Intervijā Neatkarīgajai, kuras pilnā versija no šodienas lasāma portālā www.nra.lv (rubrikā "Lielās intervijas", ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atklāj, ka ticis izspiegots.
Šobrīd tiek veikta pārbaude, bet ģenerālprokurors par notikušo citas detaļas neatklāj. Ē. Kalnmeiers tikai pastāstīja, ka viņa dzīves vietā vairākkārt kādas personas ir veikušas «nelikumīgu iekļūšanu». Viņš kategoriski atteicās atklāt notikušā detaļas (uzsverot - pagaidām) - piemēram, vai, iekļūstot viņa dzīves vietā, tika ielikta arī kāda noklausīšanās aparatūra, novērošanas aparatūra, nozagts dators, pārbaudīta korespondence u. tml.
No ģenerālprokurora teiktā varētu izdarīt secinājumu, ka viņa izspiegošana sākusies tad, kad bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe viņu iekļāvusi savā «melnajā» sarakstā - apmēram 2010. gadā.
Ē. Kalnmeiers intervijā Neatkarīgajai neizpauda, uz ko varētu krist aizdomas - uz KNAB operatīvajiem darbiniekiem vai kādu citu slepeno darbību veicēju komandu. Tāpat šobrīd nav zināms, vai valsts augstās amatpersonas izspiegošana notikusi ar mērķi iegūt kompromatu, vai arī informācija vākta kāda ārvalsts slepenā dienesta uzdevumā. Ē. Kalnmeiers neizpauda, kurš dienests par notikušo veic pārbaudi, taču uzsvēra, ka tās rezultāti būšot zināmi vasarā.
Fragmenti no intervijas ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru:
- Kādēļ [Jutas] Strīķes acīs pēkšņi [vienā brīdī] kļuvāt ļaunais?
- KNAB iekšienē starp priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un Strīķi pakāpeniski samilza iekšējais konflikts. Reiz Strīķe ar [KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri] Jurašu atnāca pie manis. Notika saruna par to, cik Streļčenoks ir slikts. Strīķe mēģināja iesaistīt mani savā KNAB iekšējā karā, lai es nostājos viņas pusē. Es šajā konfliktā neiesaistījos - ne vienā, ne otrā pusē. Centos objektīvi vērtēt notiekošo. Bet, ja tu neesi ar viņiem, tad tu esi pret viņiem - tā tas tika uztverts. Ar to brīdi biju kļuvis par «slikto», kaut arī pirms tam netiku uzskatīts par «labo». Jau 2010. gada beigās kāds augsta līmeņa KNAB darbinieks informēja mani par to, ka Strīķe ar Jurašu ir devuši komandas saviem operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par mani un par manu ģimeni, ar mērķi kaut ko sliktu sagrābstīt par mani. Tā viņi visu laiku grābstīja to slikto, bet neko tā arī nesagrābstīja.
- Vai jūs esat pārliecināts, ka jūs nesankcionēti nenoklausījās?
- Nē, neesmu.
- Nevēlaties pamēģināt to noskaidrot?
- Nē, es neko nedarīšu, pilnīgi noteikti. Varu runāt arī par nelikumīgu iekļūšanu manā dzīves vietā. Man ir pamats uzskatīt, ka ne vienu reizi vien tas ir noticis. Par to es esmu informējis attiecīgās drošības iestādes. Vēl pret mani ir veiktas arī citas nelikumīgas darbības. Kas to darījis, neteikšu, jo pagaidām nav pierādījumu. Uzsveru - tas ir mans personīgais viedoklis. Es uzskatu, ka pret mani ir notikusi ne viena vien nelikumīga darbība.
- Pie kā gan jūs varat vērsties pēc palīdzības - KNAB tur visi ir savējie, militārajā pretizlūkošanā strādāja Strīķes vīrs, savukārt SAB abus piesedza?
- Pie kā varu, pie tā vēršos.
- Jūs esat ne tikai ģenerālprokurors, bet arī valstsvīrs. Jūsu teiktais nozīmē, ka darbojas grupējums, kurš slepeni ievāc ziņas par vadošajām valsts amatpersonām. Kur šīs ziņas tiek izmantotas - tikai publikācijām vai arī ietirgotas ārvalstu slepenajiem dienestiem, gaidāmajai vēlēšanu kampaņai?
- Pagaidīsim vasaru. Paskatīsimies, kas parādīsies publiskā telpā.
- Noklausījās t.s. oligarhus. Daudzi pasmējās un teica - tā viņiem vajag. Bet notikušajam ir otra puse - šie «oligarhi» mūsu valstī ir arī ekonomiskie līderi. Viņus noklausījās, un sarunas noplūda medijiem. Bet ja tās noplūda arī ārvalstu specdienestiem?
- Nevaram neko izslēgt. Nevaru pateikt ne jā, ne nē. Tas ir drošības iestāžu kompetencē. Te jau ir pietiekami daudz informācijas pārdomām, kāpēc un kā tas viss ir noticis.