RECENZIJA: Morālā Ateja "Morālā Ateja"

Lai gan par Rīgas pankroka grupas “Morālā Ateja” pirmsākumiem var uzskatīt 2004. gadu, tās darbības laiks ir krietni minimālāks: pamuzicējuši četrus gadus “atejnieki” (vai “atejisti”?) pašķīrās, lai atkal sanāktu kopā pirms nepilniem diviem gadiem.

Nu beidzot ir izdots arī debijas albums, ierakstīts, miksēts un māsterēts 2016. gada nogalē, Valmierā, “Hodila Records” studijā, Ģirta Laumaņa jeb Lomika virsvadībā. Šajā albumā ir iekļauti piecpadsmit ieraksti, no kuriem aptuveni puse ir dziesmas, kuras “Morālā Ateja” spēlēja savas darbības pirmsākumos, bet tagad ierakstīti jaunā skanējumā. Pārējās ir jaunas dziesmas, kas sarakstītas pēdējo divu gadu laikā. “Albumā dzirdamā mūzika ir pozitīvi uzlādējoša un liks dīdīties pat tiem, kuriem ir aizspriedumi pret šo žanru,” uzskata grupas dalībnieki. “Dziesmu lirikas ir par ikdienišķiem tematiem, fantāziju un arī par politiku,” - tā vismaz uzskata paši mūziķi.

PAR. Klasisks ortodoksālais pankroks visā tā krāšņumā - tas priecē. Lai gan no šīs dziesmu čupas ne visas ir panciski baudāmas, daži teicami gabali te tomēr ir: mazgadīgiem pankiem noteikti patiks dziesma “Pavasaris”, mazliet vecākiem pankiem - panciski himniskā “Viss ir labi”, savukārt visiem pankiem - neticami veiksmīgā un hārdkorīgā dziesma “Pankūkas” (te un arī visā diskā labi pastrādājis basists), kura ir primitīva pēc suņa, tomēr vienlaicīgi arī ļoti uzrunājoša.

PRET. Ja jums šķiet, ka uzliekot šo albumu uz CD atskaņotāja pēkšņi ausīs iebāzusies pufaika, neuztraucieties - sēra “korķi” te nav pie vainas, šis disks vienkārši tā skan. Kopumā - drausmīgi biedējošs primitīvisms. Šo albumu labāk klausīties tiem, kuri latviski neprot. Protams, panku teksti ir panku teksti, no tiem neviens nekādu milzu jēgu negaida, taču tiem vismaz vajadzētu būt sociāli asiem vai “mums viss po***” attieksmi demonstrējošiem. “Morālās Atejas” gadījumā teksti lielākoties ir pilnīga “ateja”, vienkārši kopā sakabināti iespējami stulbākas frāzes. “Cilvēk, bez maka/Kādā krāsā tava kaka” (no dziesmas “Jūtas”) - tas ir jēdzīgākais, ko dzirdēt no “Morālās Atejas”.