C hepatīta pacientu apvienība satraukta par finansējuma samazinājumu nākamajā gadā jaunajai un efektīvajai terapijai un aicina atbildīgās iestādes finansējumu starp veco un jauno terapiju sadalīt balstoties uz pacientu vajadzībām.
Kā aģentūrai LETA norādīja apvienības pārstāvis Kristaps Kaugurs, bijušā veselības ministra Gunta Belēviča laikā C hepatīta un HIV ārstēšanai papildu tika piešķirti 4,2 miljoni eiro šogad, teju četri miljoni eiro nākamgad un 3,75 miljoni eiro 2018.gadā.
No papildu finansējuma tieši C hepatīta jaunās terapijas nodrošināšanai šogad bija pieejami 2,2 miljoni eiro, bet aptuveni trīs miljoni eiro, kā tas bija līdz šim, tika atvēlēta vecās un ne tik efektīvās terapijas nodrošināšanai.
Tomēr atšķirībā no šī gada, nākamgad jaunās terapijas nodrošināšanai būs pieejami vien 717 678 eiro, savukārt HIV ārstēšanai finansējuma apjoms pieaugs. Kaugurs atzina, ka biedrība nebija piefiksējusi to, ka naudas proporcija starp abām jomām katru gadu mainās.
Kaugurs stāstīja, ka šobrīd jau ir secināts, ka sistēma strādā, ņemot vērā, ka šī gada pirmajā pusgadā tika ārstēti tikpat pacientu, cik pērn. Tāpat uzlabojusies arī izārstēto pacientu statistika. Ja pērn, izmantojot tikai veco terapiju, tika izārstēti tikai 46% pacientu, tad šogad, kombinējot abas terapijas kopā, izārstēto skaits sasniedzis 97%. "Mēs pamēģinājām, secinājām, ka strādā - davai, nedarām šito," sacīja Kaugurs.
Viņš norāda, ka daļēji jaunajai terapijai pietiks arī ar 707 000 eiro, tomēr pēc biedrības domām tas nebūs pietiekami. "Šeit pat nestrīdējāmies, ka vajag papildus naudu, vienmēr var vairāk, bet ar šo [esošo finansējumu] pietika, lai sistēma strādātu Eiropas līmenī," norādīja apvienības pārstāvis.
Apvienība nenoliedz, ka finansējums nepieciešams arī HIV pacientiem. Tāpēc viņu ierosinājums šobrīd ir nevis piešķirt papildu finansējumu, bet kopējo C hepatīta ārstēšanai paredzēto finansējumu sadalīt, balstoties pēc pacientu vajadzībām, nevis vecajai terapijai piešķirt trīs miljonus eiro, bet jaunajai un efektīvajai tikai 707 000 eiro.
Kaugurs arī skaidroja, ka, lai gan vecā terapija atsevišķi nav diez ko efektīva, kombinējot to ar jauno terapiju ir iespējams sasniegt ļoti labus rezultātus. Viņš piekrīt, ka tiem pacientiem, kurus ir iespējams izārstēt ar veco terapiju, būtu jālieto šī metode, jo tā ir lētāka. Tomēr ja pārāk maz līdzekļi tiks atvēlēti jaunās terapijas nodrošināšanai, tad kopējā sistēma zaudēs savu efektivitāti. Tāpat pastāv risks, ka lietojot veco terapiju tiem pacientiem, kuriem tā nedod rezultātu, arī vecajai terapijai paredzētie līdzekļi tiek tērēti nelietderīgi.