RECENZIJA: FrailtY “Ways Of The Dead”

Pēc mūzikas rakstīšanas vairāku gadu garumā un apzinātas izvairīšanās no aktīvas koncertdarbības, pašmāju “death/doom metal” grupa “Frailty” izdevusi savu trešo albumu.

Jaunais albums tas ir nedaudz citādāks nekā tā priekšteči: šoreiz “Frailty” tradicionālo melanholisko skanējumu ir nomainījuši daudz agresīvāki, ekstrēmāki un ātrāki “death” un pat “black metal” toņi. “Mēs vēlējāmies paveikt ko netradicionālu un klausītājam no mums ļoti negaidītu - pārkāpām noteikumus un nospraudām sev jaunas robežas. Mūzikas paātrināšana likās ļoti piemērota un dabiska šādam albumam, kurš gluži vienkārši pieprasīja vēl eklektiskāku piegājienu, nekā viss iepriekš radītais. Ļoti koncentrējāmies uz Tuvo Austrumu mūzikas elementiem, līdz ar to albuma skaņai piemīt mežonīgs skaistums, gluži kā smilšu vētrai tuksnesī,” skaidro grupas mūziķi. Albums ierakstīts “Frailty” studijā, basģitārista Andra Zača uzraudzībā.

Dziesmu tekstu autors ir ģitārists Edmunds Vizla, kurš, kā jau ierasts, apskatījis dažādas fantastiskas tēmas. “”Ways Of The Dead dziesmas ilustrē Abdula Alhazreda, neprātīgā nekromanta, kura literāro tēlu savulaik radīja Hovards Filips Lavkrafts, un kurš kā galvenais varonis figurē Donalda Taisona romānos “Necronomicon” un “Alhazred”, piedzīvojumus,” šis laikam ir Edmunda skaidrojums. “Lavkrafta un viņa sekotāju darbu radītais materiāls ir ļoti pateicīgs un iedvesmojošs grupām, kuras spēlē dažādu žanru smago mūziku. Mēs pilnīgi noteikti neesam pirmā grupa, kas iedvesmojusies no Lavkrafta literārā mantojuma, tomēr bija svarīgi sekot savai iedvesmai, nevis uztraukties par citām lietām. Donalda Taisona romāni kalpoja par lielisku pamatu “Ways Of The Dead” konceptam, un mēs ceram, ka mūsu muzikālā interpretācija būs tiem atbilstoša.” Jāpiebilst, ka jaunā albuma prezentācijas koncerts iecerēts 6. maijā, klubā “Melnā Piektdiena”.

PAR. Beidzot! Beidzot “Frailty” realizējuši savu milzīgo idejisko un individuālās meistarības potenciālu produktā, kas balstās uz enerģisku, niknu un smagu mūziku, kā arī konceptuāliem tekstiem, taču nemēģina apslīcināt visus smagās mūzikas fanus skumjās. Lai gan kompozīcijas arī jaunajā diskā ir ļoti garas, šoreiz hronometrāža ir attaisnota un nenotiek “kaķa stiepšana aiz astes”, lai tikai nodemonstrētu, lūk, cik ilgi varam spēlēt un tā arī nenobeigt vienu dziesmu! Albums jāklausās kā vienots veselums, taču, ja nu kādu kompozīciju izcelt, tad tās varētu būt branga “black & death” stilā ieturētās “And The Desert Calls My Name...” un “I A, Shub-Niggurath!”, kā arī episkās “Daemon Sultan” un “Scorpions Gift”. Ļoti labs ir ģitāristu tandēms Edmunds Vizla-Jēkabs Vilkārsis, zarnas labi izdrebināt prot basists Andris Začs un bundzinieks Lauris Polinskis, bet vokālists Mārtiņš Lazdāns rūc tik nikni un pārliecinoši, ka šo milzīgo vīru tumšā šķērsielā satikt nav ne mazākās vēlmes. Ļoti labs darbs.

PRET. Protams, “Frailty” nav noturējušies un piedāvā kaut ko no savas darbības iepriekšējā perioda “vēnu griezēju mūzikas” - desmit minūtes garā un apnicīgā “Alhazred”. Taču šis gabals noslēdz albumu, līdz ar to tas varbūt pat ir attaisnojami.