Finanšu ministrija (FM) pagaidām izskata divus risinājumus samērīga nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sloga nodrošināšanai, teikts šodien valdībā atbalstītajā FM atbildes vēstulē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.
FM sākotnēji izstrādāja vairākus iespējamos NĪN samērīga pieauguma nodrošināšanas variantus un saistībā ar kadastrālo vērtību straujajām izmaiņām tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras mērķis ir meklēt sabalansētus risinājums NĪN jomā saistībā ar nodokļa bāzes straujām izmaiņām.
Ministrijā ir notikušas trīs minētās darba grupas ar iesaistītajām valsts un nevalstiskajām institūcijām, kuru rezultātā iesaistīto institūciju viedokļi par iespējamo optimālāko risinājuma variantu krasi atšķiras. Tai pašā laikā darba grupās tika nolemts, ka ir jānosaka paredzamo grozījumu likumā par NĪN mērķis un jāveic padziļināta piedāvāto variantu fiskālās ietekmes analīze.
Patlaban FM tiek vērtēti vēl daži alternatīvi modeļi, kā nodrošināt samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa slogu, nesamazinot pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tomēr visiem šiem modeļiem ir dažādi trūkumi, un arī pašvaldībām ir dažādi viedokļi par iespējamo problēmas risinājumu. Gan FM, gan pašvaldību ieskatā būtu jāsaglabā pašvaldībām piešķirtā kompetence ar saistošajiem noteikumiem īstenot arī ilgtermiņā labvēlīgāku NĪN politiku konkrētajā pašvaldībā. No sākotnēji piedāvātajiem sešiem risinājuma modeļiem pašlaik aktīvs darbs notiek ar diviem.
Pirmais modelis paredz, ka ar nodokli neapliekamā vai ar samazinātu nodokļa likmi apliekamā minimuma (platības) noteikšana attiecībā uz dzīvojamiem īpašumiem (dzīvokļiem, ēkām), par katru īpašumā deklarēto personu, atlikušajai ar nodokli apliekamajai daļai piemērojot vienu nodokļa likmi, vienlaikus saglabājot pašvaldībām tiesības ar saistošajiem noteikumiem paredzēt šai daļai no likuma atšķirīgu nodokļa likmi.
FM kā pirmā modeļa plusus min to, ka tiek aizsargātas arī īrnieku intereses un tiek saglabātas pašvaldību tiesības un iespējas, labāk pārzinot savu iedzīvotāju vajadzības un pašvaldību iespējas, īstenot atbilstošu nodokļa politiku. Savukārt pirmā modeļa negatīvie aspekti ir tādi, ka pastāv "shēmošanas" risks ar dzīvesvietas deklarēšanu dārgākajā īpašumā, piedāvājums nerisina nodokļa sloga pieaugumu zemei, kā arī ir sarežģīta administrēšana, kurai papildus nepieciešami finanšu resursi.
Otrais modelis paredz esošo kadastrālo vērtību sliekšņu pārskatīšanu, no kuriem tiek piemērota progresīvā nodokļa likme, proti, 0,4% un 0,6% likmi piemēro tikai sliekšņa pārsniegumam - līdz 150 000 (vai 100 000) eiro 0,2%, no 150 000 (vai 100 000) eiro līdz 300 000 (vai 200 000) eiro - 0,4%, bet virs 300 000 (vai 200 000) eiro - 0,6%.
FM norāda, ka papildus iespējams paredzēt, ka līdz dzīvojamo īpašumu 50 000 eiro slieksnim piemēro likmi 0,1%.
Šī piedāvājuma plusi FM ieskatā ir tādi, ka tiek novērsts nesamērīgs nodokļa sloga pieaugums mājokļiem un līdz ar to arī kopumā, tiek vienkāršota nodokļa administrēšana, nav nepieciešami papildu izdevumi nodokļa administrēšanai un nodokļa aprēķins ir vienkāršs un saprotams nodokļa maksātājiem. Savukārt negatīvs faktors ir tas, ka šis piedāvājums nerisina nodokļa sloga pieaugumu zemei.
Ja slieksnis ir 150 000 eiro, ar 0,2% likmi tiktu aplikti 98,7% no visām savrupmājām Latvijā, bet - 91,2% Pierīgā. Ja alternatīvais slieksnis ir 100 000 eiro, tie būtu attiecīgi 97,1% un 80,9%. Savukārt 0,6% likme kadastrālās vērtības pārsniegumam virs 300 000 eiro tiktu piemērota vienīgi 0,25% no visām savrupmājām Latvijā, bet 1,98% - Pierīgā.
FM norāda, ka abu modeļu galvenais trūkums ir tas, ka tie būtībā nerisinās jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli zemei, kas ir pamata iemesls iedzīvotāju maksājumu pieaugumam. Šajā sakarā nākamajā starpinstitūciju darba grupas sanāksmē šonedēļ ir plānots apspriest minēto jautājumu, lai tuvinātos kopīgai izpratnei par iespējamiem risinājuma variantiem. Šo darbu sarežģī tas, ka ēkas un zemes īpašnieki bieži ir dažādas personas, ēkai piesaistītā zemes gabala platība nav normēta, dzīvojamās ēkas īpašnieks visu nodokļa slogu var attiecināt uz īrniekiem, kas ir īpaši izteikta problēma denacionalizētajos īpašumos.
