Mazliet nenormāli ir tas, ka diskusijās par pašvaldību vēlēšanām ir maz konstruktivitātes. Televīzijas diskusijās, savās īsajās programmās un saukļos politiķi demonstrē monstrozu nekompetenci, tīši vai netīši solot lietas, kas pat nemaz nav pašvaldību tēmas. Pirmrindniece te laikam ir Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), kas sola apkarot korupciju Rīgā, lai gan tas viņai bija jādara tad, kad viņa vēl bija KNAB darbiniece. Dome nav tā iestāde, kas var kaut ko apkarot – varbūt tā var mēģināt mazliet labāk korupciju novērst.
Interneta sociālajos tīklos un komentāros pie portālos publicētajiem rakstiem ir nevis vairs vienkārši žultainība, bet briesmīgi naida izvēmumi. Rodas iespaids, ka milzīgi lielām ļaužu masām šīs vēlēšanas ir «aiznesušas jumtu» un pēc vēlēšanām būs vajadzīga ārstēšanās pie psihiatra. Jo aplauziens ir nenovēršams - vieni priecāsies, bet citiem favorītpartijas būs zaudējušas, un tad pēcāk būs tikpat liela depresija kā šīs nedēļas možā hiperaktivitāte.
Šajās pēdējās priekšvēlēšanu dienās prātīgiem vecākiem vajadzētu kaut kā maigi aizvirzīt projām no datoru ekrāniem savus mazgadīgos bērnus, lai viņi nelasa visu to «leksisko diskursu», kas veltīts politiķiem. Pats riebīgākais, ko bērniem nevajadzētu mācīt, ir nolaišanās līdz etniskas lamāšanās līmenim, kur karo «urlas» pret «gansiem» un «vatņiki» pret «naciķiem». Tas jau ir pats zemuma zemums, kurā saule neiespīd, lai nopietni diskutētu par kanalizācijas vākiem, iekšpagalmu ielu segumu vai skolu piebūvju remontēšanas kvalitāti.
Lai kādas būtu dažādu interneta «tusiņu» subjektīvās izjūtas par savu taisnību, realitāte 4. jūnija rītā var izrādīties pavisam ne tāda, kāda bija iztēlē. Ļoti pat var gadīties, ka par spīti tam, ka visas listes Rīgā uzstājas ar saukli «Gāžam Nilu!», tas pats Nils Ušakovs pie varas stūres paliks.
Tur ir pavisam vienkārša matemātika. Ir viena monolīta divu partiju apvienība Saskaņa/GKR, kas, par spīti savām iekšējām pretrunām, nenes savus kašķus uz āru, un ir tā saucamās latviskās partijas, kuru ir vesels bars, taču tās ir aizrāvušās nenomedīta lāča ādas dalīšanā.
Latvija nav no visādām pasaules modēm izolēta valsts. Diemžēl ietekme nāk ne vien no pozitīviem piemēriem, bet arī no nejēdzībām. Ir bijis redzams, ar kādām brutālām propagandas metodēm Lielbritānijas vēlētāji tika nosliekti par balsošanu «breksita» virzienā, bet ASV Donalds Tramps vispār visu valsti ir paķēris uz muļķa.
Un arī atplūdi ir šaušalīgi. Zaudējušie jau nākamajā dienā sāka kampaņu par Trampa priekšlaicīgu gāšanu. Tur tiek likta lietā vēlēšanu godīguma apšaubīšana caur to, ka varbūt Krievija kaut kā ietekmējusi norises. Bet vismaz balsu skaitīšanas godprātībai amerikāņi vēl tic. Taču ļoti daudzviet pasaulē lielas un asiņainas jukas ir cēlušās no tā, ka viena daļa sabiedrības ir tik ļoti pārsteigta par to, ka tās favorītspēks nav vinnējis, ka tiek apšaubīts vēlēšanu balsu skaitīšanas godīgums.
Uz kaut ko apmēram tādu daži cilvēki grib vilkt Ventspilī, kur trīs politisko partiju - Vienotības, Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) - apvienotā saraksta pārstāvji esot «saņēmuši signālus, kas liecina par iespējamiem centieniem ietekmēt gaidāmo pašvaldību vēlēšanu rezultātus Ventspils pilsētā gan balsu nodošanas, gan to skaitīšanas laikā, kā arī veikt aizliegtas manipulācijas ar vēlētāju balsīm». Šī liste ar iesniegumu vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lūdzot atļauju nepārtrauktai vēlēšanu procesa novērošanai gaidāmajās vēlēšanās.
Tas, protams, ir blefs - nekādas manipulācijas nav pat iespējamas, arī bez kādiem iesniegumiem var nepārtraukti vai pārtraukti, aizejot pačurāt, novērot vēlēšanas. Taču bēda laikam tāda, ka šim spēkam ar tās līderi Ģirtu Kristovski vēlēšanās nekas nespīd, izņemot bezcerīgu palikšanu dziļā opozīcijā. Taču politiķi ir iztērējuši milzīgu Šveices blēža Rudolfa Meroni naudu. Kaut kā būs jāparāda patronam, ka cīņa nav beigusies. Tāpēc var rasties kārdinājums uztaisīt vienu ilgu ņemšanos ar vēlēšanu rezultātu apšaubīšanu. Pasargi, Dievs, ventspilniekus un ļauj šim rūgtajam biķerim iet pilsētai secen! Bet varbūt nevajag vērsties pie Dieva, bet pie Kristovska un lūgt viņu apmēram ar šādiem vārdiem: «Nevajag to darīt, Ģirt! Tu esi foršs, bet līdz Aivaram Lembergam tu nevelc. Padzīvo šajā pilsētā, iepazīsties ar patieso situāciju. Tad varbūt pēc gadiem tu varēsi kļūt tik stiprs, lai varētu pretendēt uz varu. Bet tagad pasēdi, lūdzu, biksēs un netraucē dzīvot!»
Mieru, kārtību, strādāt, saņemt algu, lai bērni aug - ir tas, ko grib cilvēki. Un vēl viņi grib mīlēt un būt mīlēti. Var jau visādi palamāties līdz vēlēšanām, taču pēc tām vajag samierināties ar to rezultātiem, ar cieņu atzīt zaudējumu un ļaut ievēlētajiem priekšstāvjiem strādāt.
