#

Svētdiena, 26.oktobris

Vārda dienas: Amanda, Amanta, Kaiva

+4°C 4 m/s D uz plkst.14

Saule lec 07:21, riet 16:53

Starp Roju un Mērsragu nav strīdu par budžeta un mantas dalīšanu

Rojas novada dome ir nosūtījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) pieprasīto informāciju par to, kādi pēc novada sadalīšanas varētu būt Rojas un Mērsraga 2011.gada budžeti un parādsaistības un kā tiks sadalīti kustamie un nekustamie īpašumi. Nekādi strīdi starp Roju un Mērsragu par šiem jautājumiem nav radušies, aģentūrai LETA apstiprināja gan Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa ("Demokrāti.lv"), gan no Mērsraga ievēlētais novada domes deputāts Lauris Karlsons (LPP/LC).

Pieprasītā informācija, kuru Rojas novada domes deputāti balsojot vienbalsīgi akceptējuši ārkārtas sēdē, RAPLM nosūtīta jau 13.jūlijā, lai gan noteiktais termiņš bijis 30.jūlijs.

Paredzot, kuri īpašumi nonāks Rojas īpašumā un kuri tiks Mērsragam, par pamatu tika ņemta situācija vēl pirms abu pašvaldību apvienošanas 2008.gadā, tāpēc par šiem jautājumiem strīdi neradās, skaidroja Kārkliņa. Savukārt Karlsons pastāstīja, ka neviena pašvaldības kustamā manta "nekarājas gaisā" un katram transporta līdzeklim ir savs konkrēts pielietojums. Esot skaidrs, ka autobuss, ar kuru pārvadā Rojas skolēnus, paliks Rojai, tāpēc te nekādi strīdi nevar rasties, skaidroja Karlsons.

Neesot bijis strīdu arī par parādsaistībām - pāris nelieli īstermiņa kredīti tikšot atdoti šogad, kamēr novads vēl nebūs sadalījies, savukārt ilgtermiņa kredīti piesaistīti konkrētai vietai un objektam, un arī šajā jautājumā domstarpību nav, teica Karlsons.

Savukārt, lemjot par to, kādi varētu būt Mērsraga un Rojas budžeti, ņemts vērā iedzīvotāju skaits. Tā kā Rojā iedzīvotāju ir vairāk nekā Mērsragā, arī no kopējā Rojas novada budžeta Rojai varētu tikt aptuveni divas trešdaļas, bet Mērsragam - viena trešdaļa, sacīja Karlsons.

Rojas novada dome gan pašlaik nevēlas publiskot RAPLM nosūtīto informāciju par plānoto budžeta, mantas un parādsaistību sadalījumu, jo pašvaldības sniegtā informācija vēl tiks vērtēta. Ir jāsaņem akcepts šādam dalījumam, uzsvēra Kārkliņa.

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanas Rojā un Mērsragā varētu notikt jau šī gada rudenī, mēnesi pēc 10.Saeimas vēlēšanām, informēja Karlsons.

Jau ziņots, ka, atbalstot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres Dagnija Staķes (ZZS) ierosinājumu, 8.jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja atzinumu par Rojas novada administratīvās teritorijas robežas grozīšanu un Mērsraga novada izveidošanu. Minētais atzinums tiks iesniegts Saeimā turpmāko lēmumu pieņemšanai.

Atzinums paredz izveidot Rojas novadu un Mērsraga novadu tajās administratīvajās teritorijās, kurās novadu veidojošās bijušās pagastu pašvaldības darbojās līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

MK atzinums tika sagatavots, lai nodrošinātu tālāku virzību grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kuru ierosinājuši vairāki Saeimas deputāti un kurš paredz papildināt likumā noteikto novadu uzskaitījumu ar Mērsraga novadu.

30.jūnijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma lūgt Rojas novadu iesniegt visu informāciju par pašvaldības budžetu, pienākumiem un funkcijām, un tikai augustā komisija pieņems politisku lēmumu par Mērsraga atdalīšanu no Rojas novada.

Līdz ar to tehniski nav iespējams, ka jaunās vietējās pašvaldības vēlēšanas varētu notikt vienlaicīgi ar Saeimas vēlēšanām.

Rojas novads 2008.gada 14.jūlijā izveidojās brīvprātīgi apvienošanās rezultātā.

Lielākā daļa Rojas novada iedzīvotāju, kuri šī gada sākumā piedalījās publiskajā apspriešanā, atbalstīja Rojas novada administratīvās robežas grozīšanu. Par Rojas administratīvās teritorijas robežu grozīšanu kopumā nobalsojuši 882 iedzīvotāji, bet pret - 31 iedzīvotājs.

Pavisam aptaujā par Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu piedalījušies 913 Rojas novada iedzīvotāji jeb 18,08% no kopējā vēlētāju skaita. Mērsraga pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu balsojuši 856 iedzīvotāji, bet pret - seši iedzīvotāji. Savukārt Rojas pagastā reģistrētajās anketās par robežu grozīšanu nobalsojuši 26 iedzīvotāji, bet pret balsojuši 25.

Mērsraga pagasta pārvaldē reģistrētas 862 iedzīvotāju anketas, bet Rojas pagastā - 51 anketa. Līdz ar to publiskajā apspriešanā piedalījušies 58,1% no Mērsraga pagasta vēlētājiem.

13.aprīlī Rojas novada domes ārkārtas sēdē deputāti ar 13 balsīm "par" un vienu balsi "pret" atbalstīja Mērsraga vēlmi atdalīties no Rojas novada.

DALĪTIES AR ŠO ZIŅU

Komentāri (5)
#
He

Rezultāts loģisks, jo:

Varbūt paspriežam, ko Mērsrags ir ieguvis no apvienošanās....
Tīra matemātika...ir tikai no Mērsraga ņemts...

#
Talsinieks

Vēl rajona laikos mērsrzdnieki vienmēr aktīvi cīnījas par infastruktūras u.c. finansējumu, bet Rojas galva bieži nemaz neieradās, jo bija "saguris".

#
Buks

Mērsradznieki vienmēr sasniedz mērķus, bet rojenieki sapņo par aizgājušo Lismenta laiku

#
Vietējais patriots

Cik varu spriest pēc publiski pieejamās informācijas, tad Žoluds tagad vēlas pasaimniekot (tikpat nadzīgi, kā Rojas ostā) arī Mērsraga ostā - no ostas valdes izvēlot vienīgos mērsradzniekus, ieliekot sevi un vēl vienu rojenieku!
Malacis!!!
Skaidri un gaiši visiem parādīja - es te tagad noteikšu, vai šo te kuģi pieņems Mērsraga osta, vai Rojas osta!? (Var trīs reizes minēt...)
Ja Žoludam būtu kādas sirdsapziņas paliekas, tad inteleģents cilvēks būtu atstājis Mērsraga ostas valdē kaut vienu Mērsraga deputātu. Bet nē- ja grābj, tad visu un uzreiz!!!
Ja esmu slīkonis, tad pie reizes taču jāpagrābj līdzi arī kaimiņš!
Nez vai tikpat naski vēlētos pārņemt Mērsraga ostu, jā tā būtu švakāka par Rojas ostu???
Un pat mani, kas nav saistīta ar šo novadu, mulsina rojenieku augstprātība.
Un doma- mūsu patiesība ir vienīgā pareizā patiesība!
Lai veicas mērsradzniekiem izrauties no rojenieku ķetnām!!!

#
haritis

tātad jauns novads? :D

Pievienot komentāru

Vārds *

Ziņojums *