Romualds Ražuks: Onkoloģija no nāves punkta ir izkustējusies
 
ROMUALDS RAŽUKS: «Uz rezultātu vērsta ārstēšana nav tikai inovatīvo medikamentu pieejamība un lietošana, bet gan multidisciplinārs process, kurā sava atbildības daļa ir gan pacientam, gan ārstiem, personālam, zāļu piegādātājiem un pārējām iesaistītajām pusēm.» ©Ilze Zvēra/F64

Intervija ar medicīnas doktoru, Onkoloģisko pacientu atbalsta deputātu grupas vadītāju, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku.

- 12. jūnijā ieplānota Saeimas apakškomisijas sēde par situāciju valstī onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā. Kas ir tās iniciators?

- Jau divus ar pusi gadus ir izveidota un strādā onkoloģisko slimnieku atbalsta grupa, kurā iesaistījušies 30 no 100 deputātiem. Regulāri apvienojam Sabiedrības veselības apakškomisijas un šīs grupas sēdes. Tāpat katrā Saeimas sesijā vairākkārt tiek skatīta situācija onkoloģisko slimnieku ārstēšanā, lai redzētu progresu.

Grupas darbības mērķis ir panākt lielāku finansējumu onkoloģisko slimnieku ārstēšanai. Atzīmēšu, ka praktiski pirms gada - 30. maijā - Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.-2020. gadam. Plāns ir izstrādāts ar mērķi uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā ļaundabīgo audzēju lokalizācijās ar biežāko saslimstību, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti un paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību. Plāns paredz papildu finansējumu onkoloģisko slimību diagnostikai un kompensējamiem medikamentiem. Deputātu grupa un Veselības apakškomisija ļoti rūpīgi seko un vērtē programmas īstenošanas pasākumus un sasniegtos rezultātus visās iesaistītajās pusēs, sākot no pacientu organizācijām, līdz pat ministrijai.

- Kā jūs raksturotu esošo progresu, jo mēs visi zinām, ka finansējums onkoloģijai ir palielināts, bet tādu reālu uzrāvienu neredzam. Vai ir nepamanāmie veiksmes stāsti?

- Ir labi veiksmes stāsti, tostarp Zaļais koridors. Es uzskatu, ka ģimenes ārsti šo iespēju neizmanto pilnā apmērā - Zaļais koridors paredz, ka pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem - bez rindām, bez kvotām, bez maksas - maksimāli ātri tiek veikti izmeklējumi un nepieciešamības gadījumā uzsākta ārstēšana.

Otrs veiksmes stāsts ir inovatīvo pretvēža valsts apmaksāto medikamentu klāsta būtiska paplašināšana - ja vēl pagājušajā gadā tādi bija pieejami tikai daži, tad tagad jau desmit dažādi inovatīvi medikamenti ir iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, bet līdz gada beigām būs jau 12. Tas nozīmē, ka būs pieejami jauni medikamenti 12 dažādām vēža formām, tajā skaitā plaušu vēzim ar metastāzēm. Tādējādi mēs inovatīvo medikamentu pieejamībā pietuvojamies Igaunijas un Lietuvas līmenim.

- Kas ir jādara tagad, kad zāļu pieejamība ir uzlabota, jo ar to vien sekmīgai vēža ārstēšanai ir par maz.

- Mums ir jāiet tālāk - tāpat kā visā medicīnas sistēmā, arī onkoloģijā būtiska ir personalizētās ārstēšanas ieviešana. Šobrīd pacientiem tiek piemērota ārstēšana, vadoties pēc vēža formas, kas noteikta ar rentgenogrammām, datortomogrammām un tamlīdzīgi, vai arī tiek veikta biopsija vai operācija, kuras laikā iegūtos paraugus vizuāli izvērtē patologs, izmantojot tā sauktos stikliņus. Ieviešot personalizēto ārstēšanu, tiek izmantota ģenētiskā izpēte. Katram no mums ģenētiskais kods ir īpašs, katram no mums raksturīgs, un līdz ar to katra šūna to satur. Izvērtējot ģenētiski, var precīzi noteikt, kādas hromosomas tiek bojātas, kas ir nepareizi, kāpēc ir radusies onkoloģiskā saslimšana.

Pēc ģenētiskās izpētes rezultātiem, atbilstoši pasaules onkoloģijā daudzu gadu laikā izstrādātajām tabulām, tiek pielietoti konkrētajam slimniekam atbilstoši medikamenti. Varu salīdzināt: ja tagad ar zālēm šaujam kā ar lielgabalu, tad personalizētajā ārstēšanā kā ar snaipera šauteni - precīzi mērķī. Pasaules statistikas dati liecina, ka ar šādu pieeju onkoloģijas pacientu dzīvildze var pieaugt pat par pieciem gadiem arī tad, ja izveidojušās metastāzes. Es domāju, ka līdz ar personalizētās ārstēšanas ieviešanu efekts būs jūtams - protams, ka ne visos gadījumos varēsim garantēt izcilus rezultātus, jo gadījumi ir dažādi - mēs taču zinām, ka pēdējos gados ar audzēju strauji no dzīves aizgājuši arī ļoti slaveni un bagāti cilvēki, kuriem bija iespēja saņemt pašu labāko, kas ir pasaulē.

- Kas ir nepieciešams, lai ieviestu personalizētu ārstēšanu, kas balstās uz ģenētikas datiem?

- Ir sākusies RAKUS Patoloģijas centra pārbūve, kas paredz atjaunot ne tikai pašu ēku, bet arī būtiski mainīt saturu - tiek iegādātas mūsdienīgas laboratoriju iekārtas, kurā varēs veikt pilnvērtīgus morfoloģiskos un ģenētiskos izmeklējumus. Profesors Sergejs Isajevs, kas ir vadošais Latvijas patologs, personīgi vada laboratorijas pārbūves procesu. Pēc rekonstrukcijas šī laboratorija būs vadošā Baltijā un, iespējams, pat plašākā reģionā. Aparatūra tiks iegādāta jau šogad, bet celtniecības darbus, visticamāk, pabeigs nākamgad.

- Diskusiju par zāļu nepamatoti augstajām cenām ir daudz ne tikai Latvijas līmenī, bet visā Eiropā. Vai ir sviras, kas varētu likt zāļu ražotājiem samazināt cenu, lai mums būtu iespēja izglābt vairāk cilvēku?

- Diskusijas ar zāļu ražotājiem norit nemitīgi - faktiski tas ir liels organizatoriskais darbs, ko veic Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests. Arī Eiropas Komisijā ir aktualizēts jautājums par zāļu cenām, jo ne tikai Latvijai, bet arī bagātajām Eiropas valstīm inovatīvo medikamentu iegāde ir liels finanšu slogs. Latvijā naudas visam nepietiek, tas ir skaidrs, taču esam ieplānojuši vērsties pie valdības ar Saeimas atbalstīto lūgumu piešķirt papildus 3,24 miljonus eiro uroloģisko onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Piebildīšu, ka vēža savlaicīgai diagnostikai ir nepieciešama jaunas magnētiskās rezonanses, datortomogrāfijas, sonoskopijas un citu veidu iekārtas, kas dod iespēju, kombinējot dažādas metodes, iegūt pilnvērtīgus diagnostikas datus ne tikai uroloģijas, bet arī citām vēža formām. Ministru prezidents ir solījis šo naudu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

- Vai, ieviešot personalizētu ārstēšanu, ir cerība, ka samazināsies kopējās izmaksas viena pacienta ārstēšanai?

