Veselības nozares eksperti uzsver: gripas riska grupu iedzīvotājiem ir obligāti jāvakcinējas, jo gripas vīruss nodara lielu kaitējumu organismam, īpaši tādam, kurš jau sirgst ar kādu hronisku slimību. Tajā pašā laikā gripas vakcīna pat šīm iedzīvotāju grupām – ne pacientiem ar hroniskām saslimšanām, ne grūtniecēm, ne senioriem – nav simtprocentīgi valsts kompensēta.
Neatkarīgā noskaidroja, ka Imunizācijas valsts padome ieteikusi Veselības ministrijai vakcinēt visus iedzīvotājus, kuriem gripa varētu būt īpaši bīstama, pilnībā apmaksājot potes izmaksas, taču tas nav akceptēts finanšu trūkuma dēļ.
2 vai 75%
«Daudzi jautā, kāpēc par gripu ir tik daudz jārunā? Jā, lielākā daļa iedzīvotāju - kā pasaulē, tā Latvijā - gripu pārslimo viegli, taču gripu izraisa vīruss, kas ir spējīgs adaptēties, pāriet sugu robežas, ļoti mainīgs. Gripa ir ārkārtīgi neprognozējama un ātri izvēršas plašā epidēmijā,» stāsta Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Latvijas pārstāvniecības vadītāja Aiga Rūrāne. Tā kā gripas vīruss ietekmē visu organismu un var saasināt hroniskas saslimšanas, ar kurām cilvēks jau slimo, gripa tiek uzskatīta par bīstamu slimību riska grupām, pie kurām tiek pieskaitīti seniori, kas vecāki par 65 gadiem, grūtnieces un mazi bērni.
PVO mērķis ir panākt, lai pret gripu vakcinējas 75 procenti no šo riska grupu iedzīvotājiem (PVO grupām, kurām vēl būtu jāvakcinējas, pieskaita arī veselības aprūpes darbiniekus un pansionātu iemītniekus), taču reālā situācija krasi atšķiras no iecerētās un tā būtiski atšķiras arī dažādās Eiropas valstīs. Latvijā un Igaunijā ir viszemākā riska grupu vakcinācija pret gripu. Piemēram, Latvijā pērn pret gripu sapotējušies tikai 2,4 procenti senioru, turpretī Nīderlandē - 75 procenti, Lielbritānijā atkarībā no reģiona - 65-75 procenti, Spānijā - 55 procenti, un ap 50 procenti senioru ir sapotēti praktiski visā Rietumeiropā.
Jāvakcinē pacienti un mediķi
Infektologs Uga Dumpis apkopojis datus par gripas pacientiem P. Stradiņa slimnīcā, kuri nonākuši slimnīcā jau ar gripu vai inficējušies ar gripas vīrusu slimnīcā, - pagājušās gripas sezonas laikā laboratoriski apstiprināti 250 gripas gadījumi (120 no tiem pacienti ar gripu saslimuši slimnīcā). 25 gripas slimnieki nomira. Tāpēc U. Dumpis uzsver vairākus ar gripu saistītus faktus: slimnīcā nonāk pacienti ar dažādām saslimšanām, tostarp ar smagām, hroniskām slimībām, kuru organisms jau ir novājināts un kuriem ir īpaši svarīgi būt vakcinētiem, lai nedabūtu gripas vīrusu, ko atnes kāds cits pacients, kurš nonāk slimnīcā jau ar gripu, vai mediķis. «24 stundas pirms gripas simptomu parādīšanās cilvēks ir lipīgs,» saka infektologs, «mediķis aprūpē pacientus, aiziet mājās un tad sajūtas slims, bet pacienti, kuri aprūpēti, ir saslimuši no viņa.» Pret gripu ir jāvakcinējas gan pacientiem, kuriem gripas sezonā plānota ārstēšanās slimnīcā, gan pacientiem ar hroniskām slimībām, kuriem vienmēr ir risks slimības saasināšanas dēļ nonākt slimnīcā, un mediķiem.
Interesanti, bet reizē arī biedējoši ir veselības analītiķu apkopotie cilvēku mirstības dati, savietoti ar gripas izplatības rādītājiem - jo lielāka gripas izplatība un intensitāte, jo augstāka mirstība. «Cilvēki nenomirst no klepus, galvassāpēm, bet hronisku slimību paasinājumiem, infarkta, plaušu slimībām,» saka U. Dumpis. Oficiālajā statistikā gripas vīruss kā nāves cēlonis var arī neparādīties. Infektologs uzskata, ka riska grupām ir jāpiedāvā pilnībā valsts apmaksāta vakcinācija, to izdarīja Lietuva, un pašlaik tur ir pilnīgi citi vakcinēšanās un saslimstības rādītāji. Latvijā infektologi ir ierosinājuši riska grupām apmaksāt 100 procentu apmērā, taču tas esot atkarīgs no budžeta iespējām.
Varēja nenomirt
Tomēr Latvijā ir augsts arī nāves gadījumu skaits ar apstiprinātu gripu. Pagājušajā gripas sezonā (2015.-2016. gadā) ar gripu nomira 70 cilvēki, no tiem 31 - darbspējas vecumā (līdz 60 gadiem). Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka 73 procentiem pacientu bija hroniskas saslimšanas - sirds, asinsvadu, elpošanas sistēmas un centrālās nervu sistēmas slimības, kā arī diabēts un citas. Neviens nebija vakcinējies pret gripu, un vismaz septiņos gadījumos cilvēki inficējās slimnīcā.
Mirušo vidū bija arī divas grūtnieces. Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga stāsta, ka grūtniecei, saslimstot ar gripu, komplikācijas var rasties biežāk un dati liecina, ka grūtnieces 4-7 reizes biežāk tā dēļ nonāk slimnīcā. «Kāpēc gripa ir bīstama grūtniecei - jo viņai ir pazemināta šūnu imunitāte, tas ir fizioloģisks process, lai attīstītos grūtniecība, notiek dažādas fizioloģiskas pārmaiņas, biežāks pulss, lielāka sirdsdarbība,» skaidro D. Rezeberga. Latvijā grūtnieces pret gripu vakcinējas maz, jo nepamatoti tiek uzskatīts, ka vakcīna varot kaitēt mazulim, taču ir gluži pretēji, tā var pasargāt gan topošo māti, gan bērnu.
Gripa jau klāt
Pateikt, cik plaša un smaga būs gripas sezona, nav iespējams. Piemēram, pagājušajā sezonā saslimstība kopumā bija mazāka, bet mirušo un slimnīcās ievietoto pacientu ar gripas komplikācijām bija vairāk.
Kopš šīs sezonas sākuma pavisam ziņots par 15 gripas gadījumiem - Rīgā, Daugavpilī un Jūrmalā, stāsta J. Perevoščikovs. Trīs no saslimušajiem ir bērni līdz četriem gadiem, 11 vecumā no 15 līdz 65 gadiem, viens - vecāks par 65 gadiem). Tāpat septiņi cilvēki ar gripu un tās radītu plaušu karsoni jau ir ievietoti slimnīcā. Pagaidām arī Eiropā gripas izplatība ir zema.
***
VIEDOKLIS
Dace ZAVADSKA, infektoloģe, Bērnu vakcinācijas kabineta vadītāja
- Latvijā pieejamā gripas vakcīna ir nedzīva vakcīna, tā nekādā gadījumā nespēj izraisīt saslimšanu ar gripu. Gripas vakcīna «grauj» un «kaitē» mūsu imūnajai sistēmai tikpat, cik piecu kilometru noskriešana Rīgas maratonā, D vitamīns vai drošības jostu lietošana, braucot automašīnā.
Visi bērni, un ne tikai, kuriem gripas sezonas laikā paredzēts būt slimnīcā, būtu jāsavakcinē pret gripu. Pēdējo 15 gadu laikā 15 bērni miruši no gripas vai tās radītām komplikācijām.
***
Vakcinācija
Valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu:
1) personām vecumā no 65 gadiem;
2) pieaugušajiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:
• personas ar hroniskām plaušu slimībām;
• personas ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
• personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
• personas ar hroniskām nieru slimībām;
• personas ar imūndeficītu;
• personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;
3) grūtniecēm.
Valsts 100% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu :
1) bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
2) bērniem vecumā no 24 mēnešiem līdz 18 gadiem, kuri pieder pie šādām veselības riska grupām (bērni ar hroniskām plaušu slimībām; hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa; hroniskām vielmaiņas slimībām; hroniskām nieru slimībām; bērni ar imūndeficītu; bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju; bērni, kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. Acetylsalicylicum)
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
