Pazīstamo Krievijas politologu, rakstnieku un publicistu, kādreizējo TV Doždj galveno speciālistu Staņislavu Belkovski sastopu Vecrīgā, kafejnīcā Doma dārzs, kur viņš labprāt piekrita sarunai ar Neatkarīgo.
- Nupat Krievijā sācies pasaules čempionāts futbolā. Uzreiz pēc Soču ziemas olimpiskajām spēlēm 2014. gadā sākās notikumi Ukrainā. Atsevišķi politologi paredz jaunu starptautiskās situācijas saasināšanos pēc pasaules čempionāta beigām. Cik tas ir reāli?
- Lai cik tas dīvaini skanētu, tas lielā mērā atkarīgs no čempionāta rezultātiem, kurus mēs šobrīd paredzēt nevaram. Ziniet, Putins pievērš milzīgu uzmanību sīkumiem. Viņš ļoti uzticas Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Kužugetovičam Šoigu. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši viņš uzdāvināja Putinam labradora šķirnes kucīti Koniju, kura kļuva par Putina mīļāko cilvēku. Jā, jā, es nepārteicos. Par cilvēku, jo Putinam Konija bija sievas vietā. Daudzi domā, ka Putins speciāli gribēja pabaidīt Angelu Merkeli, kurai ir paniskas bailes no suņiem, kad savulaik sarunu telpā ielaida suni. Nē, uz ļoti daudzām fotogrāfijām, kur notiek sarunas ar citu valstu vadītājiem, arī ir redzama Konija. Tur, kur pēc protokola Putinam jābūt kopā ar sievu, tur viņš ir redzams ar Koniju. Viņam pat prātā neienāca, ka Merkele varētu nobīties no Konijas. Viņš vienkārši ieradās uz šo tikšanos ar savu psiholoģisko sievu. Jūs taču nevarat iedomāties, ka kādam varētu būt dzīvnieciskas bailes no jūsu sievas? Kad Konija nomira, tad tā bija Putinam milzīga traģēdija. Iespējams, pat lielāka nekā tad, ja nomirtu kāds no viņa bērniem. Tātad, atgriežoties pie pasaules čempionāta, ja pasaules kausu iegūs Argentīna vai Brazīlija, tad Putins jutīsies ļoti laimīgs un apmierināts. Tādā gadījumā nekādi saasinājumi nav gaidāmi. Protams, vienmēr var gadīties citi apstākļi, bet mēs šeit runājam saistībā ar pasaules čempionātu. Pavisam citādi būs, ja uzvarēs Francija vai, jo īpaši, Anglija. Ja uzvarēs Anglija, tad tas būs liels Putina pašapziņas kairinājums ar grūti paredzamām sekām.
- Ja finālā spēlēs Francija, tad, ļoti iespējams, uz šo spēli atbrauks Francijas prezidents Emanuels Makrons, un tas, ka viņš finālspēlē sēdēs blakus Putinam, stipri glaimos pēdējam.
- Jā, tas var stipri saldināt Putinam rūgto tableti, bet britu premjerministre Terēza Meja neatbrauks noteikti. Atceraties, ar ko sākās 2014. gada notikumi? Ne uz Soču olimpiādes atklāšanu, ne noslēgumu neatbrauca neviens no Rietumu vadošo valstu līderiem. Tas Putinu nokaitināja. Tad vēl 2014. gada 21. februārī Putina helikopters piedzīvoja ārkārtas nosēšanos. Tas, protams, nebija nekāds terora akts vai atentāta mēģinājums, bet Federālā apsardzes dienesta darbinieki to pasniedza prezidentam tieši kā diversiju. Nu nevar taču viņi atzīties, ka visa remontdarbiem paredzētā nauda nozagta.
- Ja piepildās drūmākās prognozes un pēc pasaules čempionāta vai kaut kad vēlāk Putins uzsāk kādu jaunu ārpolitisko avantūru, tad kāda ir iespēja, ka šīs avantūras mērķis varētu būt Latvija?
- Ja jūs domājat par to, vai Putins ievedīs Latvijā karaspēku, tad par to nav ne runas. Nē, nē, nē. Ne mazākās varbūtības. Apgalvoju, ka ne mazākās. Mēs varam pēc dažiem gadiem satikties un pārbaudīt manu prognozi. Viņš nevar ievest karaspēku vairāku iemeslu dēļ, bet galvenais ir tas, ka viņš pēc sava psihotipa nevar veikt formāli nekonvencionālu darbību. Formāli visam jābūt kā pienākas. Viņš ved hibrīdkaru. Jā, viņš var veikt kaut kādus terora aktus, ar kuriem viņam it kā nebūtu nekādas saiknes. Piemēram, uzspridzināt Latvijas premjerministru. To viņš var, bet ievest karaspēku Latvijā viņš noteikti nevar. Viss pārējais atkarīgs tikai no viena. Kā pret to izturas pati Latvija? Es Latviju labi zinu, jo mans tēvs bija no Latvijas. Viņš bija Latvijas polis. Latvija psiholoģiski ir stipri atkarīga no Krievijas. Tā pastāvīgā histērija, ka mēs neesam viņi [krievi], esam neatkarīgi, nedaudz atgādina situāciju, kad sieva vai vīrs nevar izšķirties, viens pie otra patiesībā ir pieķērušies, bet kliedz, ka tas otrs viņam nav vajadzīgs. Jums, draugi, ir 40% krievu. Jūs brīvi runājat krieviski. Ja es būtu aizbraucis uz Holandi, vai es tur kafejnīcā satiktu žurnālistu, kurš brīvi runā krieviski? Nesatiktu. Ēdienkarte pie mums, tas ir, pie jums, pārteikšanās pēc Freida, jo esmu šeit dzimis (?), arī ir krievu valodā. Kur vēl Eiropā ēdienkarte ir krievu valodā?
- Tas ir tūristu ērtībām. Pie mums brauc daudz tūristu no Krievijas.
- Atkal. Tā ir psiholoģiskā atkarība. Tūristi visur lieto starptautisko valodu - angļu valodu. Ir tāds Eiropas vadošais tūrisma izdevums Time Out, kur ik gadus tiek publicēts tūrisma galamērķu reitings. Pirmajā vietā ir Parīze, otrajā Roma. Vienmēr. Vai jūs kaut kur Parīzē esat redzējis ēdienkarti krievu valodā? Nē, viņi nejūt vajadzību rakstīt ēdienkarti krievu valodā. Vēl vairāk. Parīzes kafejnīcās nav ēdienkartes arī angļu valodā.
- Viņiem tūristu pietiek tāpat. Mums par tūristiem ir jācīnās. Šodien brīnišķīgs laiks, bet kafejnīca pašā Vecrīgas sirdī pustukša.
- Latvija ir brīnišķīga vieta. Vakar es atbraucu, un man te ļoti patīk. Domāju iegādāties nekustamo īpašumu Jūrmalā. Bet tas nemaina lietas būtību. Kad jūs Parīzē aizejat uz kādu ekstra klases restorānu un pajautājat pēc ēdienkartes angļu valodā, tad jums atbild - nē, mums nav ēdienkartes angļu valodā, un tālāk skatās griestos. Tā arī šeit. Ļoti dīvaina ir šī šizofrēniskā pozīcija, ka mēs apstiprinām latviešu valodu, aizliedzam mācības krievu valodā, bet ēdienkarte ir krievu valodā. Nu, draugi, tā tomēr nevar.
- Es gribētu atgriezties pie Latvijas drošības. Jūs teicāt, ka Putins karaspēku neievedīs Latvijā nekādā gadījumā, bet Ukrainā jau arī oficiāli neieveda. Tur, kā pats Putins izteicās, karo ogļrači un traktoristi.
- Ukraina un Latvija ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Saprotiet, Ukraina ir kolosāla sāpe, personiska Vladimira Vladimiroviča [Putina] sāpe. Tur ir personiskais faktors.
- Jā, bet arī NATO ir Putina personiskā sāpe. Putins uzskata, ka NATO un Rietumi kopumā viņu ir piemānījuši, izturējušies pret viņu nevērīgi un NATO ar savu virzību uz austrumiem ir Krieviju pazemojuši, tāpēc nepieciešams kaut kādā veidā pazemot NATO…
- Kā ir iekārtots Vladimirs Vladimirovičs? Es pret viņu izturos ļoti labi, jo man viņš dzīvē ir ļoti daudz palīdzējis. Faktiski viņa rīcības un domāšanas analīze dod man iespēju pelnīt un dzīvot. Kad es kaut kur uzstājos ar lekcijām, es varu runāt par jebko, bet vislielāko auditorijas interesi izraisa tieši pārspriedumi par Putinu. Arī tagad es stāstu par Putina psiholoģiju. Sākumā viņš bija Rietumu draugs. Absolūts draugs. Nupat, pirms nedēļas, es tikos ar Mihailu Borisoviču Hodorkovski, un viņš man jautāja, kāpēc Putins savulaik viņu izlaida [no cietuma un atļāva izbraukt uz ārzemēm]? Es [Hodorkovskis] domāju, ka viņš mani izlaida tāpēc, ka uzskatīja, ka neesmu bīstams. Nē, nē, es atbildēju. Putins tevi izlaida, jo viņš tajā brīdī gribēja galīgi izlīgt ar Rietumiem. Viņš izlaida Hodorkovski, Pussy Riot, izlaida holandiešu vides aktīvistus, kuri bija aizturēti uz Gazprom gāzes ieguves platformas Prirazlomnaja Barenca jūrā. Uz Maskavu bija atbraucis Nīderlandes karalis Vilems ar savu neparasti skaisto sievu. Putins gribēja izlīgt ar Rietumiem, bet negaidīti atklājās, ka Rietumi nemaz tik ļoti nealkst ar Putinu draudzēties. Jau minēju, ka neviens no Rietumu līderiem neieradās uz Soču olimpiskajām spēlēm, un tieši olimpiādes noslēguma dienā notika pats šausmīgākais - kārtējā revolūcija Ukrainā. Putins dzīvo savā koordinātu sistēmā, un šajā sistēmā revolūcijas nenotiek tāpēc, ka ir nobrieduši kaut kādi apstākļi, tauta novesta izmisumā vai kā tamlīdzīgi. Nē, atbilstoši Putina pasaules izpratnei, revolūcijas organizē spēki no ārpuses. Visbiežāk no kaut kādiem Rietumu graušanas centriem. Putins domā, ka Rietumu politiskā sistēma darbojas apmēram tāpat kā viņa paša radītā sistēma Krievijā. Tā saucamo demokrātiju, runas par vērtībām, politikas caurspīdīgumu viņš uztver kā blefu. Tāpēc revolūciju Ukrainā viņš uztvēra nevis kā ukraiņu tautas vēlmi atbrīvoties no Janukoviča galēji korumpētā režīma, bet gan kā Rietumu inspirētu, klaji nedraudzīgu žestu. Pēc šī Rietumu gājiena (Putina izpratnē) viņš jutās galīgi vīlies potenciālajā draudzībā ar Rietumiem un kopš šī brīža vārdus «Rietumu draugi» lieto tikai ar neslēptu ironiju un sarkasmu.
- Mani tomēr vairāk interesē nākotne. Ir acīmredzams, ka Putinu iekšpolitiskie jautājumi neinteresē. Jebkurās publiskās uzstāšanās reizēs viņš manāmi atdzīvojas, kad runa skar ārpolitiskos, ģeopolitiskos jautājumus. Arī pašā Krievijā tiek uzskatīts, ka Putina ārpolitika ir viņa galvenais trumpis. Uz ko Putins varētu būt gatavs, ja viņam ienāktu prātā kāda jauna ārpolitiska avantūra?
- Putins ir taktiķis, nevis stratēģis. Viņš pats nezina, ko darīs pēc mēneša, gada vai diviem. Viņš nezina, kur nu vēl es vai jūs.
- Bet kādi varētu būt varianti? Jūs bieži dažādos raidījumos esat teicis, ka Putins ir apvainojies uz Rietumiem un pēc dabas viņš ir diezgan ļaunatminīgs…
- Jā, tā tas ir, bet Latvijā viņš karaspēku neievedīs.
- Par karaspēku nav runa. Viņam ir svarīgi kaut kādā veidā pazemot Rietumus. Viņš varētu izstrādāt kaut ko pret Latviju kā vājo NATO ķēdes posmu un likt Rietumiem nosvārstīties. Mēs paļaujamies uz NATO 5. pantu, bet Putins varētu realizēt tādu hibrīdkara elementu, kas liktu NATO izrādīt vājumu, neiedarbināt 5. pantu, un tādējādi Putins varētu teikt, ka atkal Rietumus «apspēlējis».
- Jā, kaut kādu hibrīdelementu viņš var sarīkot, bet, ja latviešu tauta grib dzirdēt manu padomu, tad es to varu pateikt. Vienīgais, ko tam var likt pretī, ir akmens sejas izteiksme. Jautājums, vai tas jums izdosies.
- Kā to saprast?
- Es, piemēram, zinu, kā sauc Latvijas prezidentu - Raimonds Vējonis, bet, kā sauc jūsu premjerministru, neatceros. Kalvītis?
- Nē, Kalvītis bija jau sen. Tagad ir Māris Kučinskis.
- Nu redziet. Tā ir liela laime, ka atbraucu uz jūsu valsti un neatceros, kā sauc valdības vadītāju. Man ir neparasti laba atmiņa, un es varu stundām no galvas skaitīt ne tikai dzeju, bet arī romānus, bet jūsu premjerministra uzvārdu neatceros. Tas liecina, ka esat eiropeiska valsts, kura dzīvo pēc noteiktas kārtības, un nav tik svarīgi, kurš ir valdības vadītājs. Aigars Kalvītis bija Šķēles cilvēks?
- Jā, tagad viņš ir Latvijas gāzes vadītājs.
- Tas ir ļoti slikti, jo tas atkal pasvītro Latvijas atkarību no Krievijas. Šķēle viņu kā premjerministru ielika savā vietā, bet tā bija kļūda. Šķēle pārvērtēja sevi. Šķēle domāja, ka ar dažādām manipulācijām viņš šeit var darīt jebko, bet tad negaidīti atklāja, ka Latvija ir iesoļojusi Eiropā un visi iepriekšējie gājieni vairs nestrādā. Ja esmu liels oligarhs un kontrolēju partiju, tad ielikšu premjerministru un viņš lēkās pēc manas stabules. Nē, nelēkās. Viņa pārliecība ir nedaudz novecojusi. Oligarhi vairs nekur nepārvalda valstis. Tas ir noiets etaps.
- Atgriezīsimies pie Putina. Martā viņš tika pārvēlēts par Krievijas prezidentu uz nākamajiem sešiem gadiem. Ko šie gadi mums sola? Vai varam atslābināties un uzskatīt, ka nekas traks pasaulē nenotiks?
- Ja runājam par Latviju, tad Putins grib nopirkt Latviju. Viņa pasaules redzējumā visu var nopirkt, kā viņš nopirka Soču olimpiskās spēles, pasaules čempionātu futbolā. Viņš iedeva Janukovičam trīs miljardus un domāja, ka ir nopircis Ukrainu, bet tad, pēc viņa pārliecības, Amerika sarīkoja Maidanu, kas, protams, nebija tā. Tas, ka Aigars Kalvītis ir Latvijas gāzes vadītājs, ir viens no veidiem, kā nopirkt Latvijas elites cilvēkus. Tā viņš nopirka Gerhardu Šrēderu, un gāzes vads Nord Stream-2 ir no tās pašas sērijas. Merkele, bez šaubām, ir vadošā politiskā figūra Eiropā, bet arī viņa nevar iet pret vācu biznesa interesēm, kuras tiek piebarotas ar Krievijas naudu. Tā ir Putina metode. Putins vēlas nopirkt Latviju, bet ASV nevēlas to pieļaut. Tāpēc arī tika aizvērta ABLV banka. Šo banku aizvēra vienā dienā. Tika arestēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tie ir vienas ķēdes posmi. ASV skaidri paziņoja Latvijai, ka Latvija nedrīkst būt osta, kurā tiek atmazgāta Krievijas nauda. Latvija atbildēja - tieši tā! Nepakļauties ASV šodienas pasaulē nevar. Tas ir tāpat kā pirmās klases skolnieks nevar nepakļauties skolas direktoram. Galējā variantā ASV ievedīs šeit karaspēku un nepieļaus nekādu iebrukumu no Krievijas puses. Esmu par to absolūti pārliecināts. Nav svarīgi, kurš būs ASV prezidents.
- Vai tas nozīmē, ka arī Tramps nerada draudus pastāvošajai pasaules kārtībai?
- Tramps vienlaikus ir šovmenis un biznesmenis. Viņš nesaprot dažus pasaules politikas elementus. Viņš pilnīgi nevajadzīgi saplēsās ar Eiropu un Kanādu.
- Kāpēc?
- Vienkārši tāpat. Bez jebkāda iemesla. Tāpat kā ar savu personisko sievu. Jūs taču ievērojāt, ka viņa sieva Melānija nekad nesmaida, parādoties kopā ar vīru. Viņa pirmo reizi publiski pasmaidīja, kad bija uz Barbaras Bušas bērēm un pie viņas pienāca Baraks Obama ar savu cilvēcisko pievilcību. Tramps viņu šausmīgi tracina, jo viņš nav pārāk gudrs. Tramps kļuva par ASV prezidentu tikai viena iemesla dēļ. Hilarija visiem bija piegriezusies. Ja Trampam būtu cits, nopietns pretinieks, tad viņš nekad neuzvarētu.
- Vai Tramps apdraud pasaules kārtību, vai tomēr pasaules kārtība ir stiprāka par Trampu?
- Jūs absolūti pareizi formulējāt - pasaules kārtība ir stiprāka par Trampu. Tramps, protams, apdraud pasaules kārtību, bet ar tādām pašām sekmēm es varētu apdraudēt šo māju (rāda uz Latvijas Radio ēku Doma laukumā). Tāpēc Tramps pasaules kārtību patiesībā neapdraud. Viņš, protams, aiz savas ēzeliskās ietiepības gribētu pasauli mainīt, un ir daudzi, tajā skaitā Putins, kas uz viņu raugās cerīgi, bet tās ir veltas cerības un velti centieni. Tu vari peldēt upē pret straumi, bet labākajā gadījumā, ja ļoti enerģiski airēsies, tad paliksi uz vietas. Iet pret pasaules vēsturisko virzību ir neveiksmei nolemta lieta.
