Sirdsapziņu uzkodā steroīdiem apēdušiem sportistiem jau drīzumā kļūs krietni sarežģītāk krāpt totalizatoru bukmeikerus, savus komandas biedrus un līdzjutējus. Interneta azartspēļu rīkotājiem no 1. jūnija jālegalizē sava darbība Latvijā.
Pretējā gadījumā, spēlmaņi, ierakstot viņu adresi interneta logā, tiks laipni aizsūtīti uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapu izvēlēties legāli Latvijā strādājošus un tātad valsts uzraudzītus konkurentus. Bankām savukārt būs aizliegts veikt spēlētāju naudas pārvedumus uz nelicencēto azartspēļu sniedzēju kontiem.
Uz sevi likt nedrīkstēs
Šie būs Latvijas līmeņa risinājumi saprātīgas uzraudzības ieviešanai totalizatoru un sporta sadarbībā. Taču, kā stāsta Azartspēļu inspekcijas vadītāja Signe Birne, arī Eiropas Savienība ķērusies pie sarunāto spēļu problemātikas. Eiropas Padomē pašlaik top speciāla konvencija, kas uzdos dalībvalstīm slēgt sporta krāpšanas oāzes. Pieņemšana Eiroparlamentā prognozēta uz gada beigām, un pēc tam arī valstu parlamentiem būs jāievieš šis dokuments nacionālajā likumdošanā. Sportistiem būs aizliegts spēlēt totalizatoros, liekot likmes uz pašu pārstāvēto sporta veidu. Arī totalizatoru darbinieki to nedrīkstēs. Aizdomīgie gadījumi būs obligāti jāizmeklē, nevis jānokušina sporta federāciju virtuvēs – mīļā miera un reklāmdevēju labad. Arī kriminālsodi par spēļu rezultātu manipulācijām jāparedz. Saistībā ar spēļu sarunāšanu Latvijas policijai līdz šim izdevies ierosināt vienu vienīgu procesu, un to pašu – tikai tāpēc, ka futbola kluba Ventspils kriminālstāstā līdztekus spēļu taisīšanai figurēja arī izspiešana un mašīnas dedzināšana. Bet sarunāšanas kaite ir pārņēmusi teju visus sporta veidus Latvijā. Šobrīd īpaši aktuāla ir basketbola līgas otrās divīzijas attīrīšana no spēlējošajiem vai trenējošajiem blēžiem. Pirms tam biežāk izpaudās futbola āksti. Viņi tiktāl diskreditējuši savu sporta veidu, ka jaunā kluba Liepāja prezidents Māris Verpakovskis piedraudējis nepieciešamības gadījumā visu savu komandu sasēdināt uz melu detektora.
Totalizatori – par godīgumu
Paradoksālā kārtā pirmie, kuri cēla trauksmi par hronisko sarunāšanas kaiti, bija paši totalizatori, jo viņiem sportistu blēdības sāpīgi sit pa kabatu. Uzņēmuma viensviens.lv sporta totalizatora vadītājs Arvīds Rasa atzīst: «Protams, runa ir par godīgumu sportā, bet ne tikai. Viņi reāli čakarē mūsu biznesu, peļņu. Tāpēc mūsu interese ir panākt, lai sports būtu maksimāli tīrs.» Bukmeikeri pārzina komandu potenciālu, spēlētāju kondīciju, bet tad pēkšņi izrādās, ka visas viņu prognozes ir aplamas, jo spēcīgam sportistam ne no šā ne no tā sāk sāpēt kāja vai piemetas redzes vājums. Uzņēmums noziņoja par virkni aizdomīgo spēļu inspekcijai, sporta funkcionāriem un, šķiet, beidzot ledus ir sakustējies. Jaunais Azartspēļu likums, kas lielās mokās top jau trešo gadu, gan ir vēl tālu no pilnības, un varbūt vispār nekad netiks pieņemts. Pārāk daudz interešu un lobētāju, lai panāktu kompromisus. Taču interneta azartspēles ir izdevies viltīgi izcelt no šī likumdošanas purva ar citu likumu starpniecību. Interneta totalizatoru legalizācija notiks caur Elektronisko sakaru un Kredītiestāžu likumiem. No 1. jūnija interneta provaideriem jābloķē tie totalizatori, kas nav izņēmuši licenci darbībai Latvijā un attiecīgi nemaksā no saviem ienākumiem 10% azartspēļu nodokli un attiecīgi arī pārējos nodokļus.
Provaideri iebilst
Taisnīgu konkurenci un tirgus pārdali ar nepacietību gaida tie četri uzņēmumi, kas Latvijā jau darbojas legāli. Tā viensviens.lv valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bandenieks paskaidro: «Kā mēs esam par godīgu spēli sportā, tā arī par godīgu spēli šeit – internetā.»
Vienīgā problēma, kas var aizkavēt Maltas zemo nodokļu baudītāju legalizēšanos Latvijā vai viņu bloķēšanu, ir interneta provaideru iebildes. Proti, viņi apgalvo, ka slēgt pieeju vairākiem simtiem interneta lapu, kā tas jau noticis Igaunijā, ir sarežģīti un dārgi. Izrādās ar pogas nospiešanu vien nav līdzēts, nepieciešams iegādāties dārgu aparatūru, un jautājums, kādēļ tas jāapmaksā komersantiem. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija pieļauj, ka ieguvums no interneta cenzūras valstij nebūs nekāds dižais. Vien daži legāli uzņēmumi. «Tātad izmaksas būs lielākas nekā ieguvumi,» spriež asociācijas vadītāja Signe Bāliņa. Turklāt pastāv iespējas apiet bloķēšanu caur starpniekserveriem. Datu plūsmas ierobežošana galu galā Latvijai draudot «ar IT nozares konkurētspējas iedragāšanu un izolētību no lielajām interneta maģistrālēm». Asociācija tādēļ vēlas apturēt ar jauno likuma normu saistīto Ministru kabineta noteikumu virzību. Laika domāt atlicis maz.