Atzīmējot Eiropas antibiotiku dienu, Rīgas Austrumu slimnīca atgādina par vairākiem pamatprincipiem, kas būtu katram jāatceras pirms šo medikamentu lietošanas.
„Galvenais iemesls, kāpēc rodas pamats satraukumam, ir nepamatota un nepareiza antibiotiku lietošana, kas veicina rezistentu jeb noturīgu mikroorganismu veidošanos, kas ir potenciāls risks turpmākai neefektīvai ārstēšanai. Atbildība par to ir jāuzņemas ne tikai ārstiem, bet arī katram pašam, pārdomājot to, vai vienmēr pilnībā ievēroju ārsta noteikto kursu – nepārtraucu to ātrāk un nesamazinu noteiktās devas,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs infektologs Māris Liepiņš.
Mediķi akcentē septiņas svarīgas lietas, kas jāzina par antibiotikām:
Antibiotikas nenogalina vīrusus.
Antibiotikas nelieto saaukstēšanās, gripas vai rota vīrusa ārstēšanā.
Antibiotikas iznīcina cilvēka organismam nelabvēlīgās baktērijas.
Antibiotiku lietošanu vienmēr nozīmē ārsts, nepieņem lēmumu pats, bet konsultējies ar speciālistu, un neuzspied savu viedokli par antibiotiku nepieciešamību.
Vienmēr lieto antibiotikas tā, kā noteicis ārsts, jo ārstēšanās kursa pārtraukšana var veicināt zāļu efektivitātes mazināšanos nākamajās saslimšanas reizēs.
Antibiotiku nepamatota lietošana veicina rezistentu mikroorganismu veidošanos, kas var ietekmēt ārstēšanas efektivitāti turpmāk.
Nekad nelieto kādam citam izrakstītas antibiotikas.
Infektologs Māris Liepiņš atgādina, ka piesardzīga antibiotiku lietošana var palīdzēt aizkavēt rezistentu mikroorganismu attīstību un palīdzēt saglabāt antimikrobiālo līdzekļu efektīvas lietošanas iespējas nākotnē.
Eiropas Antibiotiku diena ir ikgadēja Eiropas sabiedrības veselības iniciatīva, kas notiek 18. novembrī. Šo aktivitāšu mērķis ir palielināt informētību par saprātīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un draudiem sabiedrības veselībai, ņemot vērā antimikrobiālo rezistenci. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) jaunākie dati apstiprina, ka visā Eiropas Savienībā pieaug pacientu skaits, kuri ir inficēti ar rezistentiem mikroorganismiem.
Kaut arī Latvijā ir viens no zemākajiem antibiotiku patēriņiem Eiropā ārpus stacionāra, tomēr bažas rada augsts plaša spektra antibiotiku patēriņš bērniem, kā arī nepietiekamās iedzīvotāju zināšanas par pareizu antibiotiku lietošanu.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti atgādina, ka antibiotikas nedrīkst lietot, ārstējot gripai līdzīgus simptomus vai saaukstēšanos, jo antibiotikas pret tiem nav iedarbīgas.
Kas ir antibiotiku rezistence? SPKC skaidro, ka baktērijas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Dažām baktērijām ir dabīga rezistence pret atsevišķām antibiotikām (iekšēja vai iedzimta rezistence). Problēma ir daudz nopietnāka, ja parasti pret antibiotikām jutīgas baktērijas, ģenētisku pārmaiņu dēļ kļūst rezistentas (iegūtā rezistence). Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi. Mikroorganismus, kuri ir nejūtīgi pret vairākām antibiotiku grupām, dēvē par multirezistentiem mikroorganismiem. Šādu baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī citas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām.