Veicot iespējamo NĪN samērīga pieauguma variantu padziļinātu fiskālo analīzi, FM secinājusi, ka tās rīcībā nav fiskālai analīzei nepieciešamās informācijas dažādos griezumos, kā arī šo informāciju nevar iegūt no Valsts zemes dienesta. Lai nodrošinātu FM ar fiskālai analīzei nepieciešamo informāciju, ministrijā tika veikts iepirkums "Datu pakalpojumu iegāde Finanšu ministrijai par NĪN objektiem un to maksātājiem 2016. un 2018.gadā". Iepirkuma rezultātā 2016.gada 3.oktobrī tika noslēgts pakalpojuma līgums par FM nepieciešamo datu apstrādi un piegādi. Līguma izpildes termiņš ir 45 dienas no līguma noslēgšanas dienas.
Ņemot vērā FM izveidotajā starpinstitūciju darba grupā norādīto, ka lēmuma pieņemšanai par atbalstāmo variantu jābalstās uz objektīvu datu analīzi, jo tas ietekmē gan pašvaldību budžeta ieņēmumus, gan administrēšanas izdevumus, FM uzskata, ka būtu pārsteidzīga kāda varianta atbalstīšana vai noraidīšana, par to iepriekš nediskutējot darba grupā. Līdz ar to Saeimas komisija tiek lūgta pagarināt uzdevuma izpildi līdz šā gada 30.novembrim, kad FM būs prezentējusi darba grupas locekļiem sākotnējos analītiskos datus un saņēmusi darba grupas locekļu sākotnējo viedokli par tiem.
LETA jau rakstīja, ka platforma "ManaBalss.lv" un iniciatīvas "Par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam" autore Liāna Hiršsone atklātā vēstulē finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) aicina skaidrot FM nespēju laikā izpildīt Saeimas uzliktos uzdevumus un norāda uz ministrijas apzinātu izvairīšanos no sabiedrības iniciatīvas turpmākas virzīšanas.
Iniciatīvas autori aģentūrai LETA norādīja, ka FM pasīvā attieksme var vājināt iedzīvotāju spēju ietekmēt lēmumus valstī.
Vēstulē ministrei tiek uzsvērts, ka FM nav iesniegusi informatīvo ziņojumu Saeimai, kas tai bija jāiesniedz līdz šī gada 1.oktobrim. Ziņojumam bija jāiekļauj izvērtējums par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu NĪN vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības.
"Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, ka vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku atbalstīta ideja pazūd ministrijas gaiteņos. Pilsoņiem ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā un mainīt likumus. Tomēr pašreizējā FM pasīvā attieksme un nespēja vai nevēlēšanās ievērot Saeimas nolikto termiņu vājina pilsoņu apziņu pašam ko pozitīvi mainīt savā valstī. Vai ministrija vēlas 10 000 vīlušos vai tomēr apmierinātu pilsoņu? Jābūt atklātam dialogam, jāatrod kopsaucējs," uzsver "ManaBalss.lv" vadītājs Imants Breidaks.
Iniciatīvas autore Hiršsone atzīst, ka pēc iepazīšanās ar pārējo Eiropas Savienības valstu pieredzi, atklājot to, ka iedzīvotāju vienīgie īpašumi citur Eiropā netiek aplikti ar nodokļiem, platformā "Manabalss.lv" rekordlielā ātrumā tika savākts nepieciešamais balsu skaits. "Pēc apstiprināšanas parlamentā un nosūtīšanas Ministru kabinetam iniciatīva ir nozudusi birokrātijas labirintos. Izrādās, ka šī nav vienīgā iniciatīva, kuru politiskā atbalsta trūkuma dēļ ir piemeklējis līdzīgs liktenis," piebilda Hiršsone.
Septiņu mēnešu laikā iniciatīvu parakstījuši jau 11 829 Latvijas pilsoņi, un tās parakstītāju skaits turpina palielināties. Pēc diskusijām Saeimā deputāti uzdevuši valdībai vērtēt iespēju mainīt NĪN piemērošanu vienīgajam mājoklim un līdz 1.oktobrim iesniegt informatīvo ziņojumu, kas līdz šim vēl nav noticis.
LETA jau rakstīja, ka šā gada jūnijā Saeima uzdeva Ministru kabinetam līdz 1.oktobrim iesniegt parlamentā priekšlikumus par NĪN atvieglojumiem vienīgajam īpašumam.
Valdībai jāiesniedz Saeimā informatīvais ziņojums par iespējām izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principus, kas ļautu NĪN vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto likmi no nekustamā īpašuma vērtības.
