas akadēmiju (maģistra grāds tēlniecībā)

• Strādājusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžā (pasniedzēja, vēlāk - tēlniecības nodaļas vadītāja). SIA Manass prezidente (kopš 1996. gada), privātā bērnudārza un sākumskolas Vinnijs direktore (kopš 2007. gada), Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja (kopš 2011. gada)

• Sarīkojusi piecas personālizstādes (Samtainā pēcpusdiena, Viens pret vienu, Piesarkusī jūra u.c.) Kopš 90. gadu sākuma piedalījusies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Somijā u.c.

• Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Somijā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā, Zviedrijā u.c.

• Mākslinieku savienības biedre no 1996. gada

• Jau astoņus gadus organizē mākslas plenēru Mazajā Mežotnes pilī



Komentāri [5]
#
ssss 2.jūlijs 2017 21:25 atbildēt
Lai Dievs stāv klāt!
 
#
Baiba 22.augusts 2016 21:12 atbildēt
Kaut vairāk mums būtu tādas-gudras,talantīgas un skaistas sievietes kā Regīna!
 
#
Sexa verdzene Anda 19.augusts 2016 21:26 atbildēt
Tai deičmanei vīrs gan tāds vecs pāķis!:)Regīna jau varēja sev jaunu čali nogrābt!;)
 
#
Linda 19.augusts 2016 13:52 atbildēt
Lieliska sieviete! Aura un spēks jūtams pat no raksta lasīšanas!
Lai veicas arī turpmāk un ja nu tomēr sanāk atgriezties pie mākslas / tēlniecības saknēm, tad novēlu to pusīti restaurēt!
 
#
de 19.augusts 2016 10:29 atbildēt
ffu! nav laba vieta un laba aura...
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers