Latvijas valdība izlēmusi izpētīt uzņēmumu Latvijas gāze (LG) tik rūpīgi, lai varētu lemt par uzņēmuma akciju paketes pirkšanu vai nepirkšanu.
Pirkšanai tiek piedāvāti 47,23% LG akciju, kuras pašlaik pieder Vācijas uzņēmumam EO.N Ruhrgas (EO.N). Sliktākajā gadījumā tas ir mājiens no 1939. gada, kad vācieši pirms izvākšanās no Latvijas pārdeva savus privātos un uzņēmumu īpašumus Latvijas valstij. Tīri ekonomiski to grūti izskaidrot, kāpēc jāpārdod akcijas, kas katra gadā dod 60–70 eirocentus dividendēs. LG ir emitējusi 39,9 miljonus akciju. Līdzīgā mērogā Latvijā pelna tikai Latvijas valsts no Latvenergo un labos gados lielāko komercbanku īpašnieki, varbūt vēl daži tranzītbiznesa uzņēmumi.
Par lēmumu pamest Latviju un vispār Baltiju EO.N paziņoja pagājušā gada otrajā pusē. Latvijas valdībai kopš tā laika nācās domāt, vai izmantot vēl LG privatizācijas laikā rezervētās tiesības atpirkt akcijas no LG stratēģiskajiem investoriem, par kādiem 1996. gadā tika izvēlēti Krievijas uzņēmums Gazprom un vācu konsorcijs Ruhrgas un Preussen Electra, par kura mantinieku kļuvis EO.N. Pagaidām valdība rīkojusies tā, lai no savām tiesībām neatteiktos, bet saistības pirkt akcijas nav uzņēmusies. Valdība pieņēmusi lēmumu izteikt akciju pirkšanas nesaistošo piedāvājumu, kas dod tiesības uzzināt par uzņēmumu daudz vairāk, nekā tas iespējams no ziņām, kādas uzņēmums izplata pats atbilstoši standartiem, ko nosaka uzņēmuma akciju kotēšana biržā. Akciju nominālvērtība skaitās viens lats, bet Rīgas biržā tās šogad tirgo par cenu vidēji virs 9 eiro gabalā. LG dividendes nodrošina to, lai gribētāju akcijas pirkt būtu vairāk nekā akciju pārdevēju. Tas nozīmē, ka arī Latvijas valstij darījums izmaksātu nozīmīgu summu: 39 900 000/100 x 47,23 = 18 844 770 akciju, par biržas cenu tās maksātu aptuveni 170 miljonus eiro, kas salīdzināmi ar iespējamiem ieņēmumiem no bankas Citadele pārdošanas. Tālāk ir neierobežoti plašas iespējas diskusijai, vai akciju vairumpircējam pienākas atlaide, vai uzcenojums par tiesībām uzreiz gūt lielu ietekmi uzņēmumā.
Valdība par LG izpēti lēma publikai slēgtā sēdē, un par pieņemto lēmumu informēja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš iespējamā darījuma parametrus raksturoja ārkārtīgi skopi, neko nesakot par akciju cenu un norēķinu kārtību. Darījuma apmērs prasīja arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas komentāru. Viņa ļoti uzmanīgi izteicās, ka valstij LG akcijas varbūt nav vajadzīgas, bet LG pētīšana tik un tā ir derīga nodarbošanās.
47,23% akciju izskatās daudz, bet LG gadījumā tās tomēr dotu tikai mazākumakcionāra tiesības. Akciju vairākumu veido divas vizuāli mazākas paketes, kas pieder Gazprom (34%) un Itera Latvija (16%). Ar tām pietiek, lai nepieļautu nekādus lēmumus pretēji Gazprom gribai. Itera Latvija tiek uzskatīta par Gazprom struktūrvienību, kaut gan tās juridiskie īpašnieki reģistrējušies Kiprā un Dānijā.
***
Latvijas gāze apgādā
381 tūkstoti gāzes plītiņu
51 tūkstoti apkures katlu privātmājās
8,2 tūkstošus iestāžu un uzņēmumu, kas iegūst siltumu pašpatēriņam
2,3 tūkstošus uzņēmumu, kas pārdod no dabasgāzes iegūtu siltumu
Avots: LG
