Valdība vakar nolēma nosūtīt uz Saeimu projektu grozījumiem Enerģētikas likumā, kuru smaguma punkts šoreiz ir privātuzņēmuma Latvijas gāze sadalīšana divos uzņēmumos.
Likuma grozījumu projekts kopumā aizņem pārdesmit lappušu, no kurām puse attiecas uz gāzes saimniecību. Tur viena uzņēmuma vietā jāparādās vismaz diviem, kurus likumprojekts nosauc par dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoru un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoru. Pašlaik Latvijas gāzei piederošajā maģistrālo un gāzes sadales vadu tīklā tik tiešām būs jāizzāģē robi, lai pa tiem vēl citi gāzes piegādātāji fiziski varētu ieplūdināt savu dabasgāzi kopējā gāzes apgādes sistēmā. Tādā gadījumā gāzes patērētāji varētu izvēlēties to piegādātāju, kurš piedāvā savu preci par zemāku cenu vai kādiem citiem labvēlīgākiem nosacījumiem. Patērētājam tad nāktos maksāt gāzes saimniekam atsevišķi un gāzes vadu saimniekam atsevišķi. Labs treniņš gan likumdevējiem, gan energopatērētājiem šajā virzienā ir bijusi valsts uzņēmuma Latvenergo sadalīšana. Paliek spēkā divi pretēji apgalvojumi, vai manipulācijas ar gāzes saimniecības sadalīšanu gāzes gala cenu patērētājiem pazeminās vai paaugstinās. Pieredzi ar Latvenergo var izmantot gan viena, gan otra viedokļa argumentēšanai.
Latvijas gāze ir privāts uzņēmums un nemaksā Latvijas valstij dividendes, kas jau sen ir pārvērstas par papildu nodokli elektrības lietotājiem. No tāda viedokļa raugoties, Latvijas valdībai nevajadzētu būt ieinteresētai izmantot dabasgāzes tirgus lozungu dabasgāzes cenas paaugstināšanai. Tomēr nav noliedzamas papildu izmaksas esošo gāzes vadu pārzāģēšanai juridiskā un konkrētās vietās pat tehniskā nozīmē, par kurām tik un tā būs jāmaksā patērētājiem. Šajās izmaksās jāietilpina varbūt jauna gāzes pievada būve no Polijas, varbūt sašķidrinātās gāzes izkraušanas termināļa uzcelšana kādā Latvijas ostā, varbūt vēl kaut kas, par ko mēs šobrīd nemaz nevaram iedomāties.
Izskatās, ka neko daudz par Latvijas gāzes saimniecības nākotni nezina arī gāzes saimnieki. Par šādu neziņu liecina principā ļoti jūtīgā jautājuma apspriešana valdības sēdes atklātajā daļā. Valdība gribēja parādīt, ka tā principā pilda Eiropas Savienības prasības par gāzes tirgus veidošanu, bet šā procesa dalībnieki paši nezina, ko viņiem censties panākt, lai gala rezultātā viņi būtu ieguvēji. Par enerģētiku Latvijā atbildīgā ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola ministriem un visiem interesentiem pavēstīja, ka viņai nav izdevies tikties ar Latvijas gāzes saimniekiem Krievijas gāzes koncernā Gazprom un pārspriest Latvijas gāzes sadalīšanu. Ministre sapratusi tā, Gazprom vadība ar Latviju būtu gatava runāt tikai pēc 2017. gada aprīļa.
Nosauktais termiņš nāk no pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad Latvijas valsts pārdeva savu uzņēmumu Latvijas gāze Krievijas uzņēmumam Gazprom. Toreiz puses vienojās ne tikai par cenu, bet arī par vairākiem gadu desmitiem, kuru laikā Krievija garantē Latvijas apgādi ar gāzi, bet Latvija garantē Gazprom netraucētu saimniekošanu savā Latvijas īpašumā. ES direktīvas prasīja par drīzāku Latvijas rīcību Latvijas gāzes pārveidošanā, taču Gazprom ir pietiekami spēcīgs, lai Briseles iestādes neuzstātu uz stingru Briseles direktīvu ievērošanu. No otras puses, Krievijas un ES attiecību pasliktināšanās projicējas arī uz Gazprom īpašumu ES teritorijā Latvijā.
Patlaban domstarpības varētu būt par to, ko nozīmē Latvijas nejaukšanās gāzes saimniecībā līdz 2017. gada 3. aprīlim: vai tajā brīdī jau jāpasludina gāzes tirgus atvēršana, kurai iepriekš viss sagatavots, vai tajā brīdī tikai jāsāk pieņemt likumi un citi normatīvie akti, kas sagatavos gāzes tirgus atvēršanu varbūt 2019. gadā.
Esošo gāzes vadu simboliskā zāģēšana patērētājiem neko nedotu, kamēr līdzās Gazprom neuzradīsies jauni gāzes piegādātāji, bet tie, savukārt, gaida, kādi noteikumi viņu darbībai Latvijā tiks ierakstīti Latvijas likumos. No šāda viedokļa būtu labi šo likumu pieņemšanu steidzināt, taču tad pastāv bažas pārāk ātri atbrīvot Latvijas gāzi no pienākuma pārdot savu preci par mazuta cenai piesaistītām cenām, kas tagad zemas. Arī par naftas cenu nākotni garantiju nav, tāpēc Latvijas gāzes saimniecības pārveidotāji rīkojas uz labu laimi.