- Mums ir ļoti svarīgi, lai ar iespējami zemākiem finanšu resursiem tiktu panākts maksimālais efekts. 12. jūnija sēdē savu dalību apsolījis profesors Francisco Rocha Gonçalves no Portugāles, kura ziņojums ir saistīts ar pieredzi par uz rezultātu vērstu ārstēšanu. Uz rezultātu vērsta ārstēšana nav tikai inovatīvo medikamentu pieejamība un lietošana, bet gan multidisciplinārs process, kurā sava atbildības daļa ir gan pacientam, gan ārstiem, personālam, zāļu piegādātājiem un pārējām iesaistītajām pusēm, lai kopējiem spēkiem pagarinātu slimnieku darbspējas periodu un pēc iespējas ilgāk saglabātu dzīves kvalitatīvos rādītājus. Mēs pieaicināsim arī citus nozares ekonomistus. Tas būs pamats nākamajam sarunu raundam ar zāļu izgatavotājiem, jo mūsu uzdevums ir nepārmaksāt, bet gan iegūt papildu ārstēšanas iespējas. Kopā runāsim par to, cik gatavi zāļu ražotāji ir iesaistīties šādā procesā, ko var piedāvāt un pie kādām diagnozēm varētu ieviest uz rezultātu vērstu, ekonomiski efektīvāku ārstēšanu. Viens no veidiem, kā to sasniegt, - maksāt par zālēm, balstoties uz sasniegto rezultātu cilvēka atveseļošanas procesā.

- Uz rezultātu vērsta ārstēšana, kā arī jebkurā citā gadījumā būtiska ir pacienta attieksme un līdzdarbošanās. Kā panākt, lai valsts netērē līdzekļus to cilvēku ārstēšanā, kuri paši nemaz tā īsti nevēlas to darīt?

- Mums ir Hipokrata zvērests, un mēs nevaram dalīt cilvēkus sociālajās grupās - pieejamībai adekvātai veselības aprūpei un ārstēšanai ir jābūt katram cilvēkam. Ir saprotams, ja zāles, kas maksā desmitos tūkstošu, ir izņemtas, bet netiek lietotas, tas faktiski ir kaitējums valstij un citiem slimniekiem, šo naudu varētu izmantot cita cilvēka ārstēšanai, kurš tiešām to vēlas un ievēro visus priekšnoteikumus. Tas, ka zāles tiek izrakstītas tikai vienam mēnesim, bet ne trim, ietaupa finansējumu, un tiek iegūti labāki rezultāti - zinām, ka ne visi cilvēki ir ļoti disciplinēti - došanās pie ārsta ik mēnesi dod labāku rezultātu, jo ārsts seko arī nepieciešamajām atkārtotajām pārbaudēm un slimības gaitai. Tas ir tikai viens no veidiem, kā disciplinēt pacientus. Es teiktu, ka finansējums ir tikai pirmais solis, lai sasniegtu labākus rādītājus, - papildu spēkus prasa gan atkārtotās pārbaudes, gan citas lietas, taču mums ir jācīnās par katru cilvēku. Mūsdienīgas, uz rezultātu vērstas ārstēšanas metodes dod iespēju arī onkoloģiskajiem slimniekiem pilnvērtīgi dzīvot un strādāt, tādējādi dodot gaismu ceļā ne tikai katram individuāli, bet Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

***

VIEDOKLIS

Onkoloģe Signe Plāte vēsta:

- 12. jūnijā ieplānotās Saeimas apakškomisijas sēdes, kurā piedalīsies arī onkoloģijas speciālisti, mērķis ir akcentēt medikamentozās terapijas pilnveidošanu kā vienu no onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas rezultātu uzlabošanas veidiem un iezīmēt tālākās darbības plānu. Šobrīd sasniegtie rezultāti ir izcili Latvijas situācijai, jo pieejamo medikamentu klāstu papildinājušas zāles plaušu vēža ārstēšanai; jauna kombinācija krūts vēža gadījumos un zarnu vēža ārstēšanai. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti arī divi medikamenti neiroendokrīnam vēzim. Šā brīža aktualitāte ir plaušu vēzis, hematoloģijas un uroloģijas vēži.

Taču, skatoties plašākā kontekstā, mūsu valsts Eiropā joprojām ir pašā pēdējā vietā. Gribam uzsvērt medikamentu nozīmi onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā un iestrādāt tālākos kompensējamo zāļu saraksta uzlabošanas plānus.

Medikamentozā ārstēšana ir ilgtermiņa process

Jāatzīst, ka ar medikamentiem vien uzlabojumu var panākt, bet ne tik lielu un ar tūlītēju efektu, tāpēc aktuāla ir arī ķirurģija un sistēmiska pieeja ārstniecības procesam. Pašlaik ir daudz diskusiju - zāles ir dārgas, bet rezultātu neesot. Uzsvēršu, ka rezultāti ir labi - mūsu IV stadijas pacienti dzīvo trīs, piecus un pat septiņus gadus - onkoloģisko saslimšanu gadījumos tie ir ļoti labi sasniegumi, turklāt tas ir rezultāts, kas dod pienesumu visai valsts tautsaimniecībai, ne tikai vienam indivīdam un viņa ģimenei. Lai mēs objektīvi varētu spriest par rezultātiem un pieņemt tiem atbilstošus turpmākos lēmumus, ir jābūt korektai un precīzai uzskaitei, kādas šobrīd nav, tostarp nav korekta datu sadalījuma pa stadijām, vēžu apakštipiem un tamlīdzīgi. Neprecīza datu uzskaite dod iespēju katram ar cipariem spekulēt pēc saviem ieskatiem un izpratnes. Otrkārt, ir jābūt kompleksai pieejai ne tikai ārstniecībā, bet arī profilakses pasākumos un skrīningā, kā arī, likumsakarīgi, kompleksai terapijai ar reālu multidisciplināru pieeju. Šobrīd Veselības ministrija pie tā strādā, kas vērtējams kā pozitīvs solis. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka arī valstīs, kur sistēma ir sakārtota, rezultāti redzami tikai pēc pieciem desmit gadiem.

Personalizēta pieeja - efektīvāka ārstēšana

Personalizēta medicīna, tajā skaitā onkoloģijā, ir kopējais veselības aprūpes virziens un nākotnes ikdiena. Taču šobrīd par to grūti runāt - ja Latvijā nav pat parastu hospisu, tad, saprotams, ka pilnīgi visu pieejamo finansējumu nevar ieguldīt personalizētā onkoloģijā. Vienlaikus mums personalizētajā ārstniecībā ir ļoti labi piemēri. Paskaidrošu, ka personalizētā onkoloģija balstās uz trim vaļiem: diagnostika (gēnu noteikšana vēža audos, kas var būt gan kopējās gēnu kartes vai konkrētas mutācijas noteikšana), zināšanas, kādam vēža tipam kādi pasākumi ir visefektīvākie, un zāļu pieejamība. Lēnām Latvijā attīstām visus trīs personalizētās onkoloģijas priekšnoteikumus, taču pieejamība jaunajiem medikamentiem ir dramatiski zema - pareizāk sakot, jaunākos inovatīvos medikamentus valsts apmaksāt nespēj, arī testus un gēnu kartes pacienti apmaksā paši. Taču svarīgi, ka arī šī joma ir attīstības procesā. Lai to īstenotu, ļoti palīdz ziedot.lv, sabiedrība un dažādas organizācijas, kā arī vērojama arvien lielāka Veselības ministrijas izpratne, kas onkoloģijas pacientu intereses aizstāv Saeimā.

Naudai jānonāk līdz mērķim

Tā finansējuma daļa, ko Latvijā no kopējā onkoloģijas jomai paredzētā naudas apjoma atvēl zālēm, ir kritiski maza. Citās valstīs proporcijas ir savādākas, tāpēc arī mums par to vajadzētu kārtīgi padomāt. Es saprotu, ka katrā jomā ir savas vajadzības, tāpēc onkoloģijas naudu izšķaida dažādu projektu īstenošanai. Taču Veselības ministrija organizē un piedalās dažādu līmeņu Saeimas sēdēs, kurās skaidro un rāda ciparus, kas raksturo situāciju, lai diskusiju rezultātā tiktu pieņemti pareizākie iespējamie lēmumi. Problēmu vēl arvien ir daudz, bet vismaz ir sākts tās apzināt un pakāpeniski risināt. Kopējā situācija raksturojama ar alegoriju: mēs skrienam pakaļ pasaules vilcienam - pēdējo vagonu vēl neesam noķēruši, bet skrienam! Arī tas ir pozitīvi vērtējams process, jo vēl pirms dažiem gadiem šajā jomā Latvijā valdīja pilnīga stagnācija. Onkoloģijā nav iespējams stāvēt uz vietas, ja neiet uz priekšu, tad tas jau ir solis atpakaļ.