Pēteris Apinis: Bažas, ka papildu nauda medicīnai tiks farmācijai

Šobrīd ir ieildzis ģimenes ārstu streiks, top jauns veselības finansēšanas likums. Tostarp tiek gatavots Latvijas ārstu kongress, kas sāksies 21. septembrī. Tie ir atsevišķi temati, kas faktiski apvienojas vienā: Latvijas iedzīvotāji ir satraukti par veselības aprūpi kā tādu. Par to šodien intervējam Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini.

- Vai Latvijas sportisti aizbrauks uz Phjončhanas olimpiskajām spēlēm? Varbūt viņi tiks diskvalificēti - līdzīgi kā Krievijas sportisti - antidopinga politikas neesamības dēļ?

- Mana prognoze ir tāda, ka pēc dažiem mēnešiem premjerministrs Māris Kučinskis uzņemsies vadīt Veselības ministriju un problēmas atrisinās.To, ko esošā Veselības ministrijas vadība ir izdarījusi ar Valsts sporta medicīnas centru un tā antidopinga nodaļu, vienkāršāk salīdzināt ar izvarošanu.Protams, ja valsts antidopinga līderim piedāvā algu, kas nedaudz pārsniedz minimālo, viņš mīļā miera labad aiziet strādāt uz pārjūras kaimiņvalsti zemākā amatā par daudzkārt lielāku algu. Lai saglābtu Latvijas sportistu starptautisko piedalīšanos un antidopinga sistēmas caurspīdību, Latvijai jāveic trīs darbi - antidopinga struktūrai jākļūst no ministrijas neatkarīgai, valstij jānodrošina atbilstošs finansējums un jāatrod vadītājs. Bet vadītājam jābūt mediķim, sportistam un līderim. Ja viena faktora nav, saglābt antidopinga sistēmu neizdosies, un mūsu sportisti brauks nevis Phjončhanā, bet Siguldā.

- Kāpēc jūs aizgājāt no Latvijas Sporta federāciju padomes? Negribējāt pildīt deklarāciju kā amatpersona?

- Tas bija sabiedrisks darbs, par ko neesmu saņēmis nevienu santīmu. Protams, bija interesanti divas reizes pārstāvēt Latviju augstākajos pasaules sporta teorētiskajos forumos, iepazīties ar vadošajiem sporta mediķiem un antidopinga speciālistiem. Man nav grūti aizpildīt deklarāciju - pretēji mūsu politiķiem nevienam neko neesmu aizdevis, ne no viena neesmu aizņēmies. Problēma ir apstāklī, ka man nāktos saskaņot visas manas darbavietas, visas žurnālu redakcijas, ko vadu vai kur esmu iekļauts redkolēģijā, lekcijas, ko lasu dažādās pasaules valstīs. Sīkums par to, ka jāsaskaņo pie mūsu ministra. Ja es lūgumu saskaņot savu profesionālā medicīnas žurnāla redaktora darbu nesīšu papīra formā Ženēvā vai Fernei - Voltērā, mani Rietumu kolēģi uzskatīs Latviju par fašistisku valsti.

- Bet kāpēc tad «jūs aizgāja», paceļot sabiedriska darbinieka amatu amatpersonas statusā?

- Es publiski iebildu pret projektu apvienot Siguldas kamaniņu trasi, Mežaparka olimpisko centru, Jūrmalas tenisa kortus un Daugavas stadionu. Tas vienkārši bija zagšanas un korupcijas projekts. Manas pārdomas parasti publicē daudzi portāli un mediji. Vai nu manu iebilžu dēļ, vai tādēļ, ka izglītības ministrs pats saprata, ka viņa padotie viņu māna, bet tā muļķība tika apturēta. Tad nu klerki atrada, kā mani izdabūt laukā no sporta vadības.

- Jūs šobrīd gatavojat Latvijas ārstu kongresu.

- Jā, jau astoto pēc kārtas, un ārstiem tie notiek ik pēc četriem gadiem. Pirmais bija 1989. gadā, viens no lielākajiem forumiem, kur satikās Latvijas un pasaules latvie- šu ārsti. Domāju, arī šogad kongress būs jaudīgs. Pieteikušies vairāk nekā 3000 ārstu, tēmas gan par primāro palīdzību, gan neatliekamās palīdzības un katastrofu medicīnas niansēm, gan par farmācijas neredzamo varu, gan dzīvību un nāvi, gan ārstu un veterinārārstu kopējo interesi - antibakteriālo rezistenci. Pamatuzstādījums: klīniskais gadījums.

- Bet kur tad paliek vispārējs ārstu streiks, neuzticība ministrei, ārsti ielās?

- Ārstu biedrība nav arodbiedrība, ārstu kongress ir profesionāla saruna, speciāli gatavotas lekcijas, diskusijas, pieredzes apmaiņa. Ielās ārstus izvest īsti nav mūsu funkcija. Tomēr situācija ir pietiekami saspringta, un nerunāt par bezcerīgo medicīnas finansējumu mēs arī nevaram.

- Cik ilgi turpināsies ģimenes ārstu streiks? Un vai tas vispār ir streiks?

- Ģimenes ārsts nav virpotājs, kurš var nolikt malā detaļu, izslēgt darbgaldu un doties streikot. Ārsts nevar pamest pacientus, nevar neizrakstīt receptes, nevar nepagarināt darba nespējas lapu, nevar nepārbaudīt analīzes un radioloģiskos izmeklējumus. Vārdu sakot, nevar streikot pa īstam un piespiest valdību ieklausīties medicīnas problēmās. Bet valdība, šajā gadījumā Anda Čakša, izmanto šo nespēju streikot un izliekas, ka ģimenes ārstu streika nav. Vai arī otrādi: sūta veselības inspekciju atrast vienalga ko un sodīt iespējamos streikotājus. Tiesa, stāsti par ģimenes ārstu protestu mainās kā daždien hokejā. Man dažkārt sanāk parunāt gan ar Andu Čakšu, gan ar Ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Sarmīti Veidi, un viņas mēdz viena otru slavēt un pelt, viņas karo un draudzējas. Mums, vīriešiem, nesaprast sieviešu dabu. Taču ja par šādu viedokļu un garastāvokļa daudzpusību un zināmu nekonsekvenci var saprast asociācijas vadītāju pēc grūtas darba dienas savā praksē, tas nav pieļaujams ministrei, kas tomēr vada valsts medicīnas politiku.

- Kāpēc ministre, jūsuprāt, tik ātri mainījusi domas un šobrīd publiski gatava atrisināt visas ģimenes ārstu problēmas?

- De facto nekas nav mainījies, nav sagatavots vai parakstīts neviens dokuments par ministrijas gatavību kaut ko labot. Mainījusies tikai publiskā retorika. Kā jau teicu: 21. septembrī sākas Latvijas ārstu 8. kongress. Un šāds forums ir ļoti pateicīga vieta, kur saņemt speciālistu neuzticības balsojumu. Iespējams, kāds no Andas Čakšas padomdevējiem, kam ir savi plāni, piespiedis ministri mainīt savu nepiekāpīgo pozīciju.

- Šie padomdevēju plāni ir pilni ar naudu?

- Premjera nodokļu reformā veselības aprūpei paredzēts pieaugums par 200 miljoniem. Šādā brīdī visi gatavi piedalīties šīs naudas sadalē. Visčaklākā ir farmācija. Jau tagad publiski tiek apspriests, ka C hepatīta un HIV/AIDS pacientu ārstēšanai būtu jāizdala 75 miljoni no šīs summas. Prese, sabiedriskie mediji un sociālie tīkli ļoti viegli piekrīt tiem, kas profesionālāk savu problēmu virza. Piemēram, farmācijas kompānijas sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūrām aktualizē vienas vai otras slimības problēmu, paziņo, ka šī slimība Latvijā ir visbriesmīgākā salīdzinājumā ar visu Eiropu, Āfriku un Antarktīdu kopā ņemtām, un pieprasa problēmas risināšanai naudu. Tieši tikpat enerģiski tiek pieprasīti dažādi «dzelži», proti, moderna tehnika, jaunu ēku būvniecība, iekārtas eveselībai un citas lietas. Rezultātā naudas sadale notiek pēc principa: vairāk tam, kas skaļāk kliedz. Piebildīšu, ka, manuprāt, prioritātei jābūt māsu, vecmāšu un ārstu palīgu algām. Viena C hepatīta slimnieka moderna ārstēšana maksā tikpat, cik ģimenes ārsta prakse ar māsu un ārsta palīgu trīs mēnešus, kur katru dienu tiek pieņemti 40 pacienti. Viena aknu transplantācija izmaksā vēl sešreiz vairāk. Nekad nebūs tā, ka valsts spēs apmaksāt visiem aknu transplantācijas vai visiem C hepatīta ārstēšanu. Neviena valsts nevar atļauties visu reto slimību ārstēšanu. Bet neatstāj sajūta, ka ministres biroju virza farmācijas industrijas stiprā roka. Un ja nu Big Pharma kaut ko virza, tad negrib šo iespēju pazaudēt tikai tādēļ, ka ministre sastrīdējusies ar ģimenes ārstu asociācijas prezidenti. Es domāju, ka Andas Čakšas amatā ielicējiem šobrīd ir svarīgi, lai viņa panāk valsts iepirkumus onkoloģijas medikamentiem, lai viņa sadala vajadzīgajām iestādēm Eiropas struktūrfondu naudu un lai viņa dabū klāt jaunus papildu miljonus eveselībai, ko viegli notrallināt konsultantiem.

- Tātad atkāpšanās no strīda ar ģimenes ārstiem ir kāda mums nezināma farmācijas oligarha plāns nopelnīt, ar Andas Čakšas roku virzot dažādus projektus? Varbūt pakomentēsiet domu par onkoloģisko zāļu iepirkumu?

- Veselības ministrija nolēmusi mainīt onkoloģisko medikamentu iegādes kārtību. Līdz šim kārtība bija šāda: ārstu konsilijs izrakstīja pacientam medikamentus, pacients tos iegādājās aptiekā, bet valsts aptiekai kompensēja atbilstošo, iepriekš nolemto cenu. Šobrīd Veselības ministrija cauri Ministru kabinetam dzen grozījumus, kas paredz centralizētu iepirkumu, kuru veiks Nacionālais veselības dienests. Zāles iepirks pusgadam, nodos slimnīcai, un slimnīca izdalīs pacientiem. Tāda kārtība valstī jau bija līdz 2007. gadam, kad to atcēla pārāk lielu korupcijas risku dēļ. Ministrs Guntis Belēvičs sāka šī procesa atgriešanu vecajās sliedēs ar medikamentiem C hepatīta un HIV/AIDS ārstēšanai. Iespējams, tas bija saistīts ar viņa interesi par paralēlo eksportu un importu.

- Tātad zāles iepirks Nacionālais veselības dienests kā centralizētus iepirkumus?

- Latvijā valsts centralizēts iepirkums ir problemātisks. Mēs taču zinām, kā bērnudārziem vai skolām iepērk ēdināšanu: lētākie ārzemju produkti, kas, iespējams, nav pirmā svaiguma. Tieši tādā pašā veidā Rīga acīmredzot iepērk Barona ielas remontu, iestādes iepērk vecus un mazjaudīgus datorus utt. Protams, valsts un pašvaldības iepirkumiem agri vai vēlu līdzi nāk politiķu ieteikumi, no kuras kompānijas iepirkt, un parasti tā ir kādai partijai draudzīga kompānija. Kamēr šāds valsts iepirkums attiecas uz celtniecību vai mašīnu iegādi policijai, mani tas it kā neskar. Tad, kad politiķi un ierēdņi nolemj pasildīt rokas pie medikamentu iepirkuma, es to uztveru sāpīgi. Visur, kur politiķi un ierēdņi kaut ko dara profesionāļu vietā, agri vai vēlu atnāk ciemos korupcija vai nekompetence. Iepirkums parasti atrod lētāko preci. Medicīnā tas parasti nozīmē - medikaments ar ļoti īsu derīguma termiņu vai jau gandrīz notecējušu termiņu. Mums jau ir precedents - vakcīnas. Visiem, kas piemirsuši Gunta Belēviča ministrēšanas laiku ar neticami augstu mātes un grūtnieces mirstību, atgādināšu, ka 2016. gada sākumā divas grūtnieces nomira no gripas. Konkrētajā laikā vakcīna pret konkrēto gripu vienkārši nebija iepirkta, jo konkurss bija apstrīdēts. Es zinu pietiekami daudz gadījumu, kad vakcīnas iepirktas ar pārlieku īsu derīguma termiņu un tās aizgājušas nebūtībā. Ja valsts atgriezīsies pie centralizēta iepirkuma onkoloģijas preparātiem, pilnīgi noteikti šāds precedents notiks.

- Vai nebūs arī situācijas, kad valsts iepirkums tiks apstrīdēts?

- Nu, Andas Čakšas ministrēšanas laikā diez vai. Iepirkumu dokumentācija tiek sagatavota tā, lai neviena konkurenta nebūtu. Bet tiklīdz ministre dosies dekrēta atvaļinājumā, parādīsies citi interesenti. Iepirkums parasti nozīmē vairākus piedāvājumus, kur izvēlas vēlamāko, bet pārējie pretendenti iepirkumu apstrīd. Onkoloģijā tas nozīmēs to, ka zāļu nebūs trīs četrus mēnešus, kamēr tiks izskatīta sūdzība.

- Veselības ministre apgalvo, ka viņa izdarījusi visu, lai ārstu dzīve būtu laba, bagāta, lai pacienti būtu veselīgi, tālab viņa Ministru kabinetam «caursitusi» reformu plānu.

- Reforma: napoleona kūkā nav Napoleona, tā arī reformu plānā nav reformas. Reforma ir labi iesaiņots ministres bijušās palīdzes Alīdas Vānes biznesa plāns dabūt finansējumu savai privātajai Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai. Varbūt reformu plānā ir farmācijas un atsevišķu slimnīcu intereses. No otras puses, ir tā: Eiropas Savienība ļāvusi palielināt budžeta deficītu sakarā ar reformu medicīnā. Kaut kāds papīrs, kaut kāda ilūzija reformai vajadzīga. Ja par šo pseidodokumentu medicīna drīkst saņemt simt miljonus klāt, esmu ļoti pozitīvi noskaņots šā reformu plāna aizstāvis.

- Šobrīd tiek virzīts veselības finansēšanas likums, ko grasās pieņemt kopā ar budžeta likumu.

- Fantastisks projekts. Jautrības dēļ, iespējams, šo likumu skatīs Saeimas Finanšu un budžeta komisija ļoti godājamo Jāņa Vucāna un Imanta Parādnieka vadībā. Viņiem nāksies likumdošanā virzīt divus grozus: vienu nodokļu maksātājiem, otru - nemaksātājiem. Nelaime tā, ka es lāgā nezinu, par kuru likumprojektu mēs šodien runājam. Likums mainās ne pa dienām, bet pa stundām, internetā klīst vismaz pieci visai pretrunīgi likumprojekta varianti. Man nav pārliecības, ka šo likumu izdosies pieņemt, bet ir pilnīgi skaidrs, ka neizdosies implementēt dzīvē. Ministrija mums vēl nav parādījusi nevienu aprēķinu, nekādus skaitļus. Man šķiet, ka tādu nemaz nav. Ārstu biedrībā likumprojektu caurskatījuši dažādu medicīnas jomu pārstāvji. Psihiatri grozīja galvas, ka nodokļu nemaksātāji nevarēs saņemt valsts apmaksātu psihiatrisko palīdzību. Bet psihiatru pacienti nudien varētu arī nebūt čaklākie nodokļu maksātāji. Kāds godājams ķirurgs to komentēja, ka likumu jau gatavojot psihiatru pacienti... Ar tiem psihiatriskajiem pacientiem ir sarežģīti. Ja cilvēks izdara noziegumam līdzīgu darbību garīga aptumsuma brīdī, viņš nevar tikt notiesāts. Tad viņam nozīmē ārstēšanu. Psihiatrs viņam izraksta zāles, kuras pacients dažreiz lieto, dažreiz - mazāk. Ja mēs viņam nespējam nodrošināt zāles, jo viņš nemaksā nodokļus, viņš agri vai vēlu atkal nonāks garīgas problēmas jomā. Domāju, ka likumā būs ļoti nopietni jāpiestrādā pie psihiatrisko, onkoloģisko, infekcijas slimnieku ārstēšanas finansēšanas.

- Likumu izdosies pieņemt un medicīnai naudu nodrošināt?

- Ja es pareizi saprotu veselības finansēšanu, budžeta naudu, neatkarīgi no tā, vai to nosauc par apdrošināšanu vai ne, nosaka budžeta likums. Mazajos nozaru finansēšanas likumos var ierakstīt, ko vien gribi, bet budžeta likums allaž būs prioritārs. Tādēļ es domāju, ka mazāk svarīgas ir deklaratīvas frāzes par veselības finansējuma apjomu no kopprodukta, kā pats bīstamais princips, ka ārstam būs jākļūst par VID ekspertu, pirms sākt sniegt palīdzību, jo nodokļu nemaksātājam vairums medicīnas vairs nepienāksies. Manuprāt, veselības aprūpes finansēšanas likums jāskata trijos lasījumos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, bet budžeta likums divos lasījumos - Saeimas Finanšu un budžeta komisijā.