Politika: Latvija pozīciju nemaina - bēgļu uzņemšanai jābūt brīvprātīgai 24 komentāri
 
Politika

Latvija pozīciju nemaina - bēgļu uzņemšanai jābūt brīvprātīgai

 
Sipa USA/Scanpix

Latvija joprojām saglabā pozīciju, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu dalība jebkādos patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos var tikt īstenota tikai uz brīvprātības pamatiem.

Valdība šodien izskatīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par šonedēļ Bulgārijā paredzēto Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālo sanāksmi. Tajā paredzētas diskusijas par stiprāku Eiropas patvēruma politiku.

Ziņojumā teikts, ka 2015.gada migrācijas krīze pierādīja, ka nepieciešama visaptveroša pieeja, lai varētu novērst līdzīgas situācijas nākotnē, labāk pārvaldītu migrācijas plūsmas un uzlabotu ES migrācijas un robežu pārvaldību.

Lai pēc iespējas labāk tiktu galā ar izaicinājumiem, ir stiprinātas ES aģentūras un tiek veidotas jaunas informācijas tehnoloģiju sistēmas.

2016.gada vasarā Eiropas Komisija nāca klajā ar divām tiesību aktu pakotnēm Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas īstenošanai. Kopumā septiņos tiesību aktos ir sasniegts dažāds progresa līmenis. Turklāt diskusijas par Dublinas sistēmas reformu galvenokārt fokusējās uz solidaritātes un atbildības principa piemērošanas jautājumiem.

Ņemot vērā decembra Eiropadomes rezultātus, Bulgārijas prezidentūra šobrīd ir ieplānojusi intensīvu darbu ar Dublinas regulas grozījumiem, paralēli turpinot uzsākto darbu pie citiem patvēruma jomas tiesību aktiem.

AFP / Scanpix

Šajā sanāksmē ministri aicināti izteikt viedokli par to, vai ir jāizvirza prioritātes darbam ar Dublinas regulas grozījumiem, lai panāktu vienošanos vēlākais līdz 2018.gada jūnijam, kas ļautu ātri pabeigt Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu, padarot ES patvēruma sistēmu efektīvāku normālos apstākļos un noturīgāku pret krīzēm.

Tāpat ministri aicināti izteikt viedokli par to, vai viss līdzšinējo pasākumu kopums veido visaptverošu pieeju migrācijai, nodrošinot efektīvāku krīžu pārvaldību un kādi vēl svarīgi pasākumi būtu jāveic šajā jomā.

Latvija dalībai sanāksmē atsevišķu pozīciju negatavos. Latvijas viedoklis atbilst iepriekš apstiprinātajām pozīcijām migrācijas un patvēruma jomā.

Latvija piekrīt, ka Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma ir svarīgs elements visaptverošas pieejas migrācijai nodrošināšanā, ES noturības pret krīzēm veicināšanā, kā arī efektīvā migrācijas plūsmu pārvaldībā. Tāpat Latvija piekrīt, ka darbs tiek intensificēts, lai panāktu sabalansētu vienošanos par visiem patvēruma tiesību aktiem, tostarp arī par grozījumiem Dublinas regulā pēc iespējas ātrāk.

Vienlaikus Latvija uzskata, ka ir svarīgi, lai tiesību akti būtu kvalitatīvi un praksē īstenojami un formāli laika grafiki nevar būt attaisnojums tiesību akta kvalitātes samazināšanai.

"Latvija atkārtoti vēlas uzsvērt, ka dalībvalstu dalība jebkādos patvēruma meklētāju pārvietošanas pasākumos var tikt īstenota tikai uz brīvprātības pamatiem," teikts šodien valdībā izskatītajā ziņojumā.

Latvija piekrīt, ka mērķtiecīga un stratēģiska sadarbība ar trešajām valstīm ir svarīgs aspekts, lai veidotu visaptverošu robežu pārvaldības sistēmu. Latvijas vērtējumā svarīgi ir veidot tādu sadarbības ietvaru, kas atbilstu konkrētās trešās valsts specifiskai situācijai.

Sadarbības veicināšana un informācijas apmaiņas stiprināšana gan nacionālajā, gan ES līmenī ir viens no elementiem, kam būtu pievēršama pastiprināta uzmanība arī integrētas robežu pārvaldības kontekstā. Tādēļ Latvija par atbalstāmiem uzskata tos pasākumus, kas veicina vienotu izpratni un pieeju dažādos ar robežu pārvaldību saistīto jautājumu aspektos.

2017.gada aprīlī tika sākta "globālā kompakta drošai, mierīgai un legālai migrācijai" izstrāde. Savukārt 2017.gada decembrī Meksikā tika panākta konceptuāla vienošanās par šī kompakta galvenajiem saturiskajiem elementiem.

Plānots, ka 2018.gada februārī valstīm tiks piedāvāts pirmais globālā kompakta projekts. Diskusijas par to turpināsies līdz jūlijam, savukārt apstiprināšana plānota 2018.gada decembrī.

