Uz interesantu koncertu Ogres estrādē 22. augustā savus fanus aicina grupa Pērkons – 30 gadi kopš leģendārā koncerta ar tam sekojošo vilciena demolēšanu.
Šoreiz pasākums Ogres estrādē nosaukts par Kulakova nakti – tas mazliet precīzāk atbilst faktoloģijai, jo leģendārais Pērkona koncerts patiesībā notika 1985. gada 6. jūlijā. Jāatgādina, ka toreiz pēc Pērkona uzstāšanās Ogrē grupas fani koncertā gūto emociju uzplūdā, vēršoties pret pastāvošo komunistisko iekārtu, izdemolēja divus pasažieru vilciena vagonus. Šis bija gadījums, kad Ogres vārds kontekstā ar mūziku līdz šim izskanējis visskaļāk. Tiesa, vai tieši Ogre te pie vainas, vai citā vietā nevarēja notikt kaut kas līdzīgs? «Ir kāds dzīves režisors, kas izvēlas dzīves norises scenārijus, un viņš acīmredzami šoreiz izvēlējās lielo Ogres estrādes tilpni šādam protesta vilnim. Amfiteātra plašums, netālu Daugava, likteņupe. Tas piestāv šādam vilciena notikumam,» Neatkarīgās apskatnieka vaicāta par to laiku notikumiem, izteicās grupas vokāliste Ieva Akuratere.
Vai tolaik neviens nejuta, ka Ogrē kaut kas briest? «Visu laiku juta,» atzīst Ieva. «Ik pa brīdim paslepen parādījās kāds karogs. Iesākumā tie bija zaļi balti zaļie, tikai pēc tam sarkanbaltsarkanie. Aptuveni tajos gados izveidojās Vides aizsardzības klubs, kam bija tāds karogs un kas būtībā bija pirmā pretpadomju organizācija pēc Helsinku biedrības, ko vadīja Gunārs Astra. Tās pirmie karogi bija tieši tādi. Atceros, ka man koncertā Saldus estrādē šādu karogu iedeva Zaļās dziesmas izpildīšanas laikā, tad es tur ar to vicinājos. Ar karogiem gan tajā laikā vēl bija švaki – tos sāka izmantot tikai 1987.–1988. gadā. Vecajos laikos jau par tādām lietām varēja būt rīkle pušu, tad tas bija pa nopietnam,» atminējās dziedātāja. Padomjlaiku represīvajiem orgāniem izredžu apslāpēt strauji uzbangojošo atmodu praktiski nebija. «Tas bija kā devītais vilnis, tas vairs nebija apturams. Laikmeta grieži jau gāja savu ceļu, arī disidentu kustības bija saaugušas, ar vairāk vai mazāk redzamu tīklu. Arī uz ārzemēm aizbēgušie emigranti jau sen ar mums sadarbojās, viss notika un gāja savu ceļu,» stāsta Ieva.
Nākamajā dienā Pērkonam bija koncerts Saulkrastos, kas droši vien varētu tikt kronēts par pašu smieklīgāko rokkoncertu Latvijas vēsturē – visi aizdomīgie tikuši arestēti jau uzreiz pēc izkāpšanas no vilciena, blakus skatuvei bijis autobuss ar armijniekiem, tāpat tur stāvējusi arī volga, kurā sēdējuši iekšlietu un kultūras ministri. Kā atcerējās Ieva Akuratere, pēc koncerta mūziķiem klāt nākušas mazas, mazas meitenītes ar ziliem ziediem rokās – tās un arī viņu vecāki bijuši vienīgie, kuri atstāti estrādē kā gana uzticami padomjlaiku klausītāji... Pēc tam Pērkonam pienāca beigas, ansamblis tika aizliegts uz kādu pusotru gadu. Tiesa, tikai formāli aizliegts: Juris Kulakovs kļuva par bezdarbnieku, viņam tika liegts strādāt valsts darbā, tomēr pērkonieši gandrīz pilnā sastāvā reanimējās kā kolhoza Padomju Latvija ansamblis – kā gan var aizliegt grupu, kurai tik padomju laikiem patriotisks nosaukums?! Tikai bundzinieka Ikara Ruņģa vietā bija Dainis Strazdiņš, pārējie visi tie paši vecie Pērkona dalībnieki. Kā Padomju Latvija viņi uzvarēja arī prestižo Liepājas dzintaru. Starp citu, 22. augusta rīta pusē pērkonieši uzlūgti arī uzspēlēt koncertu Spuņciemā – tur kādreiz bija bāzēts Padomju Latvijas kolhozs. It kā dota piekrišana.
«Latvijā Pērkonam ir nepārvērtējama nozīme – būtībā tas ir vietējo rokmūziķu un publikas sociālais atpestītājs. Gari mati, tik dabiska un brīva uzstāšanās maniere un tik agresīvs, nepastarpināts un dumpīgi skaļš rokenrols nemitīgu sprādzienu, dūmu un pirotehnisku brīnumu pavadībā kā nevienam. Un pats galvenais – Pērkons ir grupa ar tik konsekventu tekstu (lielākoties Māra Melgalva) izvēli – tik nepārprotams un atklāts jaunības maksimālisms,» saka muzikoloģe Daiga Mazvērsīte. Galvenā loma Kulakova naktī paliek Pērkonam, un Juris Kulakovs Pērkona daļā iekļāvis visus lielākos hitus: Zaļā dziesma, Slidotava, Labu vakar, Dziesma par sapumpuroto zaru, Gandrīz tautasdziesma, Balāde par gulbi, Mana dienišķā dziesma un citus. Kulakova naktī ar Pērkonu uzstāsies arī Nauris Puntulis, kas ir tikai vēsturiski pareizi – toreiz, pirms 30 gadiem, tieši viņš bija grupas sastāvā, jo Raimonds Bartašēvičs bija uz laiku no grupas pamucis. Ogres estrādē uzstāsies arī grupas Instrumenti un Menuets, tāpat Ogres pūtēju orķestris un koris Gaudeamus, turklāt Juris Kulakovs savā festivālā piedalīties aicinājis jaunās grupas virzienā no dzimtajiem Līvāniem uz Rīgu – Krampis (Līvāni), Šaha klubs (Aizkraukle) un Rīgas Modes (Ogre). «Naktīs notiek visādi brīnumi, par laimi, tā nebūs pilnmēness nakts,» uz pārsteigumiem vilināja Juris Kulakovs.
