No Mākslas muzeja projektētājiem iekasēts līgumsods

© f64

Negaidītākie un nepatīkamākie pārsteigumi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas restaurācijā un būvniecībā, šķiet, ir aiz muguras. Ieplānoto darbu grafiks ir pagarināts līdz nākamā gada 1. novembrim, un pašlaik tas noteikts reāli, vismaz tā teikts un solīts muzeja vēsturiskās ēkas un jaunbūves apskates laikā jūnija vidū. Lietuvas arhitektu birojam Processoffice pērn tika ieturēts līgumsods 69 827,84 latu apmērā, bet par iespējamu tiesāšanos ar gados un pieredzē jaunajiem arhitektiem tiks spriests rudenī.

SIA RE&RE projekta vadītājs Valdis Koks informēja, ka līdz jūnija sākumam bija izpildīti 27 procenti no līgumā paredzētajiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem. Tie notiek saskaņā ar grafiku, kas tapis pēc arhitektu un projektētāju veiktajām izmaiņām projektā. Šobrīd vēsturiskajā ēkā turpinās plaisu un ēkas sēšanās uzraudzība, notiek vēsturiskās ēkas jumta konstrukciju izbūve un restaurācija, kompleksi fasādes restaurācijas darbi, inženiertīklu izbūve un jaunās ēkas būvniecība pazemē.

Lietuvas arhitekti uzvarēja Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajā starptautisko metu konkursā par LNMM galvenās ēkas rekonstrukcijas un piebūves projekta izstrādi. Jau projektēšanas laikā projekta īstenošanas izmaksas nācās palielināt, kā arī Processoffice nespēja termiņā izstrādāt LNMM būvprojektu. Termiņu vairākas reizes pārceļot, visbeidzot Rīgas dome sāka aprēķināt soda naudu – 700 latu dienā. Šo naudu – gandrīz 70 000 latu – 2013. gadā Īpašuma departaments arhitektu birojam neizmaksāja, jo saskaņā ar līgumu departaments bija tiesīgs ieturēt līdz 10 procentiem no līguma summas, Neatkarīgajai sacīja Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Uzsākot būvdarbus pazemes apjomā, atklājās, ka nav pareizi noteikts arī gruntsūdeņu spiediens un vēsturiskās ēkas fasādē palielinājās plaisas. Būvniekiem darbus uz laiku nācās apturēt, bet Rīgas domei atzīt, ka LNMM rekonstrukcija izmaksās dārgāk nekā plānots. Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs vairākkārt norādīja, ka pārbūves izmaksu precīzs palielinājums būs zināms šoruden pēc ziemā un pavasarī paveikto darbu izvērtējuma. Tiek arī uzsvērts, ka būvniecības laikā atklātās problēmas projekta autoriem vajadzēja paredzēt iepriekš. Tāpēc daļu papildu izmaksu dome plāno piedzīt no projektētājiem. B. Gailīte piebilst – ja izdotos panākt pašvaldībai labvēlīgu iznākumu, tad tas būtu pirmais gadījums Latvijā. Pašlaik papildu nauda neplānoto darbu finansēšanai tiks piešķirta no pašvaldības budžeta, sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Ekonomika

Valdība otrdien, 29.aprīlī, apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts un ES atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF), nodrošinot atbalsta saņēmējiem elestīgāku finanšu pakalpojumu saņemšanu - atbilstošu pašreizējiem digitālajiem risinājumiem, samazinot uzraudzības periodu finanšu līzinga ņēmējiem, kā arī vienkāršojot nosacījumus avansa saņemšanai lauku attīstības atbalsta pasākumiem. Veiktie grozījumi noteikumos nodrošina efektīvāku un kvalitatīvāku ELFLA un EJZAF atbalsta izmantošanu un uzlabo finanšu pieejamību, gan arī samazina administratīvo slogu pretendentiem un Lauku atbalsta dienestam (LAD).

Svarīgākais