NRA skaidro, kā atšķirt saaukstēšanos no gripas
PALIEC MĀJĀS. Ejot ļaudīs, tu vari negribot uzdāvināt savus vīrusus kādam cilvēkam ar vāju veselību, kuram nāksies slimot daudz smagāk nekā tev ©depositphotos.com

Bargāka vai maigāka elpceļu vīrusu aktivitātes sezona ir katru gadu ap šo laiku. Nākas aizstāt kolēģi darbnespējas laikā, mierināt un dakterēt saslimušu tuvinieku, un klusībā cerēt, ka tevi pašu elpceļu vīrusi liks mierā. Jo sevišķi visbīstamākais – gripas vīruss. Vienmēr ir zināmas izredzes nesaslimt, bet ja slimības izraisītājs tomēr iekļuvis organismā, izvadīt to bez sarežģījumiem. Īsumā atgādināsim, ar ko īsti mums ir darīšana.

Saaukstēšanās

Par saaukstēšanos mēs parasti saucam visas tās elpceļu vīrusu infekcijas, kas nav gripa. Vainīgi ir vīrusi, bet aukstums darbojas kā starpnieks: ja bijusi ilgāka ķermeņa atdzišana, imunitāte strauji krītas, un ceļš vīrusu infekcijām ir daudz brīvāks, tādēļ arī to dēvē par saaukstēšanos. Saaukstēšanās ilgst vidēji nedēļu. Visbiežāk tā sākas ar kakla sāpēm, kas ilgst pāris dienas. Vēlāk parādās arī aizlikts vai pilošs deguns, klepus. Pieaugušajiem temperatūra parasti ir nedaudz virs 37 0C, bet bērniem - augstāka. Pirmajās trīs dienās cilvēka organisms ir vīrusu mājvieta, tādēļ šajā laikā ieteicams palikt mājās, lai infekciju tālāk nenodotu citiem, turklāt slimniekam vajadzīgs miers un atpūta. Vislabāk, ja arī šķietami nevainīgas saaukstēšanās gadījumā cilvēks konsultējas ar savu ģimenes ārstu un saskaņā ar viņa ieteikumiem jau iepriekš ir sarūpējis mājas aptieciņas minimumu šādai vajadzībai. Pamata komplektā parasti iekļauj temperatūru pazeminošus medikamentus, C vitamīnu, deguna pilienus vai ziedes, kā arī sūkājamās tabletes vai izsmidzināmos līdzekļus rīkles gļotādas kairinājuma mazināšanai. Katrā ģimenē ir savas tradīcijas, kā rīkoties, parādoties pirmajiem saaukstēšanās simptomiem un sliktai pašsajūtai. Vieni dzer siltu pienu ar medu, citi - ingvera saknes uzlējumu, vēl citi karsē kāju pēdas sinepju pulvera ūdenī. Ja pašsajūta neuzlabojas pēc pāris dienām, tad gan nepieciešama ārsta palīdzība. Būtiski ir uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, lai ātrāk no organisma izskalotu vīrusa atstātos toksīnus. Ieteicamas ir liepziedu, kumelīšu, aveņu lapu, upeņu un citas tējas. C vitamīnu var uzņemt ne tikai ar uzturu bagātinātājiem, bet arī - ēdot svaigus augļus, dzerot augļu un dārzeņu sulas. Ja temperatūra nav augstāka par 38,5 0C, mediķi parasti neiesaka to pazemināt, jo darbojas aizsargmehānisms, ar kura palīdzību ķermenis cīnās pret infekciju. Pret kakla sāpēm labi palīdz skalošana ar kumelīšu tēju vai citiem nomierinošiem līdzekļiem. Aizlikta deguna gadījumā nepieciešams mazināt tūsku. Te lieti noderēs augu valsts preparāti, kuriem piemīt tūsku mazinoša un sekretolītiska iedarbība, kas veicina ātrāku deguna blakusdobumu attīrīšanu. Ja lieto zāles, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus, stingri jāievēro instrukcija.

