Valdība atbalstījusi papildus gandrīz divu miljonu eiro piešķiršanu Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai tā sakārtotu datu bāzes, pēc kurām atbildīgās iestādes vētīs iedzīvotājus – ir tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apmērā vai nē. Tomēr joprojām ir ļoti daudz neskaidrību. Veselības ministrija faktiski paļaujas uz cilvēku informētību – katram pašam pilnībā jāpārzina sava «nodokļu vēsture» – jo, visticamāk, septembrī, kad iedzīvotājiem piedāvāts samaksāt par veselības apdrošināšanu, datu bāzes vēl nebūs apvienotas un nebūs iespējams noskaidrot, kādā statusā ir katrs pacients.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka datu bāzēm jābūt saslēgtām līdz nākamā gada 1. janvārim, kad reāli spēkā stāsies jaunā valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma, proti, kad visās ārstniecības iestādēs un ārstu kabinetos sāks ņemt vērā, vai cilvēks ir veselībai apdrošināts vai nē.
Bažas par 100%
Ziņu par 1,8 miljonu eiro pieprasīšanu no naudas neparedzētiem izdevumiem pavada sabiedrības neapmierinātība un sašutums - kāpēc jau sākotnēji šie līdzekļi nebija paredzēti un ieplānoti budžetā? Tas, ka datu bāzes būs jāsavieno, bija zināms jau vismaz pirms gada. Piemēram, Saeimā pirms vairākiem mēnešiem notikušajā konferencē par valsts veselības apdrošināšanu eksperti brīdināja, ka datu bāzu savietošana, piemēram, tādas datu bāzes, kāda ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (dati par pensiju, pabalstu saņēmējiem), saslēgšana ar e-veselību var prasīt būtiskus ieguldījumus un laiku. Pēc trim mēnešiem - 1. septembrī - ikviens iedzīvotājs, kurš nav darba ņēmējs un nav arī valsts apdrošināto personu sarakstā, var sākt maksāt veselības iemaksas, taču - kā cilvēks lai uzzina, ir vai nav jāmaksā, ja datu bāzes nav un, visticamāk, septembrī tā vēl nebūs sākusi savu darbu.
Jāsaslēdz 17 iestādes
Datu bāzi veido Nacionālais veselības dienests, un tajā tiks norādīti apdrošinātās personas dati un informācija, kas apliecina medicīniskās palīdzības pieprasītāja atbilstību apdrošinātās personas statusam. Ņemot vērā, ka dzīves laikā persona var būt apdrošināta pēc dažādiem nosacījumiem, būtiski ir izveidot vienotu datu bāzi, kurā būs informācija par veselības apdrošināšanas statusu. Ārstniecības personām, farmaceitiem un arī pašiem apdrošinātajiem cilvēkiem informācija par tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus būs pieejama vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb e-veselībā. Tajā personas statuss jeb pieejamais veselības aprūpes pakalpojumu grozs būs īpaši atzīmēts. Valdība arī apstiprināja noteikumus, kas paredz, ka informāciju par personu datu bāzē iekļauj un aktualizē atbildīgās institūcijas - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un citas - kopā 17 institūcijas. Šie noteikumi attieksies arī uz 228 sociālo pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, sociālās aprūpes centriem) un 119 pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Viss notiekot pēc plāna
Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders skaidro, ka veselības aprūpes finansēšanas likums Saeimā tika apstiprināts pašās gada beigās, turklāt jau pēc budžeta likuma pieņemšanas. «Papildus mūsu jau noteiktajām iedzīvotāju grupām, kuras apdrošinās valsts, Saeimā likumā tika iekļauta vēl virkne šādu iedzīvotāju grupu - kopumā tādas ir 21, un, lai varētu pārliecināties, ka iedzīvotājs atbilst vai neatbilst kādai no šīm grupām, ir vajadzīga vienota datu bāze,» stāsta O. Šneiders. Viņš uzsver, ka pašlaik valstī nav tādas vienotas datu bāzes, kur būtu veselības nozarei nepieciešamā informācija. «Veselības ministrija strādā pēc plāna un iet uz to, lai noteiktajā laikā datu bāzes būtu saslēgtas. Tam jābūt izdarītam līdz 2019. gada 1. janvārim,» saka O. Šneiders. Proti, Veselības ministrijai nav nekādu bažu, ka datu bāzes netikšot saslēgtas vai ka tās nedarbošoties.
Tomēr jau no septembra ikviens var mēģināt e-veselībā vai, ja tādai nav iespēju pieslēgties, Nacionālajā veselības dienestā noskaidrot, vai ir jāveic veselības iemaksas. Tas vistiešāk attiecas uz šiem 100-300 tūkstošiem iedzīvotāju, par kuriem nav skaidrības nevienai iestādei un kuri var palikt bez adekvātas veselības aprūpes 1. janvārī.
