Ilmāra Poikāna iesniegums Ģenerālprokuratūrai bija būtisks stimuls KNAB veiktajai KPV LV līderu Artusa Kaimiņa un Ata Zakatistova, kā arī uzņēmēja Viestura Tamuža aizturēšanai. Kas partijas valdes locekli pārmeta ierakumu otrā pusē un kas paliek skaļo KPV LV līderu aizkadrā, Neatkarīgās intervija ar Poikānu, kuru plašāka sabiedrība pazīst kā Neo.
Neatkarīgā: - Kā sākās jūsu gaitas KPV LV? Kas jūs uzaicināja tai pievienoties?
Ilmārs Poikāns: - Jau agrāk kā pilsoniski aktīvs cilvēks biju izmēģinājis dažādus veidus, kā kaut ko valstī mainīt uz labu, tostarp informēt sabiedrību par VID nebūšanām un amatpersonu negodprātību, tiesāties pret netaisnīgajiem Latvenergo tarifiem un OIK. Daudzi mudina: dibiniet partiju, ejiet politikā un tad mēģiniet kaut ko mainīt! Tā 2016. gada sākumā, kad man piezvanīja Kaimiņš un aicināja atnākt uz Kam pieder valsts kopienas darba grupām, piekritu. Aizgāju uz vairākām sanāksmēm, redzēju, ka tur ir cilvēki, kuri no sirds vēlas kaut ko mainīt. Partijas ceļu vēl nebiju mēģinājis, tādēļ piekritu būt KPV LV dibinātājs. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, Artusam uzdevu divus jautājumus. Viens bija, vai aiz viņa un šā pasākuma nestāv bagāti onkuļi, uz to viņš atbildēja ar nē.
- Jums jau bija aizdomas par Viestura Tamuža, Rūdolfa Meroni vai kādu konkrētu, neafišētu finansētāju klātbūtni vai tas bija vispārīgs jautājums?
- Tas bija vispārīgs jautājums. Principā nevēlos iesaistīties netīrās lietās. Ja man būtu savtīgas intereses, tiekšanās pēc varas vai naudas, tad varētu arī iestāties kādā no varas partijām, bet tās man noteikti nav pieņemamas. Ar cilvēkiem, kurus iepazinu KPV LV, biju gatavs mēģināt kopā kaut ko izdarīt.
Tā kā zināju, ka Artuss aktīvi iesaistījies Zolitūdes Maksimas traģēdijas lietā, kur aktīvi darbojās arī Aldis Gobzems, otrs mans jautājums bija, vai partijai nav cieša saistība ar Gobzemu.
- Kas tur slikts? Kāpēc interesējāties tieši par Gobzemu?
- Jāparaugās uz viņa biogrāfiju! Publiski pieejamā informācija viņu izgaismo kā klasisku karjeristu bez pastāvīgām vērtībām, kā sava labuma meklētāju. Runā, ka viņu Maksātnespējas administrācijas vadītāja amatā «iebīdīja» Edgars Jaunups ar Jauno laiku, viņš bija maksātnespējas administrators, un, laikā, kad aizvēra savu biroju it kā naudas trūkuma dēļ, ziedoja 12 000 Vienotībai - viņš ziedoja vai caur viņu ziedoja. Vēl ir tiesas spriedums par 120 000 eiro piedziņu no Gobzema, par nepamatoti saņemto atlīdzību viņa vadītā maksātnespējas procesā. Un tik daudz melu, apmelojumu un puspatiesību pēc Artusa aizturēšanas. Un tā ir tikai publiski redzamā daļa, bet kas vēl var atklāties... Es teiktu - šāds cilvēks jātur lielgabala šāviena attālumā no premjerministra krēsla! Tā ir mana izvēle, es ar šādu cilvēku neko kopēju nevēlos. Viņa tagadējās atklāsmes par Maksātnespējas administrācijas mafiju, kuras loceklis būtībā viņš pats arī bija, atgādina zirnekļu cīņas stikla burkā, kas ir pat lietderīgas - lai runā, jo vairāk atklās, jo labāk.
- Sakāt, ka Kaimiņš, atbildot uz abiem jautājumiem, samelojis. Bet kāpēc iestājāties partijā un valdē, pirms noskaidrojāt šos jautājumus, KPV LV finansēšanas avotus? Neizklausāties pēc tik naiva, kas tic uz vārda tādam aktierim! Turklāt jums piemīt prasmes iegūt un analizēt informāciju!
- Pirms kaut ko noteikti secināt, vajag pietiekami pārliecinošus pierādījumus.
- Kaimiņa nē būtu tas «pārliecinošais pierādījums»?
- Es esmu labticīgs, devu viņam iespēju. Viss būtu skaidrs uzreiz, ja man būtu bijusi pieeja Suņu būdas grāmatvedības dokumentiem un līgumiem. Pilnīgāku ainu ieguvu tikai pēc vairākiem mēnešiem.
- Jūs vienkārši noticējāt Kaimiņam?
- Jā, noticēju.
- Kas bija tas grūdiens, kas lika jums sākt vākt informāciju par KPV LV finansēm un vērsties prokuratūrā ar iesniegumu par iespējamu partijas melno kasi?
- Pirmais trauksmes zvans bija kāda Neatkarīgās žurnālista specifiskie jautājumi par finansējumu, kas saistīts ar Meroni. Pēc tam pāris mēnešu laikā savācu informāciju no dažādiem avotiem, un aizdomas apstiprinājās. Mēs, četri valdes locekļi un vēl pāris biedri, kas vēlāk aizgājām no partijas, mēģinājām izrunāt šo jautājumu valdē, informējām par problēmu aktīvākos biedrus, mēģinājām sasaukt biedru kopsapulci, lai tā lemj, vai būt tīrai partijai vai kļūt tādai kā citām, tomēr tas neizdevās - pret bija pārējie pieci valdes locekļi. Manuprāt, vairākumā partiju lielākā problēma ir to nespēja tikt galā ar iekšējām problēmām, piemēram, Vienotība ar Solvitu Āboltiņu, ZZS ar Aivaru Lembergu. Agrāk vai vēlāk ikvienā partijā parādās cilvēki, kuri nodara ļaunu partijai vai tās mērķiem. Vienalga, vai tas ir ierindas biedrs vai partijas vadītājs, ja viņš izdarījis kaut ko nelikumīgu, neētisku, uz to nedrīkst pievērt acis, un ar to ir jātiek galā!
- Jums uz to brīdi jau arī bija kaut kādi pierādījumi, uz kā pamata jūs rosinātu pieņemt konkrētus lēmumus? Kādus?
- Nē, nekādi līgumi uz to brīdi nebija vēl pieejami, bet bija pietiekami skaidra, ticama informācija un fakti. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma sasaukt kopsapulci mēs atstājām partiju, jo bija skaidrs, ka tiks bloķēts jebkurš mēģinājums izvilkt Artusu «skaidrākos ūdeņos», un tas tad arī pielika punktu ilūzijām par patiesajiem mērķiem un nolūkiem. Vēl pēc pāris mēnešiem sekoja vienkāršs, loģisks papildinātu faktu un sakarību izklāsts iesniegumā Ģenerālprokuratūrai. Uzskatu, ka Artusam bija dota iespēja gan būt atklātam un godīgam, gan izrunāties ar partijas biedriem, gan veidot saprātīgu dialogu ar valdes locekļiem. Un, pats par sevi saprotams, neiesaistīties tādās nelikumīgās un partiju diskreditējošās darbībās, kuras tautas priekšstāvis nedrīkst atļauties.
- Tur bija Suņu būdas līgumi ar a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāja Rūdolfa Meroni kontrolētajām SIA Airtech un Media Support par reklāmas izvietošanu. Problēma ir tajā, ka šie līgumi tika slēpti, vai dziļāk?
- Es aprakstīju tikai Kaimiņa gadījumu, bet ar video, kurā ir arī Zakatistova un Tamuža sarunas, man nav nekāda sakara, ne to montēju, ne kameru uzstādīju, ne iesniegumu rakstīju. Es koncentrējos uz Artusu. Kā jūs vērtētu, ja izrādītos, ka tikko ievēlēts deputāts noslēdz līgumu ar Meroni saistītu uzņēmumu? Vēl pirms pirmās Saeimas sēdes! Pat, ja tas nav likuma pārkāpums, manā skatījumā tas ir pilnīgi nepieņemami no ētikas viedokļa. Es to nosauktu par stipendiju. Ja tas būtu kāds no Saskaņas, ZZS vai no citas varas partijas, es teiktu, ka tas ir paredzams.
- Meroni taču cīnās pret oligarhu?
- Ha, ha! Jāatceras, ka Meroni pārvalda valsts arestēto mantu, ko, es ceru, pēc Lemberga tiesvedības beigām pārņems valsts. Un Artuss, ja ne šodien, tad nākotnes perspektīvā, būs piesavinājies Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Cik saprotu, Meroni ir gatavs sponsorēt daudz un dažādus politiķus. Kā interešu vārdā, man nav īsti skaidrs. Līdzīga shēma bija ar Ģirtu Valdi Kristovski, ar kura tikko nodibināto uzņēmumu Ventbunkers uzreiz noslēdza līgumu ar standarta taksi mēnesī - 5000 eiro. Ja politiķis ir gatavs «pārdoties» par 5000 eiro mēnesī, vai tad, kad viņš nokļūs pie lielās siles un viņam piedāvās piecus miljonus par kādu pakalpojumu, viņš teiks: Nē, stop! Es ņemu tikai 5000?
Ja Artuss noliedz naudas saņemšanu no ar Meroni saistītiem uzņēmumiem, kas turpinājās arī pēc partijas dibināšanas, tātad viņš ir šantažējams. Ja viņš to slēpj, tad bagātie onkuļi jebkurā brīdī viņam var to atgādināt, lai panāktu sev vēlamo rīcību. Kādas iespējas būs Artusam atteikties?
Manā skatījumā Artuss iegūtu, iespējams, pat vairāk, ja viņš vienkārši atzītos: «Jā, ņēmu naudu labiem mērķiem, vēl kaut kam,» pateiktu, piemēram, ka viņa devīze ir: «Mēs ņemsim mazāk!». Man ir svarīgi, lai cilvēki izdarītu apzinātu izvēli, balstoties uz vispusīgu informāciju par partijām. Piemēram, ja tu atbalsti: «Viņš zog, bet dalās», lūdzu, balso par ZZS! Ja tev nav nekas pretī zirnekļa tīklam, ko Saskaņa ir apaudusi Rīgā, un tās saistībai ar Putina režīmu, lūdzu, balso par Saskaņu! Un tā par jebkuru partiju. Galvenais, lai izvēle būtu apzināta, nevis aklas ticības vadīta.
- Runājot par Kristovska un Meroni sadarbību, jūsuprāt, KNAB vajadzētu pārbaudīt arī šā Vienotības guļošā biedra konsultāciju patiesumu?
- Protams! Es teiktu - visus stipendiātus, neatkarīgi no stipendijas devēja.
- Iesniegumā pieminējāt arī raidījumā De facto publiskoto informāciju par Kaimiņa, iespējams, fiktīvi nodarbinātajiem cilvēkiem, daļu no Suņu būdas pārskaitītās naudas prasot atmaksāt atpakaļ. Pērn februārī ar iesniegumu KNAB vērsās arī Linards Kālis, caur kura firmu Al De Media šīs darbības tika veiktas. Jūsu vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs bija saskaņotas?
- Viņš iesniedza iesniegumu 2016. gada nogalē. Bet, kamēr Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm nepasniegsi visu ļoti skaidri kā uz šķīvīša, pēc būtības jau teju izmeklētu lietu, tikmēr kustība nenotiks.
- KNAB Kāļa iesniegumu pārsūtīja Valsts policijai, jo tas nesaturot «informāciju, kas liecinātu par koruptīviem darījumiem». Policija lietu pārsūtīja Valsts darba inspekcijai, kas pārkāpumus nekonstatēja, un Valsts ieņēmumu dienestam, kas neko nekomentēja. Kāpēc tāda mētāšana, un tagad tomēr šī fiktīvā nodarbināšana figurē KNAB lietā?