Gripa

Lai uzveiktu gripu, ir svarīgi to laikus identificēt. Gripa sākas akūti, reizēm cilvēks var precīzi pateikt, cikos viņš saslimis. Strauji paaugstinās temperatūra (virs 38 0C), parādās lauzoša sajūta kaulos un muskuļu sāpes, sāp galva un acu āboli. Vēlāk var pievienoties arī citi infekciju izraisītāji un citi simptomi. Gripas vīrusu var pārliecinoši diagnosticēt, tikai veicot nepieciešamās analīzes. Gripas vīruss attīstās strauji, tā inkubācijas periods ir vidēji 24-78 stundas, taču cilvēks sāk izdalīt vīrusu apkārtējā vidē jau 24 stundas pirms simptomu parādīšanās un var inficēt citus vidēji piecas dienas. Arī telpās gripas vīruss spēj izdzīvot ļoti ilgi, uz priekšmetu virsmām tas var saglabāties līdz pat desmit dienām. Vārdu sakot, gripas vīruss ir agresīvs un lipīgs.

Būtiska atšķirība, kas gripu padara bīstamāku par «parastu» saaukstēšanos, ir iespējamās nopietnās komplikācijas, no kurām biežāk sastopamās ir bakteriāls deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums, encefalīts, pneimonija, bronhīts, hronisku plaušu slimību un astmas paasinājumi. Lielāko apdraudējumu veselībai rada tieši komplikācijas, nevis pati gripa.

Ja gripas diagnoze tiek apstiprināta pirmo 48 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās, ārsts var nozīmēt specifiskus medikamentus, kuri palīdz ātrāk un efektīvāk cīnīties ar vīrusu. Ja šos medikamentus lieto vēlāk, to efektivitāte mazinās. Ja gripa nav apstiprināta laboratoriski, ārstēšanās ir līdzīga kā saaukstēšanās gadījumā. Ļoti svarīgi ir palikt mājās, jo, turpinot savas ikdienas gaitas, sasirgušais apdraud gan sevi, gan citus. Sevišķi lielu kaitējumu gripa var nodarīt senioriem, kuri vecāki par 65 gadiem, bērniem 0,5-2 gadu vecumā, bērniem, kuri cieš no hroniskām slimībām, sievietēm, kurām gripas epidēmijas laikā iekrīt grūtniecības 2.-3. trimestris, cilvēkiem ar hroniskām sirds un asinsvadu slimībām un hroniskām plaušu slimībām, cukura diabēta un nieru slimību pacientiem, cilvēkiem ar imūnnomākumu, pansionātu un citu slēgtu veselības aprūpes iestāžu iemītniekiem, skolu un bērnudārzu audzēkņiem, veselības aprūpes un izglītības iestāžu personālam un citu profesiju pārstāvjiem, kuru darba specifika prasa nepārtrauktu saskari ar iedzīvotājiem. Vīrusu izplatības laikā un īpaši, ja vīruss jau atnests mājās, ir biežāk jāvēdina un jāuzkopj telpas. Ja gripas ārstēšana ieilgst vairāk par piecām sešām dienām, parādās elpas trūkums, sirdsdarbības traucējumi, spiedoša sajūta krūškurvja rajonā vai asinsizplūdumi un asiņošana, nekavējoties jādodas uz slimnīcu.

Kā izsargājas paši mediķi

Medicīnas darbinieki gripas un citu elpceļu vīrusu aktivitātes sezonā ir pakļauti lielākam inficēšanās riskam nekā vairākums cilvēku, jo viņiem neizbēgami jākontaktējas ar slimiem cilvēkiem, turklāt medicīnas iestādēs vīrusu koncentrācija nereti ir vislielākā. Kā pirmo un galveno aizsardzības pasākumu aptaujātie medicīnas darbinieki min gripas vakcīnas saņemšanu, vēsta Self. Iepriekš gan ziņots arī par gadījumiem, kad amerikāņu mediķi atteikušies vakcinēties un tādēļ pat atlaisti no darba. Taču nav noslēpums, ka vakcīna nenodrošina simtprocentīgu efektivitāti, tāpēc jāievēro arī parastie profilakses pasākumi. Par ļoti svarīgu mediķi atzīst roku mazgāšanu un roku dezinfekcijas līdzekļu lietošanu pirms un pēc katra pacienta apskates. Pat ja pacientam apskates brīdī nav nekādu simptomu, var gadīties, ka vīruss jau ir organismā, un cilvēks var inficēt apkārtējos. Visi zina, ka vīrusi izplatās gaisa pilienu ceļā, cilvēkam runājot, šķaudot, klepojot. Daudzi cenšas no tiem pasargāties, lietojot sejas maskas. Taču pilieni nonāk arī uz apkārtējiem priekšmetiem, kurus aizskaram ar rokām, tāpēc roku mazgāšana ir tik būtiska. Tāpat arī jāatturas ar rokām aizskart savu seju, īpaši degunu un muti, kas var kļūt par infekcijas ieejas vārtiem. Ja sejas maska rada neērtības un visu laiku tiek kārtota un knibināta, tā maz ko dod. Ārsti norāda, ka svarīgāk ir masku nēsāt nevis veselajiem, bet pašam saslimušajam, lai neinficētu citus. Bez īpašas vajadzības nav vēlams arī apmeklēt ģimenes ārsta kabinetu un citas medicīnas iestādes, bet labāk vispirms sazināties ar ārstu telefoniski vai caur elektronisko pastu, lai izlemtu, vai vizīte tiešām ir nepieciešama vai pietiek ar telefonisku konsultāciju.

Ieteikumi vīrusu laikā:

*Ģērbies kā sīpols. Vislabāk ģērbties tā, lai vajadzības gadījumā kādu apģērba gabalu varētu novilkt un uzvilkt atpakaļ. Ja autobusa salons izrādās pārkurināts, atpogā mēteli un noņem cepuri. Lielveikalā novelc mēteli un vadā to līdzi iepirkumu ratos vai atstāj mašīnā stāvvietā. Seko, lai apavi nebūtu mitri.

* Neaizraujies ar lielveikalu ķemmēšanu, par spīti kārdinošajām sezonas izpārdošanām un atlaidēm. Pavisam bez iepirkšanās iztikt laikam gan nevarēs, taču jācenšas savu uzturēšanos slēgtās tirdzniecības centru telpās samazināt līdz minimumam un vispār pēc iespējas mazāk iet uz vietām, kur apgrozās daudz ļaužu, jo sevišķi nav ieteicams vest turp bērnus. Pēc atgriešanās mājās vienmēr kārtīgi jānomazgā rokas.

* Vēdini, uzkop telpas, mitrini gaisu. Vīrusi mīl sastāvējušos gaisu, tāpēc telpas regulāri jāvēdina, kaut arī ārā ir auksts. Ja telpā kāds ir atstājis vīrusus vai joprojām tos izplata, palielinās vīrusu koncentrācija gaisā, jo tie vairojas, un inficēšanās draudi pieaug. Rūpīgi mazgā grīdas un slauki putekļus. Ja gaiss ir sauss, mitrini to ar speciālām ierīcēm vai vienkārši noliekot sildķermeņu tuvumā traukus ar ūdeni. Var iegādāties arī speciālas gaisa mitrināšanas ierīces, arvien populārāki kļūst arī gaisa jonizatori. Aromterapijas piekritēji izmanto aromlampas ar dabiskām ēteriskām eļļām, kam piemīt dezinficējošas īpašības. Ja tas šķiet pieņemami, var savērt krellītes no ķiploku daiviņām.

* Izmēģini tvaika dušu. Tvaiks ir dabisks elpceļu paplašinātājs, kas palīdz atbrīvot aizliktās deguna ejas, sašķidrināt krēpas un sekmēt to izvadīšanu. Lai veiktu šo procedūru, pirms iešanas dušā kādu brīdi tecina karsto ūdeni. Kad visapkārt ceļas tvaiks un vannasistabas spogulis ir norasojis, noregulē savu parasto mazgāšanās temperatūru un iet dušā, ieelpojot tvaikus. Var pievienot ūdenim arī dažus pilienus eikalipta, Austrālijas tējas koka vai citas ēteriskās eļļas, kam piemīt pretmikrobu iedarbība. Šai procedūrai neder dušas sporta klubā, pirtī vai citā publiskā iestādījumā, jo tur koncentrējas pārāk daudz dažādu mikrobu.

* Ēd pilnvērtīgi, bet mēreni. Nepareizs uzturs vājina organisma aizsargspējas jebkurā gadalaikā. Saaukstēšanās slimību profilaksē, kā zināms, ievērojama loma ir C vitamīnam, ko pašlaik vēl var uzņemt ar uzturu. C un E vitamīni ir antioksidanti, kas stiprina imunitāti un zināmā mērā rada priekšnosacījumus, lai organisms slimības gadījumā ātrāk veseļotos. Beidzamajā laikā īpaši tiek akcentēta cinka nozīme gan slimību profilaksē, gan atlabšanas procesā. Pasaulē iecienīti ir cinku saturoši pretsaaukstēšanās līdzekļi, jo novērots, ka tie palīdz pat uz pusi samazināt slimošanas ilgumu un simptomu smagumu. Par cinka uzņemšanu jārūpējas katru dienu, jo organisms neveido cinka rezerves. Uzturā cinka avoti ir liellopu gaļa, cūkgaļa, jūras produkti, aknas, diedzēti kviešu graudi, ķirbju sēklas, sezama sēkliņas, ķiploki, zirņi, pētersīļi, brūnie rīsi, sēnes, tumšā šokolāde, Brazīlijas rieksti, pistācijas u.c. Ja negribas ēst, nevajag sevi piespiest. Daži eksperti iesaka slimības laikā samazināt kaloriju patēriņu, pat ja ēstgriba ir saglabājusies.

* Iebaudi cāļa zupu, ja esi saaukstējies. Senāk bija pašsaprotami, ka slimnieka ēdināšanai jāvāra vistas buljons. Reizēm to sauc par «vecmāmiņas penicilīnu». Jau 12. gadsimtā cāļa zupu deva tiem, kuri saaukstējušies, lai atvieglotu viņu pašsajūtu. Zinātnieku attieksme pret zupas efektivitāti pārsvarā ir skeptiska, tomēr atsevišķos pētījumos esot iegūti dati par to, ka cāļa zupa kaut kādā veidā spēj bremzēt iekaisumu izraisošo vielu rašanos, kas izdalās vīrusu ietekmē. Bet varbūt saaukstētais cilvēks sāk justies labāk jau tāpēc vien, ka, vārot un pasniedzot vistas zupu, par viņu kāds no sirds rūpējas.

* Kad vien iespējams, staigā kājām, doties slēpot vai slidot. Tas labvēlīgi ietekmē visas organisma funkcijas; paātrinās un padziļinās elpošana, uzlabojas plaušu ventilācija un organisma apgāde ar skābekli, līdz ar to vairāk skābekļa tiek smadzenēm, sirdij un citiem orgāniem. Tikai jāizvēlas sev piemērota slodze, lai atgriežoties būtu jūtams patīkams nogurums, nevis spēku izsīkums. Kad esi saaukstējies, no aktīviem ziemas priekiem jāatturas, bet der mierīgi paelpot svaigu gaisu, ja jūties pietiekami labi.

* Izgulies un nestreso. Tas vīrusu sezonā ir ļoti svarīgi. Dažkārt cilvēki saka: es vienmēr saslimstu tieši nelaikā, kad gaidāmi ļoti atbildīgi pasākumi, kas jau tā rada milzīgu spriedzi. Spriedze vienmēr samazina organisma pretestības spējas, un uz šā fona slimība attīstās sparīgāk. Toties smiekli un jautrība samazina stresa hormonu līmeni un vairo organisma spēju pretoties infekcijām.

* Neesi vientuļš. Pārsteidzošs fakts: jo daudzveidīgāki ir cilvēka sociālie kontakti, jo vairāk draugu un kaimiņu, ar kuriem viņš uztur attiecības, jo lielāka ir pretošanās spēja infekcijas slimībām. Savukārt vientuļnieki slimo biežāk, lai gan varētu domāt, ka, neejot sabiedrībā, viņiem ir mazāk iespēju inficēties. Iespējams, tas tāpēc, ka vientuļniekiem ir augstāks stresa līmenis, kas kopumā negatīvi ietekmē imūnsistēmu. Imunitātei nāk par labu arī pieskārieni un apskāvieni - tātad neaizmirsīsim samīļot sev tuvos cilvēkus.

 
Komentāri 5 Skatīt [5]
Skatīt komentārus [5]