Latvijas vērtējumā kompaktā ir jāiekļauj visaptverošs un komplekss pasākumu kopums, kas varētu palīdzēt sekmīgi pārvarēt migrācijas radītos izaicinājumus. Vienlaikus Latvija uzsver, ka šajos jautājumos jāņem vērā valstu nacionālā kompetence.

Komentāri [24]
#
mareks 24.janvāris 2018 20:01 atbildēt
nu galīgi nav brīvprātīga
 
#
lapa 24.janvāris 2018 10:56 atbildēt
si tema nav apspriezama , katra nacija ir tiesiga noteikt nemt pie sevis sos curbanus vai ne . ta ka mums te nevajag terorismu , slepkavibas , zagsanas un mazu bernu izvarosanas - sos tevinus te nenemsim , ka to jau nedara polija , austrija un ungarija . vacija jau vietejie uz ielas iziet nevar , melnie sos mizo ka miltu maisus , sievietes - bernus izvaro . lai noladeti tie saimas deputati , kas iet pret latviesu tautas gribu.
 
#
Mr. Susurs 24.janvāris 2018 0:09 atbildēt
Kad engelis man jautas mirstot vai ir man greki. Atbildeshu , ka ir. Satans man iedeva celazimi uz Braziliju. Kad man jautas vai velos uz paradizi vai elli. Bez problemam atbildeshu . Mana elle Brazilija ir otra dzimtene un ari seit nav auksti.. Reali negribas nomirt, ka nespejniekam Latvija. Tad jau labak dzivi beidzu Sao iela, kura beidzas siena. Bikin vel dzive ir merki, bet palics pavisam maz.. Kadi 15- 20 gadi...
 
#
Mr.Susurs 23.janvāris 2018 23:50 atbildēt
Ja jus zinatu, ka dazhreiz gribas salikt fotosesijas komentaros. Mus uzskata par mulkem, kas ierodas shaja zeme. Latvija viniem ir kaut kas tik pat ekzotisks , ka tev Alfa centaura. Bet viniem nu loti patik priecaties ar mums. Interneta kaut kur ir video, kura 15 brazilieshi jut lidzi Latvijas izlases hokejam un ir terpti dazhadu gadu formas... Braziluha esksiste tikai inline hokejs> Sniegu un ledu pa retam var redzet kalnos... Bet visa Brazilija skatisies, ka vinu bobsleja ekipazhas startes Koreja par padsmitam vietam. Visa Brazilija dziedas Ouviram do Ipiranga as margens plácidas De um povo heróico o brado retumbante/ E o sol da Liberdade, em raios fúlgidos,Brilhou no céu da Pátria nesse instante. Jo tikai brazilietis pat ledu neredzejis ies un cinisies bobsleja trase.... Par beidzamajam vietam , bet cinisies...
 
#
Mr. Susurs » Mr.Susurs 23.janvāris 2018 23:58 atbildēt
Pec brivibas saules Brazilijas debesis, pec tam gan naks ari otrais pants Kura ir izsaukums navei, ja nav vienlidzibas un brivibas , valsti kura ar speku ieguva Brivibu Se o penhor dessa igualdade
Conseguimos conquistar com braço forte,Em teu seio, ó Liberdade,Desafia o nosso peito a própria morte!
 
#
Mr.Susurs 23.janvāris 2018 23:28 atbildēt
Vieniga vertiba ko iemacijos shokolades zeme. Ne katra kvartala pienems Afrikas negerus. Godigi sakot pat nevienu gimeni sava kvartala nezinu/ Bet mus baltos vini gan pienem. No sakuma gan skatas , ka uz marsieshiem. Bet pec tam kads no rajona izlukos nak. Es godigi teikshu es pats biju loti parbijies, kad noireju dzivokli negeru kvartala. Es pat isti bailes nebiju parvarejis, kad visi kaimini jau bija draugi. Visu izstastija, palidzeja saprast, kas ir kas rajona. Bet brazilieshiem pretigaka mode nakt ciemos, ja majas garlaicigi... Shokladites man ari iemacija valodu. Kopa ar manim gan hokeja svetkus skatijas, gan dziesmu svetkus. Es Latvija nekad neesu bijis tads savejus, ka Brazilija. Nu ir tur bistamu. Tur pat nav ko melot. Aplaupis 5 minushu laika. Vet es viniem savejais. Samacijos valodu, dziesmas un ielu cinas ... Un neeksiste nekadas problemas ar shokoladitem. Jus Latvija 1000 reizes klugasiet? negeris , begeris. Bet kad pie viniem dzivo nejut atsdkiribu. Viniem gan pretigaka mode baltos uzrunat Massa. Kungs, vergu ipashnieks... Bet kad laid to gar aisim. tad Massa ir gaiditakais cieminsh visu shokoladishu dzive. Mes bijam 30 baltas gimenes negeru kvartala< un tikai spogulis man prieksha teica. ka esmu baltais un dzivoju ne sava vide...
 
Skatīt visus 24 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers