HIV ir infekcijas slimība, no kuras pasargāts nav neviens. Diemžēl sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu dēļ mēs to esam ierindojuši nepareizo saslimšanu sarakstā, turpinot ticēt un vairot arī apkārtējo ticību mītiem saistībā ar HIV. Vēl vairāk - mūsu attieksme ne vienmēr ir iejūtīga un iecietīga pret tiem, kam atklāta HIV infekcija, liekot viņiem to slēpt no apkārtējiem, baidoties tikt atstumtiem. Kāpēc? Jo kāds taču teica, ka inficēties ar HIV var arī sarokojoties? Ticēt mītiem vai faktiem - tā ir Tava izvēle!
MĪTS NR.1: Es nelietoju narkotikas, neesmu homoseksuāls un nenodarbojos ar prostitūciju - HIV uz mani neattiecas!
PATIESĪBA: HIV ir infekcija, kas var skart jebkuru no mums! Šobrīd Latvijā biežākais reģistrētais inficēšanās ceļš ir heteroseksuālais, tas ir, dzimumattiecībās starp vīrieti un sievieti. Visbiežāk jaunie HIV infekcijas gadījumi tiek reģistrēti jaunu cilvēku vidū vecumā no 18 - 49 gadiem.
MĪTS NR.2: Inficēties ar HIV var sadzīves kontaktu ceļā - skūpstoties, apskaujoties, sarokojoties, lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus.
PATIESĪBA: Ar HIV nevar inficēties sadzīves kontaktu ceļā, insektu vai dzīvnieku kodumu rezultātā. Zinātniski ir pierādīti trīs inficēšanās ceļi, kā HIV infekcija tiek pārnesta no vienas personas citai - dzimumakta laikā ar inficētu personu, ja netiek lietots prezervatīvs, no inficētām asinīm un citiem bioloģiskiem šķidrumiem, ja tie satur asinis, kā arī HIV infekcija var tikt nodota no mātes bērnam grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā.
MĪTS NR.3: Es izmantoju kontracepcijas metodes, tāpēc esmu pasargāts no inficēšanās ar HIV!
PATIESĪBA: Ne visas kontracepcijas metodes pasargā no inficēšanās ar HIV! Patiesībā, vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā no inficēšanās ar HIV un citām seksuāli transmisīvajām infekcijām, ir prezervatīvs. Tā efektivitāti pret HIV ir apliecinājuši vairāki pētījumi. Tomēr, prezervatīvs nepasargā simtprocentīgi, jo tas var saplīst vai noslīdēt, it īpaši, ja to izmanto nepareizi.
MĪTS NR.4: Ja man nav dzimumattiecību, es nevaru inficēties ar HIV.
PATIESĪBA: Ar HIV var inficēties no inficētām asinīm un citiem bioloģiskiem šķidrumiem, ja tie satur asinis, arī veicot skaistumkopšanas procedūras, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti pēc to saskares ar inficētām asinīm. Īpaši tas attiecas uz tādām skaistumkopšanas procedūrām kā tetovēšana un pīrsings.
MĪTS NR.5: Kontaktēšanās ikdienā ar HIV inficētu personu palielina HIV inficēšanās risku.
PATIESĪBA: Ikdienas saskarsmē ar HIV inficētu cilvēku nav nepieciešama īpaša piesardzība, jo sadzīves kontaktos infekcija neizplatās. Nav pamata bažīties par inficēšanās iespēju, uzturoties HIV inficētā cilvēka tuvumā, kopā pusdienojot, sarokojoties, apskaujoties, apmeklējot kopīgus pasākumus vai izmantojot vienu tualeti u.tml.
MĪTS NR.6: Es zinātu, ja manam partnerim būtu HIV!
PATIESĪBA: HIV infekcijai nav specifisku simptomu. HIV infekcija attīstās lēni, un tā var būt nemanāma daudzus gadus, kuru laikā cilvēks izskatās un jūtas pilnīgi vesels. HIV infekcijas simptomi liek par sevi manīt tad, kad attīstījies imūndeficīta sindroms jeb AIDS. Inficēšanās periods var ilgt no diviem līdz pat sešiem mēnešiem, savukārt infekcijas attīstības posms var ilgt pat 12 gadus. Taču ņem vērā, ka 10-50% gadījumu, kad cilvēks ir inficējies ar HIV, var novērot simptomus, kas ir līdzīgi gripai - paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, sauss klepus un citi vīrusu infekcijām raksturīgi simptomi, kas dažu dienu laikā pāriet. Visdrošākais risinājums Tev un Tavam partnerim ir veikt HIV eksprestesu un noskaidrot HIV testa rezultātu!
MĪTS NR.7: HIV pozitīvām sievietēm jāaizmirst par ģimenes veidošanu un bērniem!
PATIESĪBA: HIV infekcija nav šķērslis grūtniecībai un bērna nākšanai pasaulē. HIV inficētiem cilvēkiem, sadarbojoties ar ārstu (infektologu, ginekologu u.c.), jāplāno grūtniecība un jāizlemj jautājums par grūtniecības pārtraukšanu vai saglabāšanu. Risks nodot bērnam HIV infekciju, ievērojot visus ārstu norādītos profilakses pasākumus, ir ļoti zems.
MĪTS NR.8: Ja man ir HIV, mana dzīve ir galā!
PATIESĪBA: HIV infekciju nevar izārstēt, tomēr, ievērojot nozīmēto zāļu terapiju un ārsta norādījumus, ar to iespējams dzīvot tikpat ilgi kā personai, kurai nav HIV infekcija. Protams, ārstēšanās būs jāturpina visu mūžu, taču, lietojot nepieciešamos medikamentus un ievērojot veselīgu dzīvesveidu, slimību var kontrolēt un aizkavēt tās progresēšanu.
MĪTS NR.9: HIV tests ir laikietilpīga un sarežģīta procedūra.
PATIESĪBA: HIV tests ir asins analīzes, kuras mērķis ir noskaidrot, vai cilvēks ir inficējies ar HIV. HIV tests sevī ietver arī pirms testa un pēc testa konsultāciju. HIV eksprestesta procedūras ilgums ir aptuveni 30 minūtes. HIV testēšana ir anonīma un konfidenciāla. Bezmaksas HIV eksprestestu iespējams veikt HIV profilakses punktos visā Latvijā. Papildus informāciju var iegūt www.spkc.gov.lv sadaļā „HIV profilakse”. Asinis izmeklēšanai uz HIV var nodot arī jebkurā laboratorijā Latvijā ar ģimenes ārsta nosūtījumu (maksājot pacienta iemaksu) vai bez ārsta nosūtījuma (maksas pakalpojums).
MĪTS NR.10: Es zinātu, ja man būtu HIV!
PATIESĪBA: Vai Tu esi veicis HIV testu, lai to varētu apgalvot? HIV eksprestestu ieteicams veikt reizi gadā, ja esi seksuāli aktīvs vai Tev ir bijusi saskare ar inficētām asinīm un citiem bioloģiskiem šķidrumiem, kas satur asinis. Vairāk informācijas meklē www.spkc.gov.lv sadaļā „HIV profilakse”.
Aicinām arī Tevi ticēt faktiem, nevis mītiem - esi HIV informēts, ievēro profilaksi un veic HIV testu, lai pasargātu sevi un sev mīļos!