Reģionu apvienībai Kūtri piekukuļot neizdodas

© Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Cīņā par vietu Saeimas prezidijā saskaroties ar šķēršļiem, Latvijas Reģionu apvienība centusies improvizēt un kāroto amatu iegūt bez balsojuma parlamentā, pārvilinot savās rindās Gunāru Kūtri. Neveiksmīgi.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) jau kopš šā Saeimas sasaukuma pirmajām dienām sirdī glabājusi aizvainojumu par to, ka tai netika atvēlēta vieta Saeimas prezidijā. Par spīti tam, ka LRA vēlēšanās bija ieguvusi vairāk mandātu, tās kāroto vietu prezidijā ieguva No sirds Latvijai pārstāvis - Gunārs Kūtris.

Iespēja labot vēsturisko kļūdu LRA parādījās, kad Ringolds Balodis aizgāja no Ingunas Sudrabas vadītā politiskā spēka Saeimas frakcijas un ar šādu soli to iznīcināja. Normatīvajos aktos gan nav atrunāts, ka Saeimas prezidijā drīkst strādāt tikai frakciju pārstāvji, taču LRA atsaucas uz tradīciju un vēlējās G. Kūtrim atņemt prezidija sekretāra biedra amatu, lai tajā iesēdinātu LRA frakcijas priekšsēdētāju Nelliju Kleinbergu.

Uz brīdi pat šķita, ka šī rokāde reģionāļiem izdosies bez aizķeršanās, jo N. Kleinbergas kandidatūra šķita tīkama Zaļo un zemnieku savienībai, bet klusos iebildumus Vienotībā nomāca vēlme sekot tradīcijām - prezidijā jāstrādā frakciju pārstāvjiem. Taču operatīvi realizēt plānu LRA liedza sliktā plānošana.

Proti, pieteikumu par G. Kūtra atsaukšanu LRA iesniedza dienā, kad Saeimas darbakārtība jau tā bija pārblīvēta ar laikietilpīgiem jautājumiem - ārlietu ministra ziņojumu par paveikto ārpolitikā aizvadītajā gadā un paveicamo šajā, kā arī tās pašas I. Sudrabas vadītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma nolasīšana ar tai sekojošajām debatēm.

Šis bija galvenais attaisnojums uzrunātajiem deputātiem, kad tie skaidroja, kādēļ balsojuši pret G. Kūtra atsaukšanas pieprasījuma iekļaušanu dienaskārtībā. Taču LRA, iespējams, tajā saskatījusi kādu izsmalcinātu plānu, kas Saeimas gaiteņos izplānots, lai liegtu tai iespēju tikt pie amata prezidijā.

Iespējams, ka tieši tādēļ LRA stratēģu prātos radās vienkāršais, taču spīdošais plāns ieņemt prezidija cietoksni bez cīņas. Nelielās LRA Saeimas frakcijas emisāri devās pie G. Kūtra ar vilinošu piedāvājumu saglabāt amatu prezidijā un nejusties apdraudētam, ja vien politiķis izstājas no savas partijas un iestājas kādā no LRA veidojošajām partijām.

LRA nebija rēķinājusies ar to, ka pat uz politiskā bankrota sliekšņa balansējošas partijas pārstāvis var saglabāt lojalitāti un uzticību principiem. G. Kūtrim piedāvātā darījuma noteikumi nebija pieņemami, un LRA priekšlikums tika noraidīts.

Pats G. Kūtris atteicās komentēt sarunu ar LRA pārstāvjiem vai kaut apstiprināt, ka tā notikusi, taču to nenoliedza No sirds Latvijai priekšsēdētāja I. Sudraba, kuru par notikušo bija informējis G. Kūtris. I. Sudraba uzskata, ka LRA mēģinājums pārvilināt pie sevis G. Kūtri ir apliecinājums tam, ka tiek ieguldītas lielas pūles, lai panāktu No sirds Latvijai nokļūšanu vēstures mēslainē. «Tas nozīmē tikai to, ka No sirds Latvijai kādam ļoti traucē,» saka politiķe.

Neoficiāla informācija gan liecina, ka nekādas īpašas sazvērestības pret I. Sudrabas politisko lolojumu netiek kaldinātas. G. Kūtris neatkarīgi no viņa pārstāvētās frakcijas likteņa bijis iekļauts to politiķu sarakstā, kurus LRA vismaz centīsies pārvilināt savās rindās. Turklāt, nolūkojoties uz No sirds Latvijai lēno agoniju, uz G. Kūtri kārus skatienus met arī citas Saeimā pārstāvētās partijas.

«Mēs vienkārši cilvēcīgi aprunājāmies, bet viņš atteica. Ne jau mēs pret Kūtri iestājamies, bet par loģisko norisi - frakcija ir izjukusi, mēs vēlamies redzēt viņu savās rindās, bet viņš atteica, jo apsolījis turpināt darbu ar savu partiju,» saka LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja N. Kleinberga.



Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais