Eksperte: sēdošs dzīvesveids ir lielāks risks nekā vakcīna

Vienā laikā vakcinējot miljoniem iedzīvotāju, ir sagaidāms, ka izgaismosies retas slimības, retas vakcīnu blakusparādības, un mūsu uzdevums ir izanalizēt pieejamo informāciju un saprast, vai starp šīm slimībām un vakcināciju ir saistība, uzsver Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
VAKCINĒ. Šonedēļ Latvija atsākusi iedzīvotāju vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu, jo Eiropas Zāļu aģentūra apstiprinājusi vakcīnas drošumu, turpinot gan pētīt vēl atsevišķus gadījumus ©Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Uzsākot masveida vakcināciju, speciālisti sapratuši, ka var rasties situācijas kā ar Oksfordas universitātes vakcīnu “AstraZeneca” vai citām vakcīnām, jo visu valstu uzdevums ir ziņot par nevēlamiem notikumiem saistībā ar vakcināciju. “Notiekošais parāda, ka zāļu uzraudzības sistēma un kontrole darbojas,” sacīja Dace Zavadska.

Eiropas Zāļu aģentūra neatrod saikni starp slimībām un vakcīnu

Virkne Eiropas Savienības valstu šonedēļ uz laiku apturēja šīs vakcīnas lietošanu līdz brīdim, kamēr Eiropas Zāļu aģentūra sniegtu savu slēdzienu. Arī Latvija pirmdien uz laiku apturēja vakcināciju ar “AstraZeneca” vakcīnu, lēmuma pieņemšanā balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas. Ārpuskārtas Eiropas Zāļu aģentūras drošuma komiteja veica papildu izpēti par saņemtajiem ziņojumiem saistībā ar šiem veselības traucējumiem pacientiem un jau ceturtdien nāca klajā ar secinājumu, kas ļauj valstīm atgriezties pie šīs vakcīnas izmantošanas iedzīvotāju vakcinācijā pret Covid-19.

Eiropas Zāļu aģentūras vadītāja Emera Kuka norāda, ka komiteja ir nonākusi pie skaidra zinātniski pamatota slēdziena, ka “AstraZeneca” ir droša un efektīva vakcīna, un ieguvumi no tās, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus. Tomēr ņemot vērā konstatētos retos gadījumus, kad pacientiem atklāts trombu veidošanās risks, Eiropas Zāļu aģentūras eksperti iesaka papildus informēt par šiem riskiem mediķus un vakcīnas saņēmējus. Aģentūra iesaka pamatinformācijai par vakcīnu pievienot aprakstu par šiem trombembolijas gadījumiem.

Lielāks risks sievietēm līdz 55 gadiem

Zāļu valsts aģentūras Farmakovigilances nodaļas vecākā eksperte un Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas Latvijas pārstāve Zane Neikena pastāstīja, ka aģentūra ir ļoti detalizēti izskatījusi visus gadījumus, par kuriem tika ziņots, tiklīdz radās bažas par saistību ar vakcīnu. Eksperti izvērtējuši visus pierādījumus, strādājot diennakts režīmā un iesaistot visus pieejamos ekspertus, tostarp asins slimībās. Eksperti īpaši sadarbojās ar Lielbritāniju, jo tieši tur ar “AstraZeneca” kopumā vakcinēts vislielākais skaits cilvēku, proti, 11 miljoni.

“Eiropas Zāļu aģentūra secinājusi, ka “AstraZeneca” ir droša un efektīva, un tās sniegtie ieguvumi daudzkārt atspēko riskus, ka var rasties ļoti reti nevēlami gadījumi, turklāt nav pierādījumu, ka būtu kādas kvalitātes problēmas ar pašu vakcīnu vai atsevišķām tās sērijām,” stāstīja Z. Neikena. Eksperti arī secināja, ka kopumā trombembolijas gadījumu skaits - gan pētījumos pirms reģistrācijas, gan ziņojumos pēc reģistrācijas - bija mazāks, nekā sagaidāms vispārējā populācijā. Izvērtējumā arī konstatēts, ka vakcīnai nav saistības ar vispārēji palielinātu trombu veidošanās risku vakcinētiem cilvēkiem. Taču vienlaikus, kā atzina Z. Neikena, ir saglabājušās pāris neskaidrības, jo ir jāizskata vēl ziņojumi par ļoti specifiskiem gadījumiem, kuros kombinējas tromboze, kas ir asins recekļu veidošanās, ar trombocitopēniju (trombocītu daudzuma samazināšanās asinīs). Dažos gadījumos pacientiem tika novērota sīku trombu veidošanās mazos asinsvados septītajā līdz 14 dienā pēc vakcinācijas. Reģistrēti kopumā deviņi nāves gadījumi un lielākajā riska grupā ir sievietes līdz 55 gadu vecumam. Latvijā līdz šim ar “AstraZeneca” vakcinēta cita pacientu grupa, proti, seniori, un kā pašlaik uzsver eksperti, tad konstatētie gadījumi neattiecas uz senioriem. “Tomēr risku samazināšanai svarīgākais, lai visi ārsti būtu informēti par šo neparasto simptomu kopumu un lai informētu par pirmajām pazīmēm, kas par šādu slimību liecina, tāpēc Eiropas Zāļu aģentūra ieteikusi vakcīnas aprakstu papildināt ar šo risku izklāstu,” stāstīja Z. Neikena. Pazīmes šīm veselības problēmām ir: asinsizplūdumi ādā, galvassāpes, elpas trūkums, sāpes krūtīs. Zāļu valsts aģentūrā apstiprināja, ka vakcinācijas dienesti, ģimenes ārsti un visi, kas iesaistīti vakcinācijas procesā, saņems jau tuvākajā laikā vadlīnijas, kur visi šie riski tiks izklāstīti.

Pašlaik Latvijā krājumā ir 23 000 “AstraZeneca” vakcīnas devu un ir dota atļauja tās visas izmantot.

Sēdošs dzīvesveids ir lielāks risks nekā vakcīna

Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Sandra Lejniece norāda, ka

retās saslimšanas pēc vakcinācijas ar “AstraZeneca" vakcīnu novērotas sievietēm vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un tiek konstatēti vienam līdz pieciem cilvēkiem uz miljonu iedzīvotāju gada laikā.

Tomēr ārste uzsver, ka pašlaik krist panikā noteikti nevajadzētu, pat ja parādās viena šī riska grupa. “Ir jāvērtē, vai šīs sievietes ir slimojušas ar kādām imūnām slimībām, kādus medikamentus lieto, vai lieto hormonālo kontracepciju, ja tāda ir lietota, kas arī ir viens no riska faktoriem trombozei,” norādīja profesore Sandra Lejniece.

VIEDOKLIS. Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece norāda, ka retās saslimšanas pēc vakcinācijas ar “AstraZeneca" vakcīnu novērotas sievietēm vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un tiek konstatēti vienam līdz pieciem cilvēkiem uz miljonu iedzīvotāju gada laikā / Lauris Vīksne /F64

Vēl lielāks risks ir hormonālās kontracepcijas lietošanai kombinācijā ar smēķēšanu. “Pašlaik nav pamata apšaubīt vakcīnu, taču ir jārīkojas atbilstoši tam, kādas rekomendācijas sniedz Eiropas atbildīgās institūcijas,” sacīja profesore. Viņa aicina izvērtēt datus par to, cik cilvēku dienā Latvijā nomirst no Covid-19 komplikācijām, un paskatīties, kāds ir labums un glābtās dzīvības ar vakcīnām pret to ļoti mazo risku vakcinācijas gadījumā, ja vispār šāds risks pastāvētu.

Ārste gan piebilda, ka pārbaudes turpinās un tiek meklētas antivielas pret trombocītiem, kas saistās ar konkrēta trombocīta virsmas receptoru un, iespējams, ka patoģenēze tiks atklāta. Ja nākamnedēļ pārbaudēs atradīs antivielas, tad, iespējams, varēs runāt, ka ir kāda saistība ar vakcināciju un imūnreakciju.

Vakcīnu kontrole strādā

Imunizācijas padomes vadītāja Dace Zavadska uzsver, ka, vakcinējot miljonus iedzīvotāju, ir sagaidāms, ka izgaismosies retas slimības, retas blakusparādības, un “mūsu uzdevums ir izpētīt un noskaidrot, vai ir cēloņsaistība starp vakcināciju un šīm slimībām”. Pašreizējā situācija liecina par to, ka vakcīnu kontroles un uzraudzības sistēma patiešām strādā.

Imunizācijas padome turpinās sekot Eiropas Zāļu aģentūras un Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Ģimenes ārsti saņems konkrētas rekomendācijas par simptomiem, kuriem ir papildus jāpievērš uzmanība, bet galvenais secinājums pašlaik ir tāds, ka cēloņsakarība starp trombozes gadījumiem un vakcīnu nav pierādīta.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā