Pirms desmit gadiem Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), lielākā daļa iedzīvotāju loloja cerības par labāku dzīvi. Oficiālie statistikas dati liecina, ka Latvijas mājsaimniecības šobrīd tiešām dzīvo labāk nekā pirms desmit gadiem, jo vidējā alga mūsu valstī šajā laikā pieaugusi divtik.
Taču vienlaikus pieaugušas arī cenas veikalos, benzīna uzpildes stacijās, aptiekās.
Gadu pēc iestāšanās ES Latvija bija trešā nabadzīgākā ES valsts, jo tobrīd IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes bija tikai 50% no ES vidējā. 2012. gadā šis rādītājs bija pakāpies līdz 62%, un mēs varējām priecāties, ka neesam vis trešā, bet gan ceturtā nabadzīgākā valsts, kā liecināja Eurostat dati.
Latvija par 270 tūkstošiem nabagāka
2004. gadā, kad Latvija iestājās ES, mūsu valstī dzīvoja 2 276 500 iedzīvotāju. Šā gada sākumā vairs tikai – 2 005 200. Tātad Latvija šajā laikā ir kļuvusi par 271 300 iedzīvotājiem nabagāka. Brīvā darbaspēka kustība ES ietvaros ļāva vienkāršāk atrast darbu ārpus Latvijas gan krīzes un kredītu nomocītajiem, gan arī tiem, kuri vairs neticēja sapnim par pārtikušu Latviju. Tiek lēsts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs aizbraukuši vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.
Lai gan Latvija starp Baltijas valstīm piedzīvoja smagāko krīzi, daļu savu iedzīvotāju zaudējušas arī kaimiņvalstis. SEB bankas Igaunijā mājsaimniecību eksperte Trīna Messima Neatkarīgajai stāstīja, ka arī daļa Igaunijas iedzīvotāju ir devušies peļņā uz ārzemēm – lielākoties uz Somiju. «Tā kā Helsinkus no Tallinas šķir vien pāris stundu brauciens ar prāmi, tad daļa šajā kaimiņvalstī strādājošo katru nedēļas nogali atgriežas Igaunijā pie savam ģimenēm un šeit arī tērē nopelnīto,» sacīja T. Messima. Igaunijas statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2004. gadā Igaunijā dzīvoja 1 351 000 cilvēku, tas ir, par 2,8% vairāk nekā šā gada sākumā. Savukārt Lietuva šajā laikā ir zaudējusi vēl vairāk iedzīvotāju nekā Latvija. Desmit gadu laikā Lietuvā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 400 000 iedzīvotāju jeb 13%. Pēc SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu ekspertes Jūlitas Varanauskienes domām, ES brīvais darba tirgus ļāva daļai Lietuvas iedzīvotāju pārdzīvot krīzi, dodoties pelņā uz citām valstīm.
Plaisa plešas plašumā
Oficiālās statistikas dati liecina, ka Latvijā 2013. gadā vidējā alga bija 2,5 reizes augstāka nekā 2003. gadā. Tomēr līdz ES vidējam līmenim Latvijai vēl jāaug. «Lai gan Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši turīgāki, ienākumu nevienlīdzība joprojām ir augsta, un šajā ziņā mēs esam drūmā līderpozīcijā ES,» Neatkarīgajai atzina Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.
«Lai veicinātu mājsaimniecību ienākumu kāpumu, jāstrādā pie ražīgumu un konkurētspēju veicinošām reformām, un šeit jādomā, piemēram, par izglītības kvalitāti, nodokļu politiku, inovāciju veicināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.»
Algu pieaugums visstraujākais bijis Pierīgā, visgausākais – Latgalē, kur gan pirms desmit gadiem, gan tagad strādājošie saņem vismazākās algas. Pērn Latgalē vidējās algas bija tādas, kādas vidēji saņēma Rīgā strādājošie 2006. gadā. Turklāt oficiālo ienākumu atšķirība starp Rīgu un Latgali desmit gadu laikā ir nevis samazinājusies, bet gan pat nedaudz pieaugusi. 2003. gadā galvaspilsētā strādājošie saņēma vidēji 1,5 reizes lielāku algu nekā Latgalē. 2013. gadā plaisa bija jau 1,6 reizes liela.
Igaunija – veiksmīgākā
Neskatoties uz joprojām ievērojamo nabadzības līmeni Latvijā, Neatkarīgās aptaujātie ekonomikas eksperti ir optimistiski noskaņoti. «No 2003. gada līdz 2008. gadam strādājošo pirktspēja Baltijas valstīs strauji uzlabojās, jo iestāšanās ES, cerības uz strauju konverģenci līdz ES vidējam ienākumu līmenim, optimistisks nākotnes skatījums un nekustamā īpašuma cenu bums sekmēja strauju vidējo algu pieaugumu, Neatkarīgajai uzsvēra SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Šajos desmit gados Igaunija bijusi visveiksmīgākā, jo starp Baltijas valstīm tieši šīs kaimiņvalsts iedzīvotāji saņem lielāko vidējo algu – 756 eiro uz rokas. Latvijā un Lietuvā attiecīgi 516 un 501 eiro. E. Rudzītis uzskata, ka Igaunija jau iestāšanās brīdī bijusi labākā situācijā: «2003. gadā Igaunijā vidējā darba samaksa bija būtiski lielāka nekā pārējās Baltijas valstīs, atšķirībai pārsniedzot pat vairāk nekā 50%. Ienākumu konverģenci starp Baltijas valstīm ietekmēja arī ekonomikas lejupslīde, jo Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji ekonomikas lejupslīdes laikā piedzīvoja straujāku reālo ienākumu kritumu un pirktspējas samazināšanos.»
Turklāt Igaunija jau pirms krīzes saprata, ka valstij draud ekonomikas pārkaršana, un tā jau laikus piebremzēja kredītu izsniegšanu. Turklāt treknajos gados Igaunija līdzekļus uzkrāja, nevis tērēja, kas ļāva daudz vieglāk pārdzīvot krīzi un pat piedāvāt finansiālu palīdzību citām krīzes skartām valstīm.
Cukura reforma cenas neglābj
Baltijas valstis desmit gadu laikā piedzīvojušas arī ievērojamu cenu kāpumu. Latvijā pārtika sadārdzinājusies par 88 procentiem, bet izdevumi par mājokli pieauguši pat vairāk nekā divas reizes. Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka sviesta cena kāpusi trīs reizes, dīzeļdegvielas – 2,6 reizes.
Neskatoties uz ES realizēto cukura reformu, kas solīja lētu cukuru un pielika punktu cukura ražošanai vairākās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, cukura cena veikalos pieaugusi par 40% procentiem.
Tajā pašā laikā, pēc E. Rudzīša teiktā, apģērbi un apavi kļuvuši lētāki. 2013. gadā to vidējās cenas ir bijušas pat mazākas nekā 2003. gadā.
Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste:
– Kopš 2003. gada Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir spēji pieaudzis un Latvijas mājsaimniecības ir pakāpeniski tuvinājušās vidējam ES ienākumu līmenim. Lai gan mēs joprojām atpaliekam no ES vidējā, šo desmit gadu laikā sasniegts progress – 2012. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 64% no ES vidējā pretstatā 44% 2003. gadā (ņemot vērā pirktspējas atšķirības).
Jūlita Varanauskiene, SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu eksperte:
– Kopumā mājsaimniecības Baltijā dzīvo labāk nekā pirms desmit gadiem. To redzam, salīdzinot mūsu situāciju ar tām postpadomju valstīm, kuras neiestājās ES.
Tomēr, lai gan šobrīd situācija Baltijas valstīs un Lietuvā ir krietni labāka nekā pirms desmit gadiem, tas nenozīmē, ka šis laiks mūsu valstīm ir bijis viegls un gluds.
Edmunds Rudzītis, SEB bankas Latvijā sociālekonomikas eksperts:
– Mājsaimniecību dzīves līmenis Baltijā un Latvijā šobrīd ir augstāks nekā 2004. gadā. Taču, protams, nevar aizmirst 2008. gada krīzi. Ja Latvija nebūtu ES saimē, tas nenozīmē, ka mums krīze būtu gājusi secen. Tā būtu bijusi. Tomēr līdz ar iestāšanās ES radīto optimismu Latvija sāka strauji attīstīties – ienāca ES fondu nauda, un uzņēmēji aktīvi izmantoja to sniegtās iespējas. Latvijā savulaik bija pat straujākā izaugsme ES. Vienlaikus līdz ar to arī krīze bija visdziļākā.
