Šosestdien leģendārajā Liepājas koncertdārzā Pūt, vējiņi! norisināsies otrais festivāls Kulakova nakts, kurā galvenie notikumi tiks akcentēti ap grupas Pērkons 35 gadu jubileju. Taču tie nebūs vienīgie notikumi.
No Ogres uz Liepāju
Pērn Kulakova nakts risinājās ar grupas Pērkons nosaukumu uz mūžiem saistītajā Ogres estrādē, bet šoreiz - Liepājas pūtvējos. Ja festivālam būs atsaucība no klausītāju puses (un nav šaubu, ka tāda būs), tad arī turpmāk šo pasākumu katru gadu plānots rīkot citā vietā, pastāstīja producents Sandis Mohovikovs. Vai tiešām Pērkonam 35? «Tā laikam sanāk,» domīgi norūca Juris Kulakovs. «Tas bija 1981. gads,» savā atmiņu krātuvītē gremdējās Ieva Akuratere. Mēs tolaik vēl bijām ansamblis Arka - darbojāmies kopā ar Jāni Lūsēnu. Kādā vakarā gultā, starp nomodu un miegu, es savā galvā saklausīju nosaukumu Pērkons. Nākamajā vakarā Skapī es to pateicu Jurim, un viņš, nedomādams pat pāris sekundes, teica, ka šis būtu atbilstošs nosaukums grupai. Pēc tam mēs transformējāmies: Lūsēns izveidoja Zodiaku, bet mēs kļuvām par Pērkonu. Šīs grupas sākums skaitās Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls, kur bija pirmie sprādzieni, dūmi un citas tiem laikiem neiedomājamas lietas. Tolaik sastāvā mēs bijām tie paši, kas šobrīd, tikai bundzinieks bija Dainis Strazdiņš. Pie mums pārbaudi izgāja kādi trīs vai četri bundzinieki, līdz ieradās Ikars [Ruņģis], kuru mēs iemīlējām un kurš palika pie mums.»
Jubilejas koncertā Liepājā būs citas sastāva pārmaiņas. «Es varu oficiāli paziņot presei un varbūt to paziņot pat ir veselīgi: tāpat kā Deep Purple un The Rolling Stones savulaik strādāja ar dublieriem vai asistentiem, tā arī mēs ar pašu Kulakovu Juri esam pieņēmuši kopīgu lēmumu, ka arī viņam būs savs asistents, lai mēs varētu labāk un profesionāli garantēt koncertu skaņu. Mūsu ģeniālais komponists būs vienmēr klātesošs, mēs viņu ar lielu mīlestību un godu rādīsim publikas priekšā, bet, lai būtu vieglāk un visiem vienkāršotu dzīvi, spēlēs arī otrs taustiņinstrumentālists. Daudziem lieliem meistariem viņu radošā mūža otrajā pusē taču ir asistenti,» skaidroja Ieva. Pirmie kopīgie mēģinājumi bija notikuši jau pirms pāris nedēļām, tomēr pagaidām Ieva šī «asistenta» vārdu vēlējās paturēt noslēpumā. «Mums būs ļoti labs pianists. Es domāju, ka tā pat būs labāk, jo Juris varēs pielikt savu ģeniālo pirkstu un padarīt koncerta skanējumu vēl krāsaināku.» Jāpiebilst, ka koncertā uz skatuves kāps arī Pērkonu savulaik atstājušais un uz darbu Latvijas Nacionālajā operā pārgājušais Nauris Puntulis, kurš klausītājus kā vienmēr priecēs ar dziesmu Mēs pārtiekam viens no otra.
Menuets beidzot arī notīs
Ieva Akuratere stāstīja, ka Kulakova nakts Liepājā notiks kā muzikāli teatrālas gaisotnes iekrāsots koncerts, jo pašu liepājnieku atskaņojumā skanēs tās dziesmas, kuras Kulakovs rakstījis Liepājas teātra uzvedumiem. Tās atskaņos mākslinieks Varis Siliņš, Liepājas teātra aktieris Edgars Pujāts, mūziķis Emīls Dreiblats [no grupas Willow Farm]. Kā liriska atkāpe būs Liepājas komponista Zigmunda Latuškevica dziesmas pirmatskaņojums ģitāristes Ilzes Gruntes pavadījumā kopā ar Ievu, kura ir dziesmas vārdu autore. Vēl jāpiebilst, ka Juris Kulakovs uz koncertu no Šveices gaida ierodamies brīnišķīgu vijolnieci - savu meitu Justīni , lai divatā atskaņotu īpašu kompozīciju.
Bez Pērkona uz skatuves šajā pasākumā kāps arī Willow Farm, Rīgas modes, Trīs tenori un grupa Menuets, kas nupat laidusi klajā savu dziesmu nošu grāmatu. «Pēc 48 [grupas pastāvēšanas] gadiem es pirmoreiz šai grupai redzu notis - agrāk tās varbūt deva vienīgi instrumentālistiem,» grāmatas prezentācijā teica savos viedokļos mūždien kategoriskā Inese Pabērza. Arī pārējie Menueta dalībnieki uzsvēra šīs grāmatas nozīmību - jāatzīst, ka tā tiešām ir ļoti vērtīga. Pērkons un Menuets - abām grupām ir pamatīgas sastāva līdzības. Abos sastāvos esošais Raimonds Bartaševičs atzina, ka «bieži vien rodas pārpratumi, kas ir Menuets, bet kas - Pērkons, it kā uz skatuves kāpj vieni un tie paši cilvēki, bet mūzika atšķiras.» Šoreiz - abas uz vienas skatuves. «Pēdējā laikā mums sanāk uzstāties kopā biežāk, jo ar abām grupām strādā producents Sandis Mohovikovs, mēs abas viņam esam vienlīdz mīļas. Menuets ar Pērkonu patiesībā atšķiras mīnus viens plus trīs, tas ir, viena nav, trīs citi ir: es nekad nedziedu Menuetā, bet Adrians [Kukuvass], Inese [Pabērza] un Baiba [Jagere] nekad nespēlē Pērkonā,» prātoja Ieva. Tiesa, labāks un precīzāks salīdzinājums pirms vairāk nekā desmit gadiem padevies viņas dēlam Matīsam. «Reiz mums bija kopkoncerts kādā zaļā pļavā pie Tukuma, Matīss tad vēl bija mazāks un teica: «Zini, kas ir Menuets? Starojoša mīlestība! Savukārt Pērkons ir pazemīga žēlsirdība!»» Ļoti labs raksturojums, mūzikas apskatnieki un vēsturnieki var iet atpūsties.
Pērkonam būs arī turpinājums
Pēdējā laika peripetijas ap Juri Kulakovu un komponista fizisko stāvokli (viņš pamatīgi nokavēja arī paša Kulakova nakts mediju pasākumu, lai arī tas sākās divpadsmitos dienā...) liek jautāt, vai Pērkonam būs arī 40 un 50 gadu jubilejas? «Es domāju, ka mēs spēlēsim vēl ilgi, kāpēc gan lai tā nebūtu?!» pretjautājumu uzdeva dziedātāja Ieva Akuratere. «Kulakova mūzika tiešām ir laba un ģeniāla, to atzinusi arī muzikoloģe Ingrīda Zemzare, bet izcilu mūziku var spēlēt gadsimtiem ilgi. Kamēr mēs esam formā, klausītāji to pieprasa un uzliek par pienākumu to dziedāt un spēlēt.» Uz Neatkarīgās apskatnieka paustajām aizdomām, ka jaunas dziesmas no Pērkona laikam vairs nesagaidīt, Ieva atbildēja ar labām ziņām: «Liepājas koncertā būs divi jauni gabali - Juris arī to palūdza izsludināt medijiem, lai nepiesienas, ka nav jaunu dziesmu. Es gan tās nedziedu, tās dzied Raimonds, tāpēc precīzi neatceros šo dziesmu nosaukumus, bet viena bija par meitenēm, otra - par tramvaju. Nu jā, Liepājā taču meitenes ir, viena maršruta tramvajs - arī, ideāla vieta, kur šādas dziesmas prezentēt!».