Šķērslis HIV mazināšanā – zināšanu trūkums
Pilnvērtīgas un saprātīgas informācijas trūkums visai Latvijas sabiedrībai par HIV jautājumiem ir viens no būtiskiem šķēršļiem, kāpēc Latvijā neizdodas panākt ievērojamu jauno inficēšanās ar HIV gadījumu samazinājumu, uzskata atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem Agihas vadītājs Andris Veiķenieks. «Mēs varam tikai sapņot, ka mums būs izglītota sabiedrība, tas, ko es vēlos, ir vismaz informēta sabiedrība, un ne tikai par HIV, bet par veselību kopumā,» sacīja A. Veiķenieks.
Gaidot ikgadējo ar AIDS mirušo piemiņas dienu, kas ik gadu tiek atzīmēta maija trešajā svētdienā, Agihas un Latvijas Infektoloģijas centrs vakar rīkoja piemiņas brīdi, kā arī diskutēja par HIV un šķēršļiem sabiedrības drošībai. «Mēs esam situācijā, kad HIV neskar tikai dažas atsevišķas sabiedrības grupas, kurām ir risks inficēties ar HIV, dati rāda, ka šī infekcija skar visdažādākos cilvēkus, turklāt arvien vairāk jaunus cilvēkus vecumā no 19 līdz 39 gadiem,» saka A. Veiķenieks. Viņaprāt, risks sabiedrības drošībai ir ticamas, viegli uztveramas informācijas trūkums par HIV. Izpratne gan lēnām mainās. «Pirms pāris gadiem Saeimā izskanēja jautājums: vai tiešām latviešu tauta ir tik izvirtusi, ka slimo ar HIV. Tagad tomēr ir izpratne, kas ir šī infekcija un ka ir jārīkojas arī politiskā līmenī, lai sasniegtu rezultātus,» stāsta Agihas vadītājs.
«Mūsdienās ir pieejami visi «instrumenti», lai jauno HIV inficēšanās gadījumu skaits būtu nulle. Latvija diemžēl ir tālu no tā,» saka Rīgas Stradiņa universitātes docente Anda Ķīvīte. Visos līmeņos, kur vajadzētu būt sakārtotai situācijai, ir problēmas, piemēram, profilakse veselajiem cilvēkiem - lai neinficētos ar HIV, ir ļoti kūtra, jo tāds izglītošanas darbs praktiski nenotiek. «Mums ir lielas problēmas ar veselības izglītību skolās,» uzsver A. Ķīvīte. Arī situācijā, kad cilvēkam ir atklāts HIV, vai un cik ātri viņš nonāk pie ārsta un cik ātri viņš var saņemt ārstēšanu? Latvijā ir ļoti liels to pacientu skaits, kuri vēršas pie ārsta novēloti un kuriem slimība tiek atklāta jau AIDS stadijā.
Latvijas Infektoloģijas centra ārste Inga Ažiņa uzsver, ka ar mūsdienās pieejamo terapiju nevajadzētu būt nevienam pacientam, kas ar HIV/AIDS nomirst, taču diemžēl Latvijā cilvēki gadiem ilgi «staigā» ar HIV, to nezinot, un, kad nonāk pie ārsta, viņiem jau ir daudz citu slimību, un ārstēšana ir daudz sarežģītāka. «Visā pasaulē arī atceļ kritērijus, kad sākt ārstēt HIV pacientus, HIV infekcija ir kritērijs, bet Latvijā, lai arī notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr kritērijs ir saglabājies,» uzsver ārste. Šis kritērijs ir imunitātes šūnu skaits - HIV pacientam ir jāgaida, lai tas nokrītas līdz noteiktam līmenim, un tad valsts sāk ārstēšanu.