Covid-19 veicina telekomunikāciju attīstību Latvijā
“Tet” tiešsaistes prezentācija 8. februārī sniedza pārskatu par 2020. gada rezultātiem un pieteica 2021. gada jaunievedumus. No telekomunikāciju lietotāju viedokļa pamanāmākiem jābūt paplašinājumiem “Tet” klientu pieejā televīzijas un filmu pārraidēm. Cilvēku ikdienas uzturēšanai Covid-19 apstākļos vēl jo nozīmīgāki ir elektroniskie sakari starp viņu dzīves un darba vietām, sakari ar veikaliem, izglītības, valsts pārvaldes u.tml. iestādēm, bet šajos gadījumos telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji tiek pamanīti tikai tad, ja sakari traucēti.
Uzņēmuma pirmās personas loma pašreiz uzticēta Uldim Tatarčukam (attēlā), jo pagājušā gada decembrī ar pateicību par 14 gados paveikto no valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora amatiem tika atlaists Juris Gulbis. Šā gada nodomus umus attiecībā uz televīziju akcentēja tas, ka līdzās U. Tatarčukam uzstājās “Tet” izklaides pakalpojumu direktore Inga Alika-Stroda.
Pagājušajā gadā “Tet” grupa strādājusi ar 222,6 miljonu eiro apgrozījumu. Šis rādītājs mazliet zemāks nekā 2019. gadā, jo Covid-19 stimulē nebūt ne visus telekomunikāciju izmantošanas virzienus. Praktiski izbeigti klātienes pasākumi, kuru organizācija un norise iepriekšējo gados vairs nebija iespējama bez informācijas tehnoloģiju izmantošanas. Tāpat izbeidzies gan ienākošais, gan izejošais tūrisms, kura dalībnieki izmantoja komunikāciju tehnoloģijas, lai informētu par savām gaitām. Darbību apturējušie uzņēmumi vairs sevi nereklamē elektroniskajā vidē, Latvijā turpina samazināties iedzīvotāju skaits.
Jau iepriekš “Tet” bija sācis darbības jomu diversifikāciju uz uzņēmies elektrības tirgošanu. Šajā virzienā klientu skaits pērngad audzis par 22% un pārsniedzis 110 000 klientu atzīmi, sasniedzot 14% kopējā tirgus daļu. Pērn turpinājuši augt uzņēmuma eksporta ienākumi par optisko tīklu būvniecību Vācijā u.tml.
Liela daļa no “Tet” apgrozītās naudas pārkrāmēta Latvijas valsts kasē kā nodokļi ap 50 miljoniem eiro gadā un puse no 32,8 miljonus eiro lielajām dividendēm atbilstoši Latvijas valsts kapitāla daļai uzņēmumā. Tomēr “Tet” pietiek līdzekļu arī ieguldījumiem virs 32 miljoniem eiro gadā.
Ar ieguldījumiem televīzijas risinājumā “Tet+” pakāpeniski tiks aizstāta “Shortcut” platforma. I. Alika-Stroda vēstīja, ka tas šajā pavasarī “Tet+” skatītājiem sniegs iespēju pašiem izvēlēties televīzijas kanālus, kā arī tos apvienot ar straumēšanas pakalpojumu. jaunievedums pašlaik ir testēšanas stadijā un vēl nav precīzi pasakāms datums, kad tas atvērsies patērētājiem. Skatītāji varēs izdarīt izvēles starp aptuveni 100 televīzijas un straumēšanas kanāliem, kur pieejami vairāk nekā 13 000 filmu un seriālu sēriju. Uzņēmums ir pārliecināts, ka, pretēji iedzīvotāju kopskaita samazinājumam, atlikušo vidū turpinās pieaugt to cilvēku skaits, t.i., īpatsvars, kuri paši vēlas veidot savu televīzijas kanālu piedāvājumu, par to arī nedaudz piemaksājot.
Televīzijas segmentā jāsaskaras ne tikai ar piedāvājumu paplašināšanos, bet arī ar to sašaurināšanos politisku apstākļu dēļ. “Tet” ir vērsies pie vairākām Latvijas valsts iestādēm ar jautājumu, vai drīkst noslēgt jaunu līgumu par piecu Krievijas izcelsmes TV kanālu satura izplatīšanu. Proti, vai to izplatītāji dabojas atbilstoši Latvijas likumiem, Latvijas lēmumiem pievienoties ES sankcijā m pret Krieviju utt. I. Alika-Stroda uzvēra, ka “Tet” interesējas tikai par iespējamo līgumslēdzēju juridisko statusu, nevis viņu produktu saturu. Savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir pieņēmusi lēmumu uz gadu aizliegt retranslēt programmu “Rossija RTR” tieši satura dēļ. Grūti saprast, kā šie ierobežojumi darbosies apstākļos, kad 'Tet” u.c. telekomunikāciju uzņēmumi iegulda lielus līdzekļus un pūles, lai jebkura viedierīce būtu pievienojama vispasaules tīmeklim.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
