Parex bankas mantiniece Reverta riskē, maksājot pāris miljonus latu Krievijas advokātu birojam ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina interešu pārstāvju reputāciju.
Parex bankas aizdevumi Krievijā tiek vērtēti ap 300 miljonu ASV dolāru apmērā. Šo parādu piedzīšana tagad ir Latvijas valstij piederošā finanšu uzņēmuma Reverta uzdevums. Vairākos gadījumos tas esot izdevies. 2011. gada septembrī par 120 miljoniem ASV dolāru ticis pārdots Parex līzinga portfelis Krievijā, pagājušā gada sākumā Reverta informēja, ka atguvusi gandrīz 28 miljonus eiro, kas bijuši ieguldīti tirdzniecības vietu attīstīšanai Maskavā. Tagad dienaskārtībā ir 100 miljonu ASV dolāru atgūšana no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar gāzes atradņu ekspluatāciju Sibīrijā.
Pēc Revertas versijas, tās parādnieki Krievijā rīkojas pēc shēmām, kas pārāk labi zināmas, t.i., plaši un sekmīgi lietotas arī Latvijā: parādnieks pārdod aktīvus un pasludina bankrotu, tiesa neļauj piedzīt parādu no šo aktīvu labticīgā ieguvēja. Krievijas gadījumā vēl jo grūtāk iedomāties Jamalas–Ņencu autonomā apgabala arbitrāžas tiesas un tālāk Omskas arbitrāžas tiesas tiesnešus, kuri liktu vietējiem uzņēmējiem atdot naudu kaut kādam parādu piedzinēju kantorim no Latvijas, ko Krievijā pazīst kā vienu no Krievijai un krieviem visnaidīgākajām valstīm pasaulē. Krievi neņem nopietni Latvijā pieņemto kārtību, pēc kuras
Reverta ir saimnieciski pilnīgi patstāvīgs uzņēmums, nevis valsts iestāde un/vai piesegs Latvijas amatpersonu personiskajām interesēm. Parādu piedzinēji arī tādā situācijā nedrīkst parādus vienkārši norakstīt, bet viņiem ir izvēle: samaksāt par prasības uzturēšanu tiesā pāris tūkstošus latu, saņemt prasības noraidīšanu pirmajā tiesu instancē un tad gan parādu norakstīt, vai arī maksāt, kā šajā gadījumā, pāris miljonus latu tādam advokātu kantorim, kas varētu panākt prasītājam labvēlīgus tiesas spriedumus vai mierizlīgumus ar parādniekiem. Pastāv gan risks, ka šie miljoni pazudīs līdzīgi iepriekšējiem.
Reverta ir nolīgusi advokātu biroju Jegorovs, Puginskis, Afanasjevs un partneri, kura vecākais partneris Nikolajs Jegorovs pazīstot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un premjeru Dmitriju Medvedevu kopš kādreizējās Ļeņingradas Valsts universitātes laikiem. Tālākie notikumi rādot, ka pazīšanās nenozīmē veco laiku pieminēšanu, bet gan tagadējo sadarbību, kurā juristi palīdz V. Putinam pārdalīt uzņēmumus, kam dota pieeja Krievijas dabas resursiem. Tā vismaz raksta Krievijas preses izdevumi, kuru sarosīšanās pagājušā gada nogalē pati par sevi liecina, ka kaut kāds pamats šādiem pieņēmumiem ir. Tālāk seko visdažādākie minējumi, ka Reverta piedāvājot Krievijas varas iestādēm informāciju par Krievijas valsts un uzņēmumu amatpersonu darījumiem ar Parex bijušajiem īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, par kādiem šīs amatpersonas varētu sodīt, ja tās nebūs ar mieru dalīties ar V. Putinu, kurš tālāk dalīšoties ar Revertu. Papildu risku šādai konstrukcijai rada tas, ka tā prasītu tik labu sadarbību starp Revertu un Latvijas valsts iestādēm, uz kādu tās diez vai ir spējīgas.
Revertas publiskā pozīcija šajā situācijā ir pašsaprotama norobežošanās no «ieinteresēto pušu mēģinājumiem izdarīt spiedienu un maldināt Krievijas sabiedrības un tiesu instances, izmantojot melnā PR kampaņas ne tikai pret Revertu, bet Latvijas valsti», Neatkarīgajai formulēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Marita Ozoliņa.