- Vienā brīdī radās iespaids, ka toreizējā KNAB darbiniece Ilze Jurča faktiski mēģina legalizēt šādu vienkāršu politiķu un amatpersonu sponsorēšanas shēmu. Ja piekrītam, ka jebkurš politiķis vai amatpersona var nodibināt firmu un saņemt ziedojumus, sniedzot fiktīvus pakalpojumus vai pakalpojumus par būtiski paaugstinātu cenu, tad Saskaņa, ZZS un citas partijas tikai priecātos.
- Tik sarežģīti savākt lietu, ja jau Kālis pats uzrādīja caur viņa firmu maksātu naudu un atzinās par atskaitījumiem?
- Jebkurā lietā, kur iesaistīti politiķi, jāstrādā kā ar baltiem cimdiem, ļoti rūpīgi. Kāda būtu reakcija, ja vienīgais pierādījums būtu vārds pret vārdu? Tas vispār nekas nav!
Es šobrīd gribētu dot iespēju KNAB apliecināt savu spēju tam uzticēto funkciju izpildē un uzlabot reputāciju. Pieļauju, ka vajadzēja savākt papildu informāciju un nostiprināt pierādījumus, kas acīmredzot aizņem diezgan ilgu laiku. Protams, labāk būtu bijis to izdarīt ātrāk. Ja tiesībsargājošās iestādes šo vienkāršo lietu nespēs novest līdz galam, tad nevajag lolot nekādas ilūzijas, ka tās, pat gribot, spēs atklāt sarežģītākas shēmas. Tur, kur grozās miljoni, shēmotāji iegulda lielu darbu, lai viss būtu juridiski korekti, darbība notiek starp dažādām valstīm, kas apgrūtina izmeklēšanu. Ja KNAB izgāzīsies ar šo lietu, tad KNAB tiešām vajag likvidēt.
- Kas Kāli pamudināja vērsties ar iesniegumu pēc tam, kad pats teju divu gadu garumā bija pieļāvis fiktīvu maksājumu plūdināšanu caur savu firmu? Sirdsapziņa pamodās?
- Viņš ir jauns cilvēks, turklāt bija finansiāli atkarīgs no Kaimiņa. Uzskatu, ka Artuss nelietīgi izmantoja jaunu cilvēku savtīgās interesēs savās shēmās. Juridiski par visu atbildīgs ir Linards kā valdes loceklis, bet Artuss - tīrs, viņš jau neko! Tas nekas, ka Artuss de facto vadīja to uzņēmumu un norādīja, kam un kādu naudu pārskaitīt. Acīmredzot Linards vienā brīdī saprata, kas īstenībā ir Kaimiņš.
- Par kādām atgrieztām summām varētu būt runa?
- Man ir informācija, ka Kāļa uzņēmums nebija vienīgais, ko izmantoja pēc līdzīgas shēmas.
- Cits lietas atzars ir saistīts ar finansējumu no Tamuža puses, kurš kā Eco Baltia padomes priekšsēdētājs par stratēģiskajām konsultācijām Zakatistova firmai Per capita maksājis 2000 eiro + PVN mēnesī, ko, pretēji Zakatistovam un Tamužam, KNAB uzskata par fiktīvu maksājumu un netiešu neatļautu partijas finansēšanu. Kāpēc Tamužs nevarētu partijai ziedot atklāti?
- Labs jautājums. Ja mēs interneta meklētāja ierakstām Viesturs Tamužs, kas parādās?
Tiesvedība, kurā valsts cenšas atgūt trīs miljonus eiro no Tamuža izveidotā riska kapitāla fonda, kurā nepareizi sadalīti ieņēmumi un valsts atstāta tukšā. Atkritumu bizness, ar ko nodarbojas Eco Baltia, pats par sevi ir netīrs, ņemot vērā iesaistītos spēlētājus. Vēl bija problēmas ar viņa darbību partijā No sirds Latvijai, no kuras viņš tika izslēgts. Šādi cilvēki jātur no partijas finansēšanas pa gabalu. Es no tāda cilvēka naudu partijai nekad nepieņemtu.
- Zināt vai ir nojausma, kas filmējis un, iespējams, montējis, un nodevis atklātībā video no partijas veidotāju sarunām toreizējā birojā Valdemāra ielā?
- Tā slavenā video pašās beigās Artuss saka, ka viņiem nepatīk, ka viņu partijas birojā noklausās, uz ko viņam atbild: «Bet tu taču pats to izvēlējies!», un Artuss piebilst: «Es vēl par to samaksāju.»
- Kaimiņš iekrita pats savās video lamatās?
- Ir skaidri saprotams, kurš ir pasūtījis video novērošanas uzstādīšanu. Kas to montējis, nezinu. Gobzema izteikumi, ka to esmu darījis es, ir meli. Ar šo video man nav nekāda sakara.
- Pieļāvāt, ka «Kaimiņa aktivitātes tiek izvērstas kādu citu personu uzdevumā prettiesisku mērķu sasniegšanai un politikas veidošanai» un tās «tiek finansētas pilnīgi necaurspīdīgā un, iespējams, nelikumīgā veidā». Tad tās citas personas ir Meroni? Tamužs? Kādi ir šie prettiesiskie mērķi?
- Tas vēl ir jautājums, ko atklās nākotne, - kas īsti stāv aiz Kaimiņa. Viņš sameloja par Gobzema iesaisti. Izrādījās, ka Gobzems līdz pat detaļām zina visu, kas notiek partijā, valdē, lai gan tas nebija ar citiem saskaņots. Un tad šis cilvēks pēkšņi tikai šogad parādās kā KPV LV premjerministra kandidāts, lai gan de facto ir iemesls domāt, ka viņš jau kopš paša sākuma bija diedziņu raustītājs aizkulisēs.
- Arī citas partijas tik ātri savas kārtis pirms vēlēšanām nemet galdā.
- Man būtiski būtu, lai cilvēki, it sevišķi partijas biedri, seko līdzi notiekošajam, spēj kritiski izvērtēt faktus un reālo situāciju. Tipisks piemērs, kā Gobzems melo un izplata melus: viņš Facebook apgalvoja, ka manā iesniegumā nav minēta neviena darbība, kas būtu pēc partijas dibināšanas, un cilvēki nepārbaudot ar to dalās tālāk. Bet atveriet pievienoto iesniegumu! Tur ir notikumi arī pēc partijas dibināšanas. Akla ticība pie laba gala nenoved.
Artuss ir izdarījis arī labu lietu - ieinteresējis par politiku cilvēkus, kas līdz šim par to vispār neinteresējās. Viņam ir spēja emocionāli «uzvilkt» un pārliecināt, kas būtu ļoti apsveicami ar nosacījumu, ja pēc tam šie cilvēki netiek izmantoti kādiem savtīgiem mērķiem un viņus nepieviļ.
- Tā kā lietā iesaistīts Aivara Lemberga oponents Meroni, jūsu aktivitātes tiek saistītas ar Lemberga pasūtījumu. Varat pierādīt pretējo?
- Ar Lembergu neesmu ne ticies, ne runājis, ne slēdzis kādus darījumus. Es vienkārši cēlu trauksmi partijā, korekti izejot to ceļu, kas bija jāiziet - par problēmu tika informēta vispirms valde, tad aktīvākie partijas biedri, centāmies sasaukt biedru kopsapulci. Ja redzu, ka cilvēka rīcība neatbilst partijas definētajiem mērķiem un principiem, es par to runāju. Tad nevajadzēja mani aicināt partijā, ja cerēja no manis noslēpt sliktās lietas - agrāk vai vēlāk tās nāk gaismā. Cerēt, ka es klusēšu par nelikumībām, ir ļoti naivi.
- Neveidojat uz notikušā fona pats savu kampaņu? Neatradīsim jūs nevienā listē rudenī?
- Neplānoju, šobrīd neesmu arī nevienas partijas biedrs. Pārmetumi par politisko ieinteresētību un kampaņas būvēšanu izskan kopš Neo lietas pirmsākumiem 2010. gadā. Vai tiešām ir tik grūti pieņemt, ka kāds vienkārši rīkojas pareizi - atbilstoši saviem principiem un sirdsapziņai, mēģinot novērst netaisnīgumu un negodprātību?
