Valsts policija konfliktā ar ģenerālprokuroru

Kā Neatkarīgā jau vēstīja, Finanšu izlūkošanas dienesta spējas saskatīt aizdomas teju katrā darījumā un ikvienā personā rada izmeklējamo lietu pārprodukciju, un juristi prognozē, ka “Znotiņas rosināto lietu plūdi iestrēgs Kriminālistikas pārvaldē” . Turklāt šīs struktūrvienības kapacitāte vēl būtiski var samazināties pēc plānotās reformas. No iekšlietu resora to piekomandēs tieslietām, tādējādi darbinieki zaudēs uzplečus un līdz ar tiem arī izdienas pensiju un citus labumus, kas pienākas militarizētas iestādes virsniekiem. Tāpēc gaidāma steidzīga atvaļināšanās.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc iepazīšanās ar šo publikāciju preses konferencē paziņoja, ka tie ir izdomājumi un ka ekspertīžu jaudas esot pietiekamas. Tikmēr paši Ekspertīžu centra darbinieki ir citās domās un ar Latvijas Juristu apvienības starpniecību nosūtījuši vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam, iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un tieslietu ministram Jānim Bordānam, kurā rosina apvienot tieslietu un iekšlietu kriminālistikas ekspertīžu iestādes zem iekšlietu resora jumta vai neapvienot nemaz.

Šis gads bez priekšnieka

Lai arī ģenerālprokurors Stukāns ekspertīžu sastrēgumu neatzīst par īstu problēmu, Valsts policijas darbu finanšu lietu izmeklēšanā viņš vērtē kā sliktu. Kopīgā preses konferencē ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu viņš pavēstīja, ka līdz šim policija finanšu noziegumu izmeklēšanai nav pievērsusi nepieciešamo uzmanību un turpmākie panākumi būšot atkarīgi no tā, kā policijas vadība organizēs darbu. No prokuratūras puses policijai pašlaik tiekot sniegts maksimāls atbalsts, arī valdība ir piešķīrusi papildu līdzekļus, bet - kādiem nolūkiem policija tos tērēs - vai stiprinās finanšu noziegumu izmeklēšanu, tas jau atkarīgs no policijas vadības. Nianse tikai tāda, ka Valsts policijai kopš šī gada sākuma vairs nav priekšnieka. Ints Ķuzis ar iekšlietu ministra gādību tika paskubināts doties pensijā, savukārt pēctecis joprojām tiek meklēts. Varbūt tiks pasludināts šonedēļ, varbūt kaut kad vēlāk.

Viena skaitļa trūkst

Kāda ir līdzšinējā policijas darba kvalitāte finanšu noziegumu izmeklēšanā? Ģenerālprokurors Stukāns ir šādā ieskatā:

“Vai darbs ir apmierinošs? Tas būtu apmierinoši, ja dažu mēnešu laikā varētu tikt skaidrībā un pabeigt lietas. Bet, ja paiet gadi, tad tas nav apmierinoši.” Lai saprastu, vai policija tiek galā ar saviem pienākumiem, vispirms izmeklējamo lietu skaits jāsamēro ar cilvēku skaitu, kas pie tām strādā. Pēc tam jau var analizēt, vai katram izmeklētājam individuāli nav pārāk daudz darba.

Finanšu izlūkošanas dienesta nosūtīto materiālu daudzums ir zināms. Šā gada sešos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests citām tiesībaizsardzības iestādēm turpmākai izmeklēšanai nosūtījis 104 materiālus un 126 ziņojumus, kas satur riska informāciju. Pamatojoties uz nosūtītajiem materiāliem, uzsākti 78 kriminālprocesi saistībā ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Taču, cik izmeklētāju strādā pie šiem materiāliem un ziņojumiem, izpausts netiek.

Policija: tiekam galā

Neatkarīgā vērsās ar attiecīgu jautājumu Valsts policijā, taču atbildi pēc būtības tā arī nesaņēma. Toties preses dienests savas vadības vārdā sniedza plašāku skaidrojumu, no kura izriet, ka ar finanšu lietu izmeklēšanu viss ir kārtībā un Stukāna kritikai nav pamata:

“Šobrīd Valsts policija veiksmīgi tiek galā ar šādu lietu izmeklēšanu. Policijā ir profesionāli, kompetenti un zinoši izmeklētāji, kas spēj kvalitatīvi veikt šādu lietu izmeklēšanu. Jāņem vērā, ka šīs lietas ir sarežģītas, to izmeklēšana prasa laiku - katra lieta ir individuāla un tiek izvērtēts, kā efektīvāk veikt izmeklēšanu. Proti, saskaņā ar kriminālprocesa likumu atkarībā no lietas sarežģītības vienu lietu var izmeklēt viens izmeklētājs, bet var arī izmeklētāju grupa. Saņemot vairāk materiālu un ziņojumu, to izmeklēšanā nepieciešams iesaistīt arī vairāk cilvēkresursu. Konkrētu izmeklētāju skaitu nevaram precizēt, bet varam apstiprināt, ka, izmantojot jau policijas esošos resursus, šobrīd šīs lietas izmeklē lielāks skaits izmeklētāju nekā iepriekš. Proti, tas skaidrojams ar to, ka šādas lietas šobrīd izmeklē ne tikai izmeklētāji no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes, bet arī citām Valsts policijas struktūrvienībām un reģioniem.”

Taču pasūtījums nav izpildīts

Policija uzsver, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir prioritāte gan pasaulē, gan Latvijā. Un tieši tāpat šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana ir viena no Valsts policijas prioritātēm:

“Situācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas un izmeklēšanas jomā nepārtraukti mainās visā pasaulē, tāpēc policija nepārtraukti seko līdzi un uzrauga aktuālo situāciju, lai būtu gatava pilnveidoties un risināt jautājumus, kā stiprināt izmeklēšanas kvalitāti un efektīvāk ar šo problēmu cīnīties.”

Policijas argumentāciju nebūtu pamata apšaubīt, ja vien tās cīņā neizpaliktu svarīgākā sastāvdaļa, proti, notiesājoši spriedumi.

Tieši notiesājošus spriedumus jau vairākkārt Latvijas valdībai pieprasījusi ASV vēstniecība, un kā pirmos sēžam aiz restota lodziņa tā vēlas redzēt likvidējamās bankas “ABLV Bank” īpašniekus. Vislabākais - jau vakar.

Taču, ja lietas netiek nosūtītas tiesām, tiesas nevienu neliek cietumā. Sabiedroto pasūtījums nav izpildīts.